Mājas būvniecības pirmās idejas

MO09_LAr iepriekšējo rakstu es uzsāku jaunu sadaļu savā emuārā, publicējot savu vēlmi tikt pie pašbūvētas mājas. Šajā rakstā es padalīšos ar savām pirmajām iecerēm, kādas man radušās, prātojot par to, kādu es gribētu redzēt savu māju, un lasot tekstus par māju celšanas pieredzēm. Pa šo laiku kopš iepriekšējā raksta esmu atradis čupu ar līdzīga rakstura emuāriem, kuros entuziasti apraksta savas mājas būvniecības procesu (paldies komentētājam Ernestam), kaut ko arī no tiem esmu palasījis. Tāpat esmu pārkārtojis (savedis kārtībā) savu emuāru, ieviešot augšējā izvēlnē atsevišķu sadaļu „Būvniecība”, lai raksti nejuktu kopā ar šī emuāra pamattēmu, kas ir skriešana (pie viena ieviesu arī sadaļu „Uzturs”, lai arī raksti par šo tēmu būtu viegli atrodami atsevišķā vietā). Labi, tie tādi sīkumi, tad ķeramies klāt mājas projektēšanai!

Galvenais nosacījums, kuru gribu ņemt vērā, projektējot un būvējot māju, ir tās pēc iespējas lielāka energoefektivitāte (kaut kas līdzīgs pasīvajām mājām) – lai māja būtu silta un omulīga, lai nebūtu nekādu aukstuma tiltu, siltuma zudumu, lai pēc iespējas mazāk enerģijas būtu jāizmanto siltuma noturēšanai mājā, lai pēc iespējas daudz tiktu izmantota bezmaksas enerģija saules un/vai vēja formā. Otrs, ne mazāk nozīmīgs faktors – būvēšanas vienkāršība, tas ir, lai izprojektētās konstrukcijas tādam pilnīgam nejēgam kā man būtu iespējams pašrocīgi realizēt. Protams, nešaubos, ka šādos, tādos darbos vienalga nāksies meklēt speciālistus, bet vismaz lai es varētu sakot līdzi visam būvniecības procesam. Nu un trešā būtiskā lieta – naudas resursu ekonomija. Man nav vajadzīgs nekāds luksusa tipa rezultāts, bet vienkārša energoefektīva māja, kuru iespējams uzbūvēt pēc iespējas lētāk.

Pamatlietas

Māja būs ar diviem stāviem, vienmēr tādu esmu gribējis. Divu stāvu plānojumam ir milzums plusu, salīdzinot ar tādas pašas platības vienstāva ēku, bet īsti neviena nopietna mīnusa. Istabu iekārtojums tāds, lai viesu uzņemšana varētu notikt tikai pirmajā stāvā. Pirmajā stāvā tātad viesistaba, virtuve, tualete, garderobe (priekšnamā), saimniecības telpa. Otrajā stāvā divas guļamistabas, divas darbistabas un vannas istaba ar tualeti. Visas istabas nelielas (10-15 m2), izņemot viesistabu, kas lielāka – efektīva telpas izmantošana, ēka vieglāk piesildāma. Jāpadomā par efektīvu kāpņu izveidi, lai kāpņu telpa neaizņemtu daudz liekas vietas. Pie ieejas āra terase ar nojumi.

Ēkas novietojums – guļamistabas vērstas uz austrumiem, lai rītos var mosties līdz ar sauli, ēkas ieeja uz rietumiem, lai vakaros var uz terases vērot saulrietu. Viesistaba vērsta pret dienvidiem (tāpat ēkas garākā siena), lai cauru dienu pēc iespējas lielākā telpu daļā iespīd saule un notiek dabiska telpu sildīšana. Pie ziemeļu sienas garāžas nojume (kuru vēlāk laika gaitā varētu nepieciešamības gadījumā pārtaisīt par slēgta tipa garāžu).

