Uztura zinātnes izpratne Latvijā

Alkaline-Water-Ionizers-Food-Pyramid-624x554Kad ļoti interesējies par kādu lietu un esi tajā iedziļinājies līdz ausīm, kad izproti procesus un lietu cēloņsakarības, tad nereti šķiet, ka līdz ar Tevi šajā izpratnes attīstībā un zināšanu līmeņa celšanā piedalās arī visi apkārtējie – Tavi ģimenes locekļi, draugi, kolēģi un sabiedrība kopumā. It īpaši, ja Tu par savām atklāsmēm un pētījumiem dalies publiski, rakstot emuāru un piedaloties sociālo tīklu aktivitātēs, tad šī doma tikai nostiprinās – pavisam noteikti visa sabiedrība taču to visu jau zina! Tādos gadījumos pārņem īpaši liela pārsteiguma sajūta brīdī, kad secini – nē, ir pa pilnam ļautiņu, kuri izplata pilnīgi pretēju viedokli un kuri to dara daudz veiksmīgāk par Tevi, sasniedzot lielāku auditoriju. Un tad sabrūk visas tās ilūzijas par izglītoto cilvēku pūli Tev visapkārt..

Tā tas savulaik noticis, piemēram, ar baskāju skriešanas ideju – kad to pirms vairākiem gadiem popularizēju savos emuāra ierakstos, kā arī šad, tad piedalījos radio un TV pārraidēs, likās, ka visi par to nu jau būs informēti, visiem tas viss jau sen apnicis, jāmet miers. Apmēram tā, kā ar zobu mazgāšanu – visi zin, ka tas jādara, nav jēgas to atkal no jauna stāstīt un stāstīt. Parasta lieta. Izrādījās, ka tā nav – pat vēl tagad ir cilvēki, kas uzskata skriešanu apavos par vismaz neko sliktu, ja ne pat vēl vairāk.. Un ir gadījies piedalīties pasākumos, kur apavu ražotāju pārstāvji TĀ skalo smadzenes, aizejot līdz tādiem absurdiem, ka pat vairs neliekas ticami, ka kaut viens cilvēks tam spētu noticēt. Bet cilvēki tic. Un ne viens vien.

Līdzīga lieta šobrīd Latvijā vērojama uztura zinātnes jomā. Nu jau vairākus gadus pētot šo jaunatklāto un neparasti interesanto jomu, biju jau saradis ar faktu, ka citiem cilvēkiem tas vairs nešķiet interesanti, bet cerēju, ka tikpat neinteresanti kā ar zobu mazgāšanu – mēs jau to darām, pietiek par to runāt. Protams, ik pa laikam gadījās dzirdēt radio pārraides, kur uzaicinātie dietologi ar putām uz lūpām stāsta savu veco stāstu par kalorijām, kas jāskaita, ja grib nomest svaru, nešķirojot to izcelsmi, un par fiziskām aktivitātēm, kas visiem tā pietrūkst, kā rezultātā rodas aptaukošanās epidēmija. Likās – kas par lietu? Kā var malt vienu un to pašu tik ilgi? Cilvēki nelasa jaunākos pētījumus? Nezinu, vai dietologi skaitās īsti ārsti, bet vai tāpēc jādzīvo savā iedomu pasaulē?

eatless

Simtiem gadu medicīnas progresa, bet viss, ko varat man pateikt ir “Ēdiet mazāk!”??

Pavisam nesen pie apvāršņa parādījusies vēl kāda persona (laikam jau dietoloģe?) Ksenija Andrijanova, kura ar savu emuāru kļuvusi ļoti populāra mūsu līdzbiedru vidū, jo raksta par to, kā cilvēkam parastajam pamatot savu vēlmi turpināt pieturēties pie saviem kaitīgajiem paradumiem (ne tikai ēšanas ziņā, bet arī citādi), jo patiesībā tie, kas apšauba šo paradumu nekaitīgumu, visi ir muļķi (sīkāk par šo popularitātes būvēšanu uz cilvēka vājību rēķina varat palasīties Kaspara Vendeļa rakstā).

