Elektrība, ūdens, arhitekts

blueprint-964629_960_720Pārāk daudz komentārus savam iepriekšējam ierakstam par pirmajām idejām mājas būvēšanas procesā nesaņēmu, toties saņēmu izsmeļošas norādes uz nepārdomātām lietām klātienē. Pa šo laiku paviesojos pie Sanda, kurš pats atjaunojis vecu graustu, pārveidojot to par apdzīvojamu ēku, un viņš mani konsultēja par dažādām ar būvniecību saistītām lietām. Līdz šim pat nebiju aizdomājies par to, kādu platību aizņems mana māja, bet pēc aptuvenā istabu plānojuma, kādu biju norādījis savā iepriekšējā rakstā, iznāca, ka augšstāvs (un līdz ar to arī apakšējais) aizņems teju 100 m2 platību, kas man šķiet stipri par daudz. Līdz ar to nāksies te kaut ko nedaudz pārplānot, kādas istabas nonesot lejā uz 1. stāvu.

Otra būtiskā lieta, ko jau pats nedaudz biju sācis pārdomāt un ko Sandis arī atzina – vispirms būtu jātiek pie elektrības, tas ievērojami atvieglotu būvēšanas procesu, jo ļautu tajā izmantot elektriskus darbarīkus. Tā kā pie saules enerģijas tik ātri tikt laikam nevarēšu (turklāt saules baterijas un pārējās nepieciešamās ar to saistītās lietas maksā krietnu summiņu), tad tomēr būs vien jāslēdzas klāt Latvenergo elektrībai, saules un vēja enerģiju atstājot kā alternatīvus enerģijas ieguves veidus uz tālāku nākotni. Šajā sakarā izvilku savu iesniegumu, ko pirms nepilniem trim gadiem biju sūtījis Latvenergo, lai noskaidrotu jauna pieslēguma izveidošanas izmaksas, un aplūkoju viņu toreiz sniegto atbildi, kas paredzēja man šajā sakarā šķirties no 2458 latiem. Nezinu, vai arī šobrīd cena būtu līdzīga (tas sanāktu ap 3500 eiro), bet tas vienalga laikam ir mazāk par saules bateriju sākuma komplektu.

Trešā lieta, kas arī saistīta ar šo pašu tēmu, ir ūdens ieguve. Skaidrs, ka būvniecības procesā bez ūdens nekādi neiztikt (piemēram, betona veidošanā), tāpēc arī spices ierīkošana būtu jāapdomā pirms jebkādu citu celtniecības darbu uzsākšanas. Savukārt, lai spice pēc ierīkošanas būtu darbināma, tai jāpieslēdz ūdens sūknis – vai nu mehānisks, vai (droši vien labāk) elektrisks. Tātad nu jau iezīmējas veicamo darbu secība – elektrības pieslēguma izveide, spices urbšana un ūdens sūkņa ierīkošana, pamatu rakšana un betonēšana (izmantojot no Sanda aizlienētu elektrisko betona maisītāju).

Pašā sākumā gan vēl jātiek pie būvatļaujas, un šajā sakarā pavisam nesen, izrādās, notikušas izmaiņas. Kā norādīja Viesturs, apstiprināja Sandis un vēlreiz pārbaudīju būvvaldē, tagad vairs nav nepieciešams pašā sākumā doties uz būvvaldi pēc plānošanas un arhitektūras uzdevuma, ar kuru tālāk būtu jāiet pie arhitekta, bet gan uzreiz pa tiešo jāvēršas pie arhitekta ar savām vēlmēm par mājas būvniecību. Arhitekts tad visu izdarīšot – izveidošos skiču projektu jeb būvprojektu minimālajā sastāvā, kontaktējoties ar būvinženieri, pats saskaņos visu ar būvvaldi utt., gala rezultātā iegūstot būvatļauju. Manā gadījumā vēl nepieciešams veikt topogrāfisko zemes uzmērīšanu, bet ar šī procesa organizēšanu arī, šķiet, nodarbosies arhitekts. Varēšu sēdēt, rokas klēpī salicis – lieliski!