Runājot par istabu savstarpējo izvietojumu – laikam tualeti, vannas istabu un virtuvi vērts būvēt kopā, lai šīm telpām var izmantot kopīgas ventilācijas caurules. Otrs variants, ja tās neliek kopā – liek šīs telpas pie ārsienas un tvaiku pa tiešo caur cauruli sienā izlaiž ārā (bet vai tad pa šiem caurumiem ziemā nenāks aukstums iekšā?) Kurš variants labāks? Runājot vēl par ventilāciju vispārīgi – vislabāk būtu dabiska ventilācijas sistēma, kas neprasa ierīkot sarežģītas mehāniskas sistēmas (tādas kā rekuperācija), bet vai tādu var izveidot? Vai pietiek ar pakešu logu ziemas vēdināšanu apvienojumā ar ventilācijas šahtu pie skursteņa?

Pamati

Atkal jādomā no konstruēšanas vienkāršības viedokļa. Šobrīd apsveru šādu variantu – pa perimetru (un vidū, kur būs nesošā siena, ja tāda būs) izrakt grāvi, piebērt to daļēji ar akmens šķembām (sākumā rupjākas, tad smalkākas), tad smalkajām šķembām pa virsu ieliet betonu līdz zemes virsmai (lasīju, ka der lietot tādu fibrobetonu, kas pildīts ar metāla stienīšiem – fibrām –, kas kalpo kā armatūra, bet vai divstāvu ēkai ar šādu armatūru ir gana?), pēc tam virs zemes virsmas vēl uzbetonēt pāris kārtas ar keramzīta blokiem. Droši vien, lai pamati neizsaltu, tos vajadzētu vēl no ārpuses siltināt ar putuplastu?

Kā jau var noprast, pagrabs zem mājas pašlaik nav paredzēts, jo liekas, ka vēlāk to izbūvēt atsevišķi kaut kur blakus mājai varētu būt vienkāršāk (manā gadījumā nav jātaupa vieta, zemes gabals ir gana liels).

Grīda

Siltās grīdas laikam nav vērts likt, jo tad vajadzētu grīdu veidot no kāda siltumu vadoša materiāla (betona, māla), kas, savukārt, nav tik patīkams pēdai, ja grīdu nesilda. Patīkamāka būtu koka grīda (dēļu vai parketa). Variants – uz grunts (melnzeme norakta) sabērt akmens šķembas, tām virsū keramzīta bloki, kas balstītu koka brusas, kas iet pāri ēkai un galos balstās uz pamatu uzmūrētajiem keramzīta blokiem. Starp sijām ielikts putuplasts grīdas siltināšanai no apakšas. Perpendikulāri pāri brusām koka latas, uz kurām var klāt OSB plāksnes (vai arī OSB pa taisno uz brusām?), uz kurām tālāk grīdas segumu – dēļus vai parketu. Vai šāda konstrukcija kam der? Vai vajag vēl klāt plēvi virs vai zem putuplasta, lai mitrums no zemes nesūktos uz augšu, vai arī putuplasts jau pats nelaidīs cauri mitrumu? Otrs variants būtu visā grīdas platībā uzliet betonu (zem tā putuplasts, zem kura šķembas), uz kura jau tad var klāt dažāda veida grīdas segumus.

Sienas

Ārsienām (un nesošajai iekšsienai, ja tāda būs) laikam visvienkāršāk konstruējamais materiāls būtu gāzbetona bloki, kas arī nav dārgi, bet ir labs siltuma izolators un ir mitruma caurlaidīgs (laiž cauri ūdens tvaiku no mājas iekšpuses uz āru). Vai gāzbetons būtu vēl no ārpuses jāsiltina? Pieņemu, ka jā. Tālāk no ārpuses jāveido apmetuma kārta (ko šeit izvēlēties – kaut kādu kaļķa/cementa maisījumu vai tikai kaļķi, lai nezaudētu sienas elpošanas spēju, vai arī ir kādi speciāli jau gatavi apmešanas risinājumi pieejami, apmetuma java?). Tad gruntēšana un krāsošana.