Patiesībā tam, ko Ksenija mēģina savā emuārā darīt, ir pat oficiāls nosaukums – zinātnē to sauc par cherry picking (varētu to tulkot kā `ķiršu izvēle`). Viņa izvēlas citēt tikai tos pētījumus, kuri sakrīt ar viņas stāstāmo domu, pilnīgi ignorējot neskaitāmus citus, kuros pierādīts pretējais. Viņai nav svarīgs savu izvēlēto pētījumu finansēšanas avots (atceramies neseno skandālu, kurā atklājās, ka kārtējo pētījumu par sodas dzērienu nekaitīgumu sponsorējusi Coca-Cola..; un šādi gadījumi ir neskaitāmi). Ja nu kāds aizrāda un tieši piedāvā aplūkot kādu pētījumu, kura raksturs nesakrīt ar viņas domām, viņa izceļas ar apbrīnojamu spēju to nokritizēt, neko konkrētu tomēr nepasakot, bet atstājot iespaidu, ka pētījums kaut kādā ziņā nav vērā ņemams. Patiesībā viņa nokritizē pilnīgi visu, ko nesaprot, vienā maisā metot ārstus, kas runā pretī uztura zinātnes dogmām, ar astrologiem un numerologiem. Pilnīgs izpratnes trūkums!

donuts

Virtuļi – “Protams, tie ir veselīgi, tie taču ir pilngraudu!”

Negribēju tā ļoti izcelt tieši šo vienu avotu, bet neko darīt, ja arvien vairāk cilvēki parastie uz to uzķeras un izmanto par argumentu savam neveselīgajam dzīvesveidam. Radio laikam tik daudzi neklausās, tad varētu veltīt rakstu arī kādam tā raidījumam🙂

Ļoti `iekrita acīs` Ksenijas kategoriskais apgalvojums par to, ka uzturs nav zāles, kas ir pilnīgā pretrunā ar zinātni un ir kā spļāviens sejā modernās medicīnas tēvam Hipokrātam, kuram pieder teiciens: “Lai ēdiens ir Tavas zāles!”. Es gan nezinu – vai tiem, kam ir bakalaura grāds veselības aprūpē, nav jādod Hipokrāta zvērests? Laikam jau nav..

Protams, pēc viena piemēra neklātos spriest par ārstu apmācību kopumā, taču vismaz klausoties dažādu dietologu un uztura speciālistu spriedelējumos, nākas secināt, ka viņus nu gan laikam par uztura zinātni apmāca tikai ļoti virspusēji (vai arī viņi paši nemācās). Rezultāts ir tāds, ka cilvēks it kā pabeidzis bakalaura vai maģistra programmu uztura zinātnē, bet viņam nav nekādas izpratnes par cilvēka fizioloģiju šūnu līmenī, par to, kā tiek pārstrādātas dažādas izcelsmes kalorijas un citām pamata lietām. Man ir bijusi vēlēšanās savu otru izglītību iegūt kādā no medicīnas specialitātēm, bet pagaidām attur doma, ka, lai iegūtu labu vērtējumu, būs kontroldarbos jāraksta tas, kas tur tiek sagaidīts, nevis tas, kas patiesībā norisinās cilvēka organismā..

calories

Kalorijas iekšā, kalorijas ārā, bet pa vidu – nesvarīga maģija: ignorējiet!

Slimību ārstēšana citā veidā, kā ar zālēm klasiskajā izpratnē, tādiem komentētājiem ir kā vērsim sarkana lupata. Ak, izrādās, ka vēža attīstību var aizkavēt ar pārtiku – šarlatānisms! Izrādās, cukura diabēts novēršams, izvēloties pareizu dzīvesveidu – māņi un pesteļi! Sak, cilvēks var pieņemties svarā, ēdot samazināta kaloriju daudzuma barību, bet zaudēt svaru, ēdot ad libidum (cik daudz vēlas) – murgi un otrā termodinamikas likuma pārkāpums! Bļaut par lietām, ko nesaprot, ir viena lieta – daudzi tā dara. Taču bļaut, paralēli pat nemēģinot iedziļināties un izprast, bet vienlaikus cenšoties vilkt savam bļāvienam līdzi it kā zinātniskus argumentus, ir jau jauna stadija..

Oops

“Augstā ogļhidrātu satura diēta, ko Jums rekomendēju pirms 20 gadiem, ir devusi Jums diabētu, augstu asinsspiedienu un sirds slimību. Ups..”