Runājot par mājas veidu, aizvien vairāk sliecos uz pasīvās mājas pusi – ja ne pilnīgi pasīva māja (tas varētu nebūt iespējams neprasmīga būvētāja, kā arī paaugstinātās cenas dēļ), tad vismaz integrēti pasīvo māju principi pēc iespējas lielākā apmērā. Lasīju, ka pasīvo māju var uzsildīt ar kvēlspuldzi jeb, ne tik tēlaini izsakoties, ziemas laikā patiešām nepieciešams ļoti maz enerģijas patērēt, piekurinot klāt tam siltumam, kāds pasīvajā mājā tiek ražots dabiski, izmantojot saules enerģiju un mājā dzīvojošo cilvēku un atrodošos siltumu ražojošas tehnikas (virtuves plīts, gaismas avotu, siltā ūdens teces utt.) klātbūtni. Šī pati lieta lieliski – īsi un lakoniski – izskaidrota šajā 90 sekunžu garajā video, kuru man caur Twitteri parādīja uzņēmuma Energodata.lv vadītājs Jānis Šipkovs. Tiesa, pasīvās mājās tomēr īsti nevarot iztikt bez ventilācijas rekuperācijas sistēmas, kas efektīvā veidā nodrošina gaisa apmaiņu ar apkārtējo vidi, varbūt es pāragri iepriekšējā rakstā gribēju no tās atteikties. Tāpēc droši vien būtu labāk konsultēties ar tādu arhitektu, kuram ir pieredze pasīvo māju projektēšanā. Pāris šādus piemērus it kā esmu ar Google palīdzību atradis, bet varbūt maniem lasītājiem ir kādi ieteikumi šajā sakarā? Starp citu, cik svarīgi ir izvēlēties arhitektu, kas dzīvo tuvumā, tajā pašā novadā, kur atrodas būvvalde?

Un vēl viena lieta, ko man ieteica Sandis ar Lauru, kā arī ko līdzīgu izlasīju tēta atsūtītā mājas projektēšanas padomu sarakstā – jau pašā sākumā, projektējot māju, būtu derīgi izdomāt līdz galam visus sīkumus saistībā ar virtuves iekārtu un elektroinstalāciju. Tas ir, jāizdomā, kur atradīsies gaismas slēdži, kur būs rozetes, kur virtuvē atradīsies plīts, ledusskapis, citas iekārtas, kādā augstumā būs galdi un plaukti. Lieta tāda, ka virtuves iekārtas esot nopērkamas kaut kādos standarta izmēros, un, ja virtuves izmēri nav pieskaņoti šiem izmēriem, tad pēc tam grūtības visu savietot kā nākas – vai nu pietrūkst vietas, vai paliek kādas spraugas. Man gan šķiet, ka to visu paredzēt tagad uzreiz nespēšu – ja ņemšos ar visiem šiem sīkumiem, tad vispār uz priekšu netikšu.. Vai arī ar šādām lietām arī mēdz nodarboties arhitekts? Protams, būtu derīgi par to visu padomāt – varbūt šajos jautājumos būs jāiesaista sieva🙂 Vēl esot iespējams nolīgt interjera dizaineri, kas nodarbojas tieši ar šādām lietām – arī viela pārdomām.

Ā, un noslēgumā vēl viens sīkums – kā man norādīja, nekas neiepriecinot tā, kā dažādu vienkāršu darbu uzticēšana algotiem strādniekiem un vērošana, kā darbi raiti rit uz priekšu, kamēr Tu pats noņemies ar svarīgākām lietām vai strādā savā pamatdarbā. Tik tiešām – ja es pats vienatnē raktu grāvjus pamatiem, tas varētu būt ļoti ilgs pasākums. Šādam darbam varētu būt derīgi nolīgt palīgus. Vai arī jārīko talkas!

 

9 thoughts on “Elektrība, ūdens, arhitekts

  1. Kad es nodošu “graustu, kas kļuvis par māju” ekspluatācijā, noteikti arī uzrakstīšu kautko par to. Tikmēr jāsniedz zināšanas klātienē…😀

    Celtniecības vajadzībām ūdeni aizstāj arī grāvis un tāds, manuprāt, Tev tur tuvumā ir. Atliek sagādāt mucu (uzkrājošu tvertni) un panēsāt ar spaini ūdeni. (pamatu betonēšanai ir diezgan grūti atrast sliktu ūdeni)

    Rekuperators nekas sarežģīts nav, tikai maksā un jāieplāno mājā. Atkarīgs no elektrības.

    Arhitekts var dzīvot arī otrā pasaules malā, bet bieža staigāšana uz tuvējo būvvaldi viņam var būt izveidojusi personīgākus kontaktus un izpratni, ko prasa būvvaldes arhitekts(i). Jāņem arī vērā, ka visiem arhitektiem var nebūt laiks. Galvenais paņem tādu, kas Tev pašam šķiet labs un saprot to, ko gribi.

