Dž. D. Selindžers un īsie stāsti

once-upon-a-time-719174_1920Ieskatoties šajā emuārā, jāsecina, ka to pārņēmuši zirnekļi – viss pilns ar to tīkliem. Tā notiek, ja tik ilgu laiku to neaiztiek. Ar to jau man bija jārēķinās, bet.. Jā, pa šiem četriem mēnešiem (un vienu dienu) kopš mana pēdējā ieraksta šeit es vairāk lasīju nekā rakstīju, noslēdzot gadu ar visai apaļu skaitli gadā izlasīto grāmatu ziņā – trīsdesmit sešas! Vidēji tieši trīs grāmatas mēnesī, bet taisnības labad gan jāatzīst, ka zem vārda `izlasīts` (Vai šī ir stila kļūda? Zem vārda?) es šeit ieskaitu arī noklausītās audiogrāmatas. Savukārt šogad, janvārim vēl tikai tuvojoties izskaņai, `izlasītas` jau ir piecas grāmatas, bet sestā – teju pabeigta.

Pa šo laiku man radies arī kāds novērojums – jo vairāk lasa, jo biežāk sagribas arī pašam atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to arī savu novembrī (NaNoWriMo ietvaros) iesākto noveli janvārī beidzot pabeidzu rakstīt (tas ir, tās pirmo melnrakstu), un tagad jādomā, ko ar to darīt tālāk. Rediģēšana, pārlasīšana, domāšana par to, ko tajā vajag pamainīt. Jā, bet es atkal esmu novērsies no galvenās domas – ne par to taču gribēju šorīt rakstīt, kad pulkstenis, starp citu, vēl nav pat pieci rītā..

Janvāra vidū – četrpadsmitajā datumā, ja gribam būt precīzi – ar sievu noskatījāmies pērnajā gadā iznākušo filmu `Rebel in the Rye`, ko varētu tulkot kā `Dumpinieks rudzu laukā`. Tā ir par slaveno rakstnieku Džeromu Deividu Selindžeru, tāda kā biogrāfiska filma par viņa dzīvi. Filma bija interesanta, uzzināju, ka viņš patiesībā publicējis tikai vienu pašu romānu – `Uz kraujas rudzu laukā`. Man kaut kā bija licies, ka tā kā šis uzvārds ir tik dikti daudz dzirdēts, tad taču noteikti viņam jābūt kaudzēm romānu. Tomēr nekā! Šo slaveno romānu man pat vēl nav nācies izlasīt, bet esmu to jau aizrunājis no vecātēva privātās bibliotēkas, un tuvākajā laikā šī kļūda tiks labota😊

Tomēr romāni jau nav vienīgā literārās izpausmes forma! Selindžera kungs lielu daļu savas dzīves rakstījis stāstus – pārsvarā, šķiet, īsos stāstus –, un pēc filmas noprotams, ka, tikai drauga (patiesībā – sava pirmā literatūras skolotāja) pamudināts, pārvērtis sižetu, ko sākotnēji gribējis rakstīt kā stāstu, par to savu vienīgo romānu. Dažus no šādiem stāstiem, par kuriem stāstīts arī filmā, man bija tā laime pēc filmas noskatīšanās izlasīt, un jāteic, ka tie ir visai īpatnēji.

Bet vispār iepriekšējās šī mana ieraksta rindkopas varam uzskatīt tikai par tādu kā ievadu – nevajadzīgi garu, protams – tam, par ko patiesībā šodien gribēju rakstīt. Lieta tāda, ka augšminētajā filmā bija kāda epizode, kuru man ienāca prātā pārnest pašam uz savu dzīvi. Šajā epizodē Selindžers skolas laikā sēž literatūras klasē kopā ar citiem skolēniem, un viņa skolotājs stāsta viņiem kaut ko par īso stāstu rakstīšanu un par to, ka stāsts ir labs tad, ja to iespējams nolasīt monotonā balsī, bet tas vienalga klausītājam šķiet interesants. Stundas beigās viņš uzdod mājasdarbu – uzrakstīt šādu stāstu piecu lappušu garumā, kas būtu interesants, arī nolasīts monotoni. Tajā momentā es sievai, kas arī šo filmu skatījās, it kā joka pēc pateicu, ka viņai arī tiek uzdots šāds pat uzdevums uz nākamo nedēļu.

Pēc filmas es savu uzdevumu sievai atgādināju, un, loģiski saņemot zināmu pretreakciju, vienojāmies par kompromisu – labi, nav obligāti jāizpilda nosacījums par interesantumu monotonā lasījumā, galvenais, lai vispār tiek uzrakstīts stāsts piecu lappušu garumā. Rezultātā tas pats bija jādara arī man..

Tā nu šāds stāsts galu galā man arī kādā no nākamās nedēļas agrajiem rītiem tapa. Arī sieva nebija noslinkojusi, kā rezultātā svētdien viens otra stāstus izlasījām un atzinām par gana labiem. Viņai kā lielākai literātei, protams, stāsts iznāca interesantāks un, domāju, pat tiktu atzinīgi novērtēts arī augšminētā literatūras pasniedzēja acīs, izturot monotonās lasīšanas interesantuma kritēriju. Mans stāsts, savukārt, ir parasts, bet pirmajam stāstam ne arī ļoti slikts. Žanri mums pilnīgi atšķirīgi, stāsti pilnīgi dažādi. Par manu garadarbu gan vēl paliek jautājums, vai to vispār var uzskatīt par īso stāstu. Saskaņā ar kaut kādu tīmeklī atrastu literāro darbu klasifikāciju secinu, ka īsais stāsts ir tāds, kura vārdu skaits ir robežās no 3000 līdz 6000 vārdiem, bet manā `stāstā` ir tikai 1862 vārdi, kas būtu tātad klasificējams kā kaut kas virs `flash fiction`, bet tomēr zem īsā stāsta sliekšņa. Sieva gan bija pacentusies kārtīgāk un patiešām uzrakstījusi stāstu veselu 4007 vārdu garumā. Taču šoreiz noteicošais bija apjoms lappušu skaita ziņā, un mana stāsta dialogi noteica, ka vārdu skaits būs mazāks.

Pēc stāstu izlasīšanas un tai sekojošas (ne pārāk asas) vārdu pārmaiņas sieva ierosināja man nopublicēt šos abus stāstus savā emuārā, lai tie nebūtu gluži veltīgi sarakstīti (lai gan arī rakstīšanas treniņam pašam par sevi ir zināma nozīme). Tā kā tāda doma arī man jau slepus bija radusies, tad tā es arī darīšu! Šis bija ievadraksts, lai sagatavotu lasītāju tam, kas notiks tuvākajās dienās, kad publicēšu abus stāstus – vispirms droši vien savu prasto variantu, sievas darbu pataupot uz beigām.

It kā varētu cerēt, ka tuvākajā laikā nekādas filmas mūs vairs neizrīkos, tomēr pēc `Nameja gredzena` noskatīšanās pērnsvētdien par savu sievu vairs tik drošs neesmu, varbūt viņa tomēr vēl taps izrīkota (pašrocīgi gan, ne pēc manas iniciatīvas).. Bet tas vairs nekādi neattiecas uz šajā ierakstā vēstāmo ziņojumu, tāpēc ar šo domu atvados. Domāju, ka tagad esat gatavi nākamajiem diviem ierakstiem bez jebkādiem skaidrojošiem komentāriem.

Starp citu, šis ieraksts gluži neaizvelk pat līdz tūkstoš vārdiem – tikai 861 vārds (ieskaitot arī šo šeit absolūti lieko vārdu – suns), tātad `flash fiction`.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s