Nobeidzot savu savārstīto pārspriedumu, gribu padalīties ar kardiologa Dr. Aseem Malhotra runu ar nosaukumu “Cukurs ir sabiedrības ienaidnieks Nr. 1“, kurā viņš arī nedaudz pieskaras šai ārstu [ne]izglītotības tematikai, kā rezultātā cieš cilvēks parastais. Mums jāmācās no vēstures kļūdām. Pēc tam, kad tika iegūti pirmie pētījumi par smēķēšanas saistību ar plaušu vēzi (par cēloņsakarību, nevis tikai korelāciju), bija vajadzīgi 50 gadi, kamēr tas tika atzīts vispārēji un tika pieņemti mēri tabakas ierobežošanā. Vēl tik nesen kā 1994. gadā ASV kongresā uzstājās amerikāņu Ksenijas analogs, zvērot, ka tabakas ražotājiem, kurus viņš pārstāv, nav pilnīgi nekādu pierādījumu par tabakas kaitīgumu un tāpēc cilvēkam parastajam nebūtu, par ko satraukties – droši var turpināt smēķēt..

Tāpēc atcerieties – nedrīkst ticēt tam, ko jūs lasāt par uztura zinātni!🙂

 

79 thoughts on “Uztura zinātnes izpratne Latvijā

  1. 1. Ja visi būs izglītoti un gudri, tad cilvēki neslimos. Vajadzēs slēgt lielveikalus, atlaist ārstus. Tas nav izdevīgi, jo tad šāda valsts iekārta nebūs vajadzīga. Izklausās pēc revolūcijas. Ko visi tie simti tūkstoši LV darītu? Pasaulē miljardi.
    2. Mana mamma piemēram uztraucas par to ka skrienu un esmu novājējis, nevis par maniem radiņiem, kam ir liekais svars un ar to saistītās problēmas.
    3. Šogad, kādi pāris cilvēki mani mēģinājuši atrunāt no skriešanas atsaucoties uz ārstiem.
    Mana pozīcija ir neuztaisīties par pasaules glābēju, bet ar savu piemēru pavilkt līdzi cilvēkus.
    Paldies par rakstu.

    • Tā ir, katrā lietā jāatrod zelta maliņa – vismaz ārsti tiek nodarbināti🙂 Es arī negribu taisīties par nez kādu glābēju, bet daži saka, ka vajagot. Es pretojos, pretojos, līdz brīdim, kad atkal nākas sastapties ar acīmredzamu muļķību, tad izlieku to un atkal kādu laiku var mierīgi dzīvot🙂

  2. Analfabēt, iemācies uztvert fundamentālo atšķirību, piemēram, starp diabēta prevenciju, veselīgi ēdot, un jau esoša diabēta ārstēšanu. Tad vari mēģināt sākt ļurināt. Bet pagaidām stāvi pie ratiem!

      • Vēlreiz – iemācies pārlasīt tik reižu, kamēr saproti, vai arī lasīt vispārīgi.

        Tu jūti atšķirību starp tekstiem #1 un #2?

        #1: “Iespēju saķert diabētu ar pareizu uzturu nevar.”
        #2: “Jau saķertu diabētu ar uzturu vien izārstēt nevar.”

        Ja nē, tad lol nau weerc. Ja tomēr jūti atšķirību, tad izskatās, ka Ksenijas blogu kārtīgi izlasījis vai vismaz sapratis līdz galam neesi.

            • Jūs abi divi, pirmkārt, varētu vienoties, ka ar uzturu iespējams ietekmēt 2. tipa diabēta rašanos un norisi, kad šamais ir jau atnācis, attiecībā uz 1. tipa diabētu ar uzturu iespējams vienīgi ietekmēt insulīna patēriņu.

              • Kā te lai vienojas, ja kolēģis kategoriski un maldīgi uzskata, ka “Iespēju saķert diabētu samazināt ar pareizu uzturu nevar” (pieļauju, ka runā par 2. tipa)? Pieļauju, ka arī attiecībā uz jau pienākuša diabēta norisi viņš būs tikpat kategorisks..