No kā veidot iekšējās istabas atdalošās sienas, vēl nav skaidrs. Ja gribētu izmantot to pašu gāzbetonu, vai tam vajag pamatus? Varbūt ir kāds viegls speciāls materiāls, par kura eksistenci es pat nenojaušu, no kura var vienkārši uzbūvēt starpsienas un, piemēram, apšūt tās ar rīģipsi? Tikko pa nakti nosapņoju, ka no metāla var salikt tādu vieglu sienas konstrukciju🙂

Lieli, labi nosiltināti logi, lai saule labi piesilda māju, trīskāršs stiklpakešu stiklojums.

Jumts

Divslīps asimetrisks jumts. Lielākā jumta plakne pret dienvidiem (uz tās varētu likt saules baterijas). Lētākais, vienkāršākais un labākais jumta segums, šķiet, būtu skārds. Ir dzirdēts, ka krusas laikā tas rada baigo skaņu, bet man šķiet, ka tas tieši varētu būt forši (un cik nu bieži tāda krusa pie mums ir). Lietus plikšķināšanos īpaši pat nedzirdot, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka bēniņi būs nosiltināti. Sākumā varētu taisīt aukstos bēniņus, siltinot otrā stāva jumtu, bet vēlāk varētu siltināt no apakšas jumta slīpnes un bēniņus pārtaisīt par apdzīvojamiem. Jumta jogi – arī ar laiku par tādiem varētu domāt, bet iesākumā nē.

Jumta pārkares jāveido palielas, lai lietus stipri nelīst uz sienām, bet ne pārmērīgi lielas, lai tomēr saule pēc iespējas vairāk iespīd telpās. Dzirdēts, ka vasarās varētu negribēt saules iespīdēšanu, taču negribētos tam piekrist – labāk lai saule vairāk apsilda telpas cauru gadu, nekā radīt pārāk lielu noēnojumu, jo nemaz jau tik daudz to ārkārtīgi karsto dienu pie mums vasarās nav (un vajadzības gadījumā var izlīdzēties ar aizkariem vai tml.). No otras puses – pārkares pamatā aizēnos otrā stāva istabas, bet lielo viesistabu pirmajā stāvā droši vien gandrīz nemaz, varbūt var arī veidot lielākas pārkares, kā tas būtu vienstāva ēkas gadījumā, jo pamata siltumu no saules jārada pirmajā stāvā (siltais gaiss jau tāpat celsies uz augšu).

Elektrība, ūdens apgāde un kanalizācija

Elektrības sakarā gribētos iztikt bez Latvenergo pieslēguma, jo tā ierīkošana man izmaksātu vairākus tūkstošus eiru. Elektrība, ko iegūst no saules baterijām gan izmaksājot nedaudz dārgāk par kilovatstundu nekā Latvenergo (jo akumulatori jāmaina ik pa pāris gadiem), bet nevar jau arī zināt, vai Latvenergo savas cenas necels. Turklāt gribētos savā miteklī nodrošināt neatkarību no ārējiem faktoriem. Neizslēdzu iespēju ar laiku padomāt par Latvenergo pieslēgumu kā rezerves variantu saules baterijām. Tāpat noteikti jāapdomā vēja enerģijas izmantošanas iespējas, jo māja atradīsies klajā laukā, kas ideāli piemērots vēja uztveršanai.

Jārok aka vai jāveido spice ūdens ieguvei. Spice būtu ātrāks un ērtāks variants, ar ko sākt. Vēlāk, ja būtu vēlme, varētu domāt par akas rakšanu. Spices vieta laikam jāizvēlas uz ūdens āderu krustpunkta, bet neesmu drošs, ka pats to labi pratīšu noteikt (kolēģis Sandis gan man reiz iedeva āderu noteikšanas stienīšus, varbūt jāsarunā ar viņu atnākt ar tiem arī padarboties). Šobrīd man arī nav izpratnes par to, cik blīvi šādi āderu krustpunkti dabā ir sastopami – piemēram, pāris tādi uz hektāru vai kādi simts? Līdz ar to nav skaidrs, vai var būvēt sākumā ēku un tad gan jau tuvumā pēc tam piemeklēs spices vietu, vai arī jāsāk ar spices vietas atrašanu, kurai tad jāpieskaņo ēkas atrašanās vieta..