    Virtuves iekārtas gatavie skapīši nāk standarta izmēros: dziļumos (atstatumā no sienas) 30, 45 un 60 cm, platumos 45, 60 un 90 cm. Virtuves iekārtas (tehnika) arī tiek taisīta pēc šiem standartiem. Neplānojot var gadīties kā man, ka dažas izvēles ir spiestas, piemēram, manā virtuvē ir vieta tikai 45 cm trauku mazgājamai mašīnai – pārējās ir pa lielu. Zinot un izmērot, kur būs plīts, vari izplānot tvaika nosūcēja trubas caurumu, strāvas pievadu, padomāt kur būs citas virtuves iekārtas un kur vajadzēs rozetes. Kur būs izlietne, kur vajadzēs ūdeni un kanalizācijas trubu. Pat pirms pamatu liešanas Tev vajag zināt, kur norakt gofras, kas palīdzēs ievadīt Tavā mājā elektrību līdz galvenajai sadales kastei un kanalizācijas trubas, plānojot kanalizācijas izvadu. Šajās te lietās var palīdzēt arhitekts, ja paprasīsi detalizētāku plānu! Sīkumi arī ir tie, kas padara Tavu māju par Tavu, jo Tu taču būvē tā, lai Tev būtu ērti tur dzīvot. Interjera dizaineri varēsi paņemt, kad mājā sāksi domāt par sienas krāsu.

  2. Āderes tiešām vajag noskaidrot, lai zinātu, kur ūdeni atrast. Uz tām arī dzīvot neiesaka, kur nu vēl gulēt. Pat sienās plaisas varot rasties, ja tās šķērso āderi.

  3. Ja vilksi elektrību, vajadzēs taisīt projektu, bet pirms projekta vajadzēs inženiertopogrāfiju. Katrai no šīm lietām aiziet pāris mēneši. Ja droši zini, ka elektrību gribēsi un drīz, tad ar topogrāfijas pasūtīšanu nav ko kavēties. Savukārt ja droši nezini, tad nav arī ko steigties, jo papīra derīguma termiņš ir gads.

  4. Es ieteiktu padomāt uzreiz, kur ies elektrības vadi un kur ūdens caurules, jo jābūt noteiktam attālumam vienām no otras. Īpaši virtuvē, lai nesanāk krustoties.

  5. Paldies visiem par komentāriem, par to visu, protams, būs jādomā.

    Jā, baumo, ka tālākajos mana zemes gabala nostūros esot grāvis, bet redzējis to neesmu. Tā gan arī nebūtu opcija – tādu gabalu staipīt ūdeni ar spaiņiem. Spice noderēs anyway, arī domājot par vēlāku dzīvošanu mājā.

    Ar interjera dizaineru es biju domājis ne to, kas atbild par sienu krāsām, bet tieši saistībā ar visām šīm rozešu, elektrības slēdžu utt. lietām. Jāteic, ka man patiesībā nav skaidra šī robeža, līdz kurai ēku izplāno arhitekts un tālāk par kuru jādod vaļa savai vai interjera dizainera fantāzijai..

    Āderu tīklu būtu gan derīgi pārbaudīt. To jebkurā gadījumā būs jādara, plānojot spices atrašanās vietu. Nu jā, tad laikam tiešām būs jālūdz palīdzība Sandim, lai pastaigā ar tiem stienīšiem🙂

  6. http://www.blum.com/lv/lv/03/ par virtuves plānošanu. Skapīšus ieteiktu aprīkot ar atvilktnēm, lai nav jāmetas rāpus, ja ko savajagas.

    http://www.building.lv/forums/37/177187/dienas-jautajums-lietoti-saules-paneli-ka-apdares-materials-un-elektribas-avots-reize
    Par šo vīru var palasīt https://www.facebook.com/DariPats.lv/photos/a.994449960646623.1073741854.802555176502770/994450053979947/?type=3&theater – saules paneļi un led lampas ir viņa lauciņš

    http://www.rbb.lv/buve/home.php?lang=lv&table=parmums_buve – var pasmelties dažādas gudrības.
    http://www.rbb.lv/userfiles/file/Musdieniga%20lauku%20maja.pdf – Harija Tuča māja.
    Saimnieks ir ļoti apmierināts ar rezultātu, tomēr, šodien būvējot, dažas lietas darītu citādi – galvenokārt nolūkā samazināt izmaksas. Pirmkārt, būvētu tikai vienu stāvu – tas ļautu izvairīties no dažādu materiālu iegādes jumta konstrukcijas izolācijai un apdarei, savukārt griestu pārsegumu varētu nosiltināt daudz efektīvāk, vienkārši iepūšot tukšajā telpā zem jumta biezu izolācijas kārtu.

    http://www.buvfizika.lv/passive-house/ – vēl tuvāk tēmai.

    http://www.lunos.de/en/ – ventilācija ar siltuma atguvi līdz 90%

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s