Šogad tā sakrita, ka jaunās skriešanas sezonas sākums un iepriekšējās sezonas noslēgums iekrita vienā dienā. Turklāt vispirms, rīta pusē, tika uzsākta jaunā sezona, bet tikai pievakarē noslēgta aizgājusī. Kas tad bija šie notikumi?
Noskrien Ziemu 1. posms
Šogad janvārī mūsu jau tā piesātinātajā skriešanas sacensību kalendārā savu vietu atrada jauns skriešanas seriāls – `Noskrien Ziemu`. Tā mērķis bija izvilkt skrējējus ārā uz ātrāku paskriešanu arī ziemas mēnešos, tāpēc tā trīs posmi notika šī gada pirmajos trijos mēnešos. Nevienā no tiem nepiedalījos. Bet nu, kad atkal ir klāt ziema (vismaz kalendāra nozīmē), šis seriāls uzsāk jau savu otro sezonu, kurā nācis klāt vēl viens posms vēl vienā ziemas mēnesī – decembrī. Tāpēc šoreiz tā savādi iznāk, ka NZ2017 sākas jau 2016. gadā. Arī šosezon īsti nebiju plānojis šajā seriālā piedalīties, bet tad mani gada noslēguma reitingu ballē uzrunāja Pēteris, sakot, ka būtu forši savākt komandu šim seriālam. Rezultātā es ļāvos pierunāties, un tagad visos četros posmos skriešu īsāko – 8.6 km – distanci..
Pirmais posms notika 18. decembrī Siguldā, un šo es uzskatu par jaunās skriešanas sezonas oficiālo atklāšanas brīdi. No pērnā gada šī seriāla skrējienu bildēm biju sapratis, ka šie ir pasmagi skrējieni, kur jācīnās ar sniegu, dubļiem, slīdēšanu, aukstumu utt. Tomēr tā kā ziema pie mums vēl nav atnākusi, biju cerējis, ka Siguldā dabūšu forši izskrieties pa atkusušām meža taciņām. Nekā nebija – ziema nav ne Rīgā, ne Valmierā, bet tā aizkavējusies tieši pa vidu Siguldā. Ierodoties Siguldā, secināju, ka pat trotuāri ielu malās ir balti, tad jau arī mežā nebūs nekas nokusis. Izrādījās, ka tā arī ir – mežs vēl gana sniegots, taciņas daudzviet arī ledus klātas, tāpēc par kaut cik ātru skrējienu savos nodeldētajos Vibramos varēju aizmirst.
Šeit jau samērā tuvu finišam
Startēju ļoti prātīgi, jo starts tika dots kalna galā un uzreiz bija jāskrien caur mežu no tā lejup pa ļoti slidenām taciņām. Startēju kaut kur pūlim pa vidu, varbūt vairāk pat uz sākuma galu, taču startā uzreiz visi aiznesās, atstājot mani lēnām tipinām lejā no kalna. Viens pēc otra mani apdzina visādi skrējēji, ar kuriem parasti sacensībās negadās sastapties, ja nu vienīgi kādreiz, apdzenot par apli 🙂 Tā kā bija visai interesanti. Kad biju ticis lejā no pirmā kalna, tālāk jau bija iespējama daudz labāka skriešana – līdzenumā varēju skriet pa sniegu starp auto atstātajām sliedēm, bet augšupceļi kalnos tik traki neslīdēja kā lejupceļi. Tā nu drīz vien, jau otrajā kilometrā, trases stāvākajā kāpumā apdzinu Inu, vēl pēc kāda laika uz līdzenas meža takas paskrēju garām arī savam komandas biedram Broņislavam, bet, kad ap kādu sesto kilometru panācu arī Jāni Ābolu, tad sapratu, ka laikam jau vairs nav tik traki, jo ar viņu jau mēs parasti sacensībās cīnāmies. Tiesa, šoreiz viņš brīdī, kad to apdzinu, runāja pa telefonu..