Kanalizācijai varētu izmantot bioloģiskās attīrīšanas iekārtu – septiķi, kas satur anaerobo baktēriju kolonijas. Laižot tādā zemē ieraktā septiķa tvertnē kanalizāciju un notekūdeņus, baktērijas šos ūdeņus, cik saprotu, attīra tiktāl, ka tos var laist gruntī (tā patālāk no ūdens ņemšanas vietas). Radušās nogulsnes esot jāizsūc reizi 1-2 gados. Tas varētu būt labāks risinājums nekā parastās sausās tualetes tvertnes, kas jāizsūc krietni biežāk.

Apkure un ūdens uzsildīšana

Malkas apkure ar krāsni/kamīnu/raķeškrāsniņu. Skurstenis, kas jāmūrē uz pamatiem netālu no ēkas vidus un kas iziet ārā tieši jumta korē, lai tam mazāk traucē nokrišņu uzkrāšanās. Vajadzētu kādu siltuma inerci – piemēram, divas tonnīgās ūdens tvertnes, kas uzkrāj siltumu no krāsns un atdot to telpām, kad krāsns netiek kurināta. Tāpat šo uzsildīto ūdeni var izmantot vannas istabai un virtuvei. Kur šādu sistēmu novietot? Gribētos, lai šos ūdens kolektorus varētu sildīt arī saule (vasarā it kā ar to pilnīgi pietiekot).

Skurstenim blakus laikam jāierīko ventilācijas šahta, kā arī caurums zem tā gaisa padevei labākai kuršanai. Vai ar šādu centrālo krāsni pietiek, vai arī nepieciešams vēl kādās attālākās telpās ierīkot radiatorus? Gribētos domāt, ka bez radiatoriem varētu iztikt, ja skurstenis būs vairāk uz ēkas ziemeļu pusi (jo jumta kore tai tuvāk), bet telpas, kas tuvāk dienvidu pusei tiks vairāk apsildītas ar sauli (kā arī tur atradīsies vannas istaba un virtuve, kas pašas par sevi rada siltumu.

Nu tā, tas apmēram arī viss par pamata konstrukcijām. Vēl tikai varu piebilst, ka sieva grib lielu vannas istabu ar lielu vannu, kā arī īsti nezinu, kas ir vējtveris un vai man tāds vajadzīgs🙂

Šis raksts iznāca kā labas piezīmes man pašam, lai varētu aptvert šo projektu kopumā un vēlāk atskatīties, ko un kā esmu domājis darīt. Protams, ka daudz lietas no šī visa vēl noteikti pamainīsies, varbūt pat uz diametrāli pretējiem risinājumiem, jo nekas nav akmenī iecirsts, visu var pielāgot. Es ļoti priecātos, ja būvspeciālisti vai pieredzējuši būvēšanas entuziasti pakomentētu lietas, ko esmu galīgi garām iecerējis, vai ko varētu izdarīt labāk, vai vienkārši ieteiktu kādus risinājumus tām pozīcijām, kuras man ir neskaidras.

Nākamais darbs – jāpaciemojas savā būvvaldē, jāaprunājas par to, kādi tieši dokumenti man jāsagādā, lai es varētu saņemt būvatļauju un sākt darboties. Pēc tam jāatrod arhitekts, kas man korekti izstrādās tādu būvprojektu, kuru man būvvalde akceptēs. Starp citu, baidos, ka man būs jāveic vēl kādas īpašas darbības, lai varētu saņem būvatļauju, jo mans zemes robežu plāns, kas iezīmēts Zemesgrāmatā, ir tāds pavisam nīkulīgi mazs, ar tādu varētu nepietikt, lai veiktu ēkas projektējuma iezīmēšanu zemesgabalā vai tamlīdzīgas lietas. Bet nu redzēsim!

 

2 thoughts on “Mājas būvniecības pirmās idejas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s