Divas uzvaras nedēļas laikā

18595365_1922878454593392_6783091033169871732_oTurpinot aprakstīt savas skriešanas sacensības, šoreiz par diviem LSC mačiem, kuri ar vienas (precizitātei jāteic – nepilnas) nedēļas intervālu norisinājās LSPA stadionā un Mežaparkā. Abi bija otrie posmi katrs savā seriālā – stadiona skrējienos un šosejas skrējienos. Abi norisinājās palielināta karstuma apstākļos. Hmm, kas vēl tiem kopīgs? Ak jā – abos es uzvarēju! Un es šeit šoreiz nerunāju par baskāju kategoriju, kurā man šad tad gadās uzvarēt, lai arī par to ne vienmēr gūstu oficiālu atzinību no organizatoru puses.. Nerunāju arī par uzvarām oficiālajās vecuma grupu kategorijās. Šoreiz sanāca uzvarēt nu tā vienkārši – kopvērtējumā starp visiem. Kā gan tas iespējams, taujāsiet? Šoreiz man par labu nospēlēja sacensībām bagātais kalendārs, kas nu, maija mēneša noslēgumā, jau ir tik pārbāzts, ka no šiem ne pārāk lielajiem, lai arī vēsturiski bagātajiem, Latvijas Skriešanas centra mačiem ātrākos skrējējus sāk pārvilināt citi skrējieni.

21. maijs. Stadions. 3000 metri.

Iepriekšējā dienā – eksāmens treniņu teorijā. Aiziepriekšējā vakarā (kas nedaudz ievilkās vēl nākamajā diennakts daļā) – vīna vakars ar manu skriešanas kolēģi Sandi un neliela mana ķīmijas kolēģa Aivara vārda dienas svinēšana. Vai tas ietekmēja rezultātu? Grūti spriest. Taču kaut kāds vaininieks taču ir jāatrod tam, ka nespēju pat uzlabot savu personīgo rekordu šajā distancē, nemaz nerunājot par iespēju izskriet no 10 minūtēm. Vēl varētu vainot karstumu, bet arī tas, salīdzinot ar dienu iepriekš, kad, piemēram, Sandis mocījās Salaspils pusmaratona svelmē, bija jau mēreni atkāpies.

LSPA stadionā sacensībās skrēju pirmo reizi. Visus iepriekšējos gadus šie LSC stadiona skrējieni bija norisinājušies Daugavas stadionā, bet tagad tas remontā. Vispār 300 metru aplī sacensībās skrēju pirmo reizi. Mazais aplis, manā skatījumā saistās ar vairākām psiholoģiski un citādi demotivējošām lietām:

1) Lai arī distance ne pārāk gara, bet, kad iedomājos, ka tādā ātrumā būs jāteš veseli 10 apļi.. Labāk par to nedomāt, citādi var samesties šķērmi (oho, Tilde pat šo vārdu atpazīst) ap dūšu.

2) Ik pa laikam jāveic kustība pa riņķa līniju ar samērā mazu rādiusu, kas pie liela ātruma nav ne veselīgi balsta un kustību sistēmai, ne arī ļauj efektīvi izmantot ātrumu.

3) Atpalicēju apdzīšana..

Jā, ar atpalicējiem tiešām bija samērā traki – pirmos sāku apdzīt jau otrā apļa beigās, un tas, protams, nekādi neuzlaboja manas iespējas uzrādīt labu rezultātu. Ārmalas, atkāpes no ideālās trajektorijas – pirmā celiņa – utt. Tikai nākamos trīs finišētājus aiz manis neapdzinu par vismaz vienu apli. Tas viss rezultējās ar to, ka Garmins samērīja 220 metrus pa virsu oficiālajai – tā jau tik īsajai – distancei. Visai iespaidīgi!

18623598_1922214527993118_5348657634540580317_o

Starts!

Saite uz sacensību rezultātiem – http://skriesim.lv/calendar?id=23286. Jā, Edgaru dubultuzvara. Žēl, ka tas otrs Edgars šosezon nepiedalās Edgaru kausā..

28. maijs. Šoseja. 15 km.

Iepriekšējā dienā – eksāmens fizioloģijā, kurā šoreiz nācās piedzīvot pilnīgu izgāšanos. Nepietika jau ar to, ka atbilžu sniegšanā šoreiz man bija nepieciešams vairāk laikā kā kādai citai kursantei (nodevu lapu dažas sekundes pēc viņas), bet arī iegūtais vērtējums – 8 balles – ir līdz šim zemākais. Nu nekas, jauns [anti]rekords vismaz. Cerams, ka tas netiks labots.. Vai tas ietekmēja manu rezultātu šajās sacensībās? Domāju, ka nē. Šoreiz tiešām bija karsti, krietni karstāk kā dienu iepriekš, kad mans kolēģis Sandis startēja Smeceres sila Stirnu bukā Madonas apkaimē. Šoreiz uz starta līnijas pulcējās pavisam maz dalībnieku, un faktiski, aplūkojot viņus sīkāk, jau bija skaidrs, ka nāksies vien man arī šīs sacensības uzvarēt, ja vien neatgadīsies kaut kas pavisam bēdīgs.

Iesāku labi, aizskrienot visiem pa priekšu, un turpmāk tad tā, kā jau biju prognozējis, arī noskrēju visu distanci vienatnē. Arī šeit, protams, notika atpalicēju apdzīšana, bet skaidrs, ka lielajā (2.669 km garajā) Mežaparka aplī tas nerada nekādas grūtības. Šoreiz tikai otrā un trešā vieta izspruka no manas apdzīšanas par apli. Atkal biju gatavojies labot savu personīgo rekordu 15 kilometrus, un atkal man tas ne tuvu neizdevās.. Tomēr varu priecāties kaut vai par to, ka vismaz izskrēju no stundas, lai arī pēc Garmina uzrādītā vidējā tempa pat tas man nebūtu sanācis. Garmins laikam gribēja man atdarīt iepriekšējās svētdienas netaisnību ar pa virsu sarēķinātiem 220 metriem, tāpēc šoreiz kopā sarēķināja vien 14.77 km – 230 metrus par maz.. Visai precīzi izdevās viņam man atdarīt 🙂

IMG-20170528-WA0000

Trīs vīru uzvarētāji un vienīgā sieva 15 km distancē

Saite uz sacensību rezultātiem – http://skriesim.lv/calendar?id=23293. Šoreiz esmu bijis vienīgais no Edgariem. Hmm, bet kāpēc starp šiem skrējieniem bijusi nepilna nedēļa, ja abi notikuši svētdienā? Gluži vienkārši stadiona skrējienā starts tika pārcelts uz plkst. 12:00, jo pirms tam LSPA stadions bija aizņemts ar citām atrakcijām, bet šosejas skrējiens kā allažiņ notika plkst. 11:00.

Kas tālāk? Dzirdēju, ka LSC stadiona skrējienu 3. posms tikšot pārcelts no 10. jūnija uz 11. jūniju, lai arī es varētu tajā piedalīties, jo 10. jūnijā man taču jāraksta eksāmens psiholoģijā (nu labi, labi, tur laikam bija vēl kādi citi iemesli pārcelšanai..). Ja tā, tad varbūt jāmēģina noskriet 2000 metru distanci – tik maz sacensībās nekad mūžā neesmu skrējis, ja neskaitām to senseno izgājienu ar 100 metriem vienā dienā ar stundas skrējienu tālajā 2011. gada 4. septembrī. Ja nē, tad 18. jūnijā jebkurā gadījumā ir Ventspils pusmaratons. Ā, jā, bet rīt visi tiekamies Mangaļsalā!!

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s