                • Ja tu nebūtu akls, stulbs analfabēts, tad varbūt saprastu, ka es nevis uzskatu, ka diabētu ar uzturu nevar mēģināt novērst, bet uzdodu tev jautājumu “vai tu saskati atšķirību starp diviem apgalvojumiem?”

                  Apgalvojums viens: “ar uzturu nevar samazināt iespēju iegūt diabētu.”
                  Apgalvojums divi: “ar uzturu vien nevar izārstēt jau iegūtu diabētu.”

                  Bet to, ka tu uzvert rakstītu tekstu neesi spējīgs, mēs jau konstatējām. Attiecīgi tu arī nesaproti elementāro faktu, ka šajā gadījumā tie nav mani apgalvojumi, bet gan vienkārši daļa no jautājuma formulējuma. Ja es tev jautātu, “vai zvaigzne Saule ir plakana?”, tu taču saprastu, ka es ar to apgalvoju, ka Saule ir plakana, vai ne?

                  • Tu taču neceri, ka tev atbildēs uz tik rupji uzdotu jautājumu…? Tā vien izklausās, ka tu par sevi to saki, … jo kas jau katram iekšā ir, to viņš izrāda uz āru…🙂

  3. “Man ir bijusi vēlēšanās savu otru izglītību iegūt kādā no medicīnas specialitātēm, bet pagaidām attur doma, ka, lai iegūtu labu vērtējumu, būs kontroldarbos jāraksta tas, kas tur tiek sagaidīts, nevis tas, kas patiesībā norisinās cilvēka organismā.”

    =

    “Neko par šo tēmu nezinu un baidos, ka reāla izglītība šajā jomā varētu būt pretrunā ar manu stipro confirmation bias, tāpēc izdomāju attaisnojumu, kas man liks izskatīties spēcīgam un patstāvīgam. ”

    Akurāt kā tie kadri, kas četros rītā piepīpētā virtuvē ir gatavi tev pastāstīt īsto patiesību par pasaules vēsturi un politiku, neraugoties uz 9 klašu izglītību.

    • O, šis ir labais. Starp bloga lasītājiem ir parādījušies arī psihologi, kas pēc teksta spēj precīzi noteikt, kāds ir tā autors.🙂 Diemžēl jāatzīst, ka psihologa talants Tev izrādījās iedomāts. Vēl nepareizāku šī raksta autora raksturojumu, lai neteiktu, ka pretēju reālajam, izdomāt būtu grūti. Njā, reāli fail😀 Bet redz, tas nekas, ka tā, komentāru tāpat nagi niezēja rakstīt😀

      Nē, nopietni, intereses pēc iedomājos, kā OreMan varētu izskatīties kā 9 klašu izglītības ieguvēju piepīpētā virtuve, uzbāžoties ar politiskās pārdomām kādam citam…😀 Neiet kopā ar realitāti ne kaut 1%. Bet redz, vismaz 15 cilvēkiem patīk. Tas tikai liecina, ka izpratnes un spējas izvērtēt nav nekādas. Stereotipiziācija arī ir viena no lielajām cilvēku kļūdām, bet tā ir vieglāk ne tikai pašam, bet arī pavilkt sev līdzi lielākas masas. Tas Tev izdevies. Vienīgi neliela nianse – sajauci 9. klases diplomu ar doktora diplomu. Bet tas nekas. Tā gadās bez gala un malas gudriem cilvēkiem ar psihologa talantu. Tā turpini. Būsi Delfu komentāru zvaigzne. Ja vien vēl neesi.

      • Paldies par labajiem vārdiem, šķiet, ka laiks karjerai politikā, ja ar šādu stereotipiziāciju (kobļa?) izdevies iegūt veselus 15 “patīk” komentāram pie bezvērtīga bloga ieraksta.

        Ja neatšķiram “akurāt kā” no “viņš ir tas, kurš”, tad droši var staigāt tālāk. Vai varbūt vienkārši sāpīgi, kad kāda, par kuru esi gatavs(a) stāvēt un krist, uzkrītoši vājās argumentācijas prasmes tiek izstumtas gaismā? Un nav mazliet smieklīgi piesieties par manu “psihologa talantu” bloga rakstā kur IT-šņiks izrāda savu “uzturzinātnieka talantu” ar 0 faktiem, pilnīgu klasiskās medicīnas un tās sasniegumu noliegšanu un vēl to skaisto “ārsti jums nestāsta, KĀ IR PATIESĪBĀ”?

