Cepure

sparrow-2909335_1920– Daudz laimes 35. dzimšanas dienā, mīļais!

Juris pieslienas gultā pussēdus. Santa jau ir saģērbusies  (viņai šodien laikam agri jābūt darbā) un sniedz Jurim kādu paciņu. Juris to paņem un izpako – zaļa vilnas cepure. Juris aizdomīgi paskatās uz draudzeni – kāpēc viņam martā vajadzīga ziemas cepure? Draudzene, it kā uzminējusi Jura domas, tūlīt piemetina:

– Tu taču saproti, ka tas ir tas, ko tu visu laiku biji tā vēlējies, vai ne? Nu es to tiešām beidzot izveidoju – pati! Nu, tas gan vēl ir tikai prototips…

– Izveidoji? Tu domā – uzadīji?

Santa iesmejas:

– Ak, ja tas būtu tik vienkārši.. Nu, notestē!

Juris saņem cepuri abās rokās un jau grasās maukt galvā, kad Santa aptur viņa rokas pusceļā, saņemot tās savējās:

– Pieci gadi!

Juris nesaprot, par ko viņa runā, laikam vēl ir stipri samiegojies, bet, kad Santa rokas atkal atlaiž, viņš uzvelk cepuri galvā. Pasaule visapkārt kļūst balta.

***

Turpināt lasīt

Advertisements

Dž. D. Selindžers un īsie stāsti

once-upon-a-time-719174_1920Ieskatoties šajā emuārā, jāsecina, ka to pārņēmuši zirnekļi – viss pilns ar to tīkliem. Tā notiek, ja tik ilgu laiku to neaiztiek. Ar to jau man bija jārēķinās, bet.. Jā, pa šiem četriem mēnešiem (un vienu dienu) kopš mana pēdējā ieraksta šeit es vairāk lasīju nekā rakstīju, noslēdzot gadu ar visai apaļu skaitli gadā izlasīto grāmatu ziņā – trīsdesmit sešas! Vidēji tieši trīs grāmatas mēnesī, bet taisnības labad gan jāatzīst, ka zem vārda `izlasīts` (Vai šī ir stila kļūda? Zem vārda?) es šeit ieskaitu arī noklausītās audiogrāmatas. Savukārt šogad, janvārim vēl tikai tuvojoties izskaņai, `izlasītas` jau ir piecas grāmatas, bet sestā – teju pabeigta.

Pa šo laiku man radies arī kāds novērojums – jo vairāk lasa, jo biežāk sagribas arī pašam atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to arī savu novembrī (NaNoWriMo ietvaros) iesākto noveli janvārī beidzot pabeidzu rakstīt (tas ir, tās pirmo melnrakstu), un tagad jādomā, ko ar to darīt tālāk. Rediģēšana, pārlasīšana, domāšana par to, ko tajā vajag pamainīt. Jā, bet es atkal esmu novērsies no galvenās domas – ne par to taču gribēju šorīt rakstīt, kad pulkstenis, starp citu, vēl nav pat pieci rītā..

Turpināt lasīt