Finišā jārāpjas augšā atkal vienā milzu kalnā, tajā apdzenu vairākus nūjotājus (nesaprotu, no kurienes viņi parādījās, viņiem laikam bija cita trase vai ātrāk starts?), bet pats nevienu garām nepalaižu. Rezultātā 35. vieta no 190 finišētājiem kopā un 13. vieta savā grupā no 40 dalībniekiem. Visai viduvēji. Toties mūsu komanda `VSK Noskrien / PaBaso.lv` pēc pirmā posma sestajā vietā!
Finiša kalns
LSC sezonas noslēguma balle
Pēc sacensībām no Siguldas traucos pa taisno atpakaļ uz Rīgu (patiesībā – tālāk uz Rīgu, jo uz Siguldu biju devies no Valmieras, bet ar `devies` es šajā gadījumā nedomāju skriešanu), lai piedalītos Latvijas Skriešanas Centra sezonas noslēguma pasākumā. Kā zināms, LSC katru gadu organizē trīs skriešanas seriālus – šosejas skrējieni, stadiona skrējieni un veselības skrējieni – un katru gadu tā izskaņā tiek apbalvoti katru grupu pirmo trīs vietu ieguvēji katra šī seriāla kopvērtējumā (izņemot veselības skrējienus, kuros apbalvošana nenotiek). Abos seriālos ir viena un tā pati sistēma – jāpiedalās vismaz četros posmos no septiņiem, un tiek vērtēti četri labākie posmi, dodot katra posma katras vecuma grupas uzvarētājam 10 punktus, otrajai vietai 9, utt., līdz 10. vietas ieguvējs tiek pie viena punkta.
Šo seriālu īpatnība ir tāda, ka to organizatori nekur nepublicē kopvērtējuma tabulu, līdz ar ko man nebija ne jausmas, vai būšu ticis apbalvojamo trijniekā vai nē. Lai vēl vairāk sarežģītu situāciju, katrā posmā uz vietas šajā sezonā tika apbalvotas lielākas vecuma grupas, nekā tas patiesībā ir kopvērtējumā. Piemēram, es normāli piederu (arī šī seriāla kopvērtējuma izpratnē) pie vecuma grupas V30, kas ietver sevī 30-39 gadīgos onkas, taču katra individuālā posma ietvaros man nācās startēt lielajā V18 grupā, kas ietver sevī onkas no 18-39 gadiem. Par stadiona skrējieniem man viss bija pilnīgi skaidrs – lai kā biju gribējis tikt piedalīties četros posmos, tomēr to nekādi nespēju un ar savām tikai trim dalībām šosezon uz vietu kopvērtējumā nekvalificējos. Taču ar šosejas skrējieniem bija cita lieta – tajos biju piedalījies četros, tātad izpildījis minimālo kvalificēšanās prasību. Pāris reižu (neatceros īsti, cik tieši) šosezon biju pat ticis apbalvots par 3. vietu savā lielajā vecuma grupā, bet par savu punktu skaitu kopvērtējumā neko nezināju.
Ierodoties pasākumā, ar prieku secināju, ka pie sienas piestiprināta lielā kopvērtējuma tabulas izdruka – beidzot pirmo reizi varēšu aplūkot, kā tad man šajā sezonā ir gājis. Izrādās, ka krietni labāk, nekā biju domājis – no maksimāli iegūstamajiem 4*10 jeb 40 punktiem esmu ieguvis.. tieši 40! Izrādās, ka visos četros posmos, kuros biju piedalījies, esmu arī uzvarējis savā V30 grupā! Kas to būtu domājis! Labi, lai negrautu manos lasītājos prieku par manu kopvērtējumā pārliecinoši izcīnīto 1. vietu, labāk neatklāšu, cik vispār skrējēji no manas vecuma grupas bija kvalificējušies kopvērtējumam, noskrienot vismaz četrus posmus.. Bet kauss gan bija smuks!
No kreisās – V30 un V18 grupu uzvarētāji 2017. gada LSC šosejas skrējienos
Tā nu tas ir – 18. decembra rītā iesāku 2017. gada skriešanas sezonu, bet vakarā noslēdzu 2016. gada sezonu. Sezonas turpinājums – otrais `Noskrien Ziemu` posms 15. janvārī Priekuļos. Tad vēl viens līdzīgs posms februārī un tad jau ar martu arī jaunā sezona ies vaļā pa īstam! Gaidām ar nepacietību!
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 