        • Ja ārsti Tev kaut ko nestāsta, tad vaino viņus, nevis ziņnesi..

          Vispār jau interesanti, ka cilvēkam neiet šis rasts pie sirds pat tik ļoti, ka tā rezultātā viņš izvēlējis piesekot šim emuāram kopumā..😀 Varētu tad teikt, ka kopumā mērķis sasniegts. Man gan kolēģis jāapbēdina, ka pārsvarā rakstu par skriešanas tēmu, tā kā ļoti interesanti droši vien nebūs. Ja vairāk interesē uztura tēma, es ieteiktu kolēģim labāk piesekot man Twitterī, tur vismaz es regulārāk dalos ar īstu ārstu twītiem uz tik kārotajām atsaucēm, ko pašam tik grūti atrast, ka jāmeklē šādos pārskata rakstos, kas tam nav paredzēti..

  4. Es tev tiešām, no sirds iesaku nespuroties un iet studēt medicīnu vai uzturzinātni. Lai aptvertu organismu ne tikai no citātiem internetā, smeļoties vienu, tev tīkamu viedokli, bet no pamatu pamatiem. Anatomijā sākot ar “rupjo” uzbūvi, histoloģijā izskatot audu un šūnu uzbūvi zem mikroskopa. Fizioloģijā un patoloģiskajā fizioloģijā – par iekšējiem procesiem un traucējumiem tajos. Bioķīmijā – to pašu pilno vielmaiņas ciklu, par ko tu nez kāpēc uzskati, ka es neko nezinu. Un noskatīties kādu aizraujošu operāciju uz atvērtās sirds, redzot praksē kā holesterīns aizdambē ciet aortu. Un, visbeidzot, pētniecība. Kā atšķirt labu pētījumu no vāja pētījuma? Kā izvērtēt pētījumu kontroversiju? Tev liekas, ka mediķi kļūdās saistībā ar organisma funckijām? Izej cauri laboratorijas darbam. Katrs paraugs zem mikroskopa un reakcija mēģenē dos uzskatāmas atbildes. Bet, ja tu uzskati, ka viss tas, ko es iesaku, pašos pamatos pauž nepareizu viedokli, savukārt pareizais pieder pāris blogiem internetā, tad laikam tur vairs nav, ko glābt.

    Vērtīgs bijis laiks intensīvājā terapijā. Uzskatāmi redz, cik kritiski svarīga mēdz būt glikoze īstajā brīdī. Un, protams, izstaigāt visus Stradiņus, anketējot pacientus par uzturu! Īpaši jau kardioloģijā. Iezīmē ainu ar taukiem, kas, iespējams, var neliks domāt kā tauki ir panaceja.

    Un, lūdzu, nekad, nekad nesaki “Ak, izrādās, ka vēža attīstību var aizkavēt ar pārtiku – šarlatānisms! Izrādās, cukura diabēts novēršams, izvēloties pareizu dzīvesveidu – māņi un pesteļi!”. Es nekad mūžā kaut ko tādu neteiktu. Lietotājs Mr. V. skaidri aprakstīja, ko tu jauc. Uzturs ir profilakse, pati labākā profilakse. Bet uzturs nav zāles. Citrons vēzi neārstē. Kurkuma – diabētu.

    • Paldies, esmu apguvis arī šos pamatus. Turklāt arī pētniecību esmu uz savas ādas izbaudījis pietiekami, lai varētu spriest par labiem un sliktiem pētījumiem. Starp citu, ja nav noslēpums, cik zinātniskus rakstus Tu esi nopublicējusi (es domāju – starptautiski recenzētus)?

      “Uzskatāmi redz, cik kritiski svarīga mēdz būt glikoze īstajā brīdī” –> Vai kāds to apšauba?

      “Un noskatīties kādu aizraujošu operāciju uz atvērtās sirds, redzot praksē kā holesterīns aizdambē ciet aortu” –> Jā, un starp citu, ja patīk vērot uguni, ūdeni un cilvēku darbību, varam praksē redzēt, ka parasti ēkās, kas ir liesmu apņemtas, šiverē daudz, daudz ugunsdzēsēju. Un ko no tā secināt? Vai tik Tu šeit negribi jaukt korelāciju ar cēloņsaarību (causation)?

      “Citrons vēzi neārstē. Kurkuma – diabētu.” –> Redzi, tieši no šādiem Taviem izteicieniem arī rodas liela daļa problēmu, jo Tu, kā jau minēju, nešķiro zinātni (kas Tev nav pa prātam) no patiešām īstām muļķībām. Tas izteikti redzams arī Tavu sekotāju (ja tā tos drīkst saukt) komentāros un twītos, kas uz šo rakstu atsaucas ar līdzīgām muļķībām. Bāšana vienā maisā Tavai pozīcijai par labu nenāk. Kurkuma, ja nu ko par šo tēmu vispār varētu teikt, drīzāk var paātrināt diabēta iestāšanos, nekā to ārstēt, ņemot vērā tās augsto ogļhidrātu saturu..

      • Nē, tu neesi apguvis neko no medicīnas, nemelo. Google Universirāte nav izglītība. Tu esi datoriķis.

        Es nenošķiru muļķības no zinātnes? Tu nopietni? Tu kritizē nevis mani, bet manu straw man. Izdomāji sev pats savu Kseniju. Nesaprotu kā var tik pamatīgi pārprast visu, ko es daru. Un beidz aizvainot cilvēkus, kas mani atbalsta. Tie ir zinātniski domājošie cilvēki, kas ne tikai atbalsta, bet veicina manu izaugsmi ar pamatotu kritiku un padomiem un idejām. Goda vārds, liekas, ka tev skauž.

        Par laimi, pēc tava raksta esmu saņēmusi daudz atbalsta un privātu ziņu, lai neielaižos ar tevi diskusijās, jo tu esi zināms kā ne visai adekvāts fanātiķis, kas redz tikai tauku ēšanas pārākumu un noniecini visu citu. Izdomāji ne tikai pats savu Kseniju, bet arī pats savu bioķīmiju. Sekošu šo cilvēku padomam.

        • Ok, tad varam šo diskusiju izbeigt. Ne uz vienu no maniem pavisam konkrētajiem jautājumiem Tu neatbildēji, tā vietā noniecini manu izglītību. Viegli redzēt, kuram te kas skauž.. Case closed!

          • Man ir jautājumi Ksenijai.

            Ksenija, sākšu ar to, ka, manuprāt, tas, ka cilvēks uzdrošinās kaut ko darīt sabiedrības izglītošanā ar labu nodomu (un esmu pārliecināta, ka Tevi vada vislabākie nodomi) ir apbrīnas vērts. Tieši tādēļ man ir radušies jautājumi par Tavām aktivitātēm. Ja pareizi atceros, Tev ir maģistra grāds komunikācijā vai kas tam līdzīgs (palabo, ja kļūdos). Tādēļ teorētiski Tev vajadzētu būt izpratnei par to, ko Tu ar savu komunikāciju panāc (maģistra grāds tomēr nav īsti pirmā kursa pirmais semestris, izpratnei jau jābūt…). Es saprotu, ka Tu vēlies izglītot cilvēkus, bet vai Tu redzi, kāds ir lielākais efekts? Diemžēl tas, ko var redzēt no malas, vērojot, piemēram, sociālo tīklu lietotāju aktivitātes, ir tas, ka cilvēkiem beidzot ir attaisnojums neko neuzlabot savā ēdienkartē, jo ir attaisnojums – ir zinošs cilvēks, kas atspēko visus veselīgā uztura mītus. Rezultāts? Varbūt iepriekš cilvēks neapēstu to lieko smalkmaizīti vai cepumu, bet tagad drīkst (domā, ka drīkst), jo tas ir viss māņi par glutēnu un visu citu. Bet ne par glutēnu gribu teikt, tas vienkārši kā piemērs, bet par to, ka taču nevajadzētu būt šaubām par to, ka kūkas gabals nevienam par labu nenāks. Es negribu Tevi kritizēt, jo zinu, ka ikviena iecere un aktivitāte, kas lielāka par TV pults spaidīšanu, mēdz izpelnīties lielu kritiku no apkārtējiem. Tomēr padomā par to, ko Tava komunikācija panāk. Ja esi to studējusi, Tev jābūt par to izpratnei. Es arī saprotu, ka lecīgs stils vienmēr piesaistīs vairāk sekotāju un atbalstītāju, bet vai Tev ir mērķis savākt nedomājošu sekotāju baru? Lielākā daļa no “šērotājiem” nav atvēruši nevienu saiti uz zinātniskajiem pētījumiem, ko Tu piedāvā. Viņiem patīk, ka Tu nolamā tos, kas kaut ko ir mēģinājuši darīt un eksperimentēt, un varbūt nepierīties katru vakaru ar kečupā izpeldinātiem pelmeņiem. Tas attaisno viņu slinkumu. Es nesaku, ka visi ir vienādi, protams, ir daļa, kas saprot. Bet vienkārši padomā par to, ko es saku… Ja Tu esi tik saprātīga un zinātniski izglītota, kā sevi pasniedz, tad Tev tas būtu jāsaprot. Protams, ja mērķis ir auditorijas lielums un atpazīstamība, tad stratēģija ir īstā.

            P.S. Neapvainojies, bet, ja Tev patīk precizitāte visā, tad gadījumā, kad Tu raksta autoru nosauc par “datoriķi”, Tev sevi arī jāsauc nezinātniskā un neatbilstošā terminā, piemēram, par “zupas virēju”. Ja prasi precizitāti no citiem, esi, lūdzu, precīza arī pati.

            • Datoriķi paši sevi sauc par datoriķiem, nezināju, ka šis “tituls” nav viņiem patīkams. Tagad zināšu, paldies.

              Un tagad, lūdzu, pasaki precīzi – kur esmu aicinājusi ēst dranķus? Ar citātu, ja var. Šis ir kaut kāds milzīgs pāpratums. Es gāžu mītus, bet tas nenozīmē, ka es atbalstu neveselīgu dzīvesveidu. Aicinu sekot līdzi maniem rakstiem medijos un radio raidījumiem. Esmu cilvēks, kurš cīnās pret cukuru un desu bērnu ēdienkartēs. Pret radikālām, veselību bojājošām diētām. Pret aklu sekošanu trendiem. Savukārt raksta autors ir pieņēmis vienu patiesību (tauki, keto – panaceja) un noniecina tas, kas viņiem oponē. Tātad, mani.

              • Ksenija, es saprotu Tavu viedokli un nesaku, ka Tu aicini kādu ēst draņķus. Tiešām ticu, ka tas nav Tavs mērķis. Vienkārši vēlos vērst Tavu uzmanību, kāds ir rezultāts. Diemžēl vai par laimi ikdienā esmu saistīta ar mediju un sociālo tīklu satura analīzi, tādēļ gribot negribot sanāk novērot tendences un valdošos viedokļus. Daudziem prieks, ka beidzot visiem salātlapu ēdājiem var aizbāzt mutes… Redz, es varu ēst, ko vien vēlos, ejiet ieskrieties ar savu veselīgo uzturu. Bet tāds taču nav Tavs mērķis! Varbūt ir vērts padomāt par rezultātu, ja viss tiek darīts cēla mērķa vārdā? Tas ir tas, ko es cenšos Tev pateikt.

                P.S. Tāpat kā Tu aizrādi raksta autoram, ka viņam ir neprecīzs priekšstats par Tevi (kas ir ļoti iespējams, jo pieņemu, ka neesat personīgi pazīstami), tāpat izskatās, ka Tev ir neprecīzs priekšstats par viņu (kas arī ir saprotams šī paša iemesla dēļ). Tu pati iepriekš minēji, ka citi Tev viņu ir raksturojuši, kāds viņš ir. Piedod, bet šī tiešām būs baumu līmeņa informācija (un Tu pati taču to labi saproti, bet tai ir patīkami ticēt), zinot to cilvēku loku, kas tiešām varētu pazīt raksta autoru un kaut cik objektīvi raksturot, to ir ļoti mazs… Neesi aizspriedumaina un arī šajā situācijā seko tam, ko pati ierosini – ticēt pārbaudītai informācijai nevis baumām.

                • Es izpētīju autora blogu un viņa izpratni par uzturzinātni. Kategoriski nepiekrītu viņam. Var jau būt, ka daudz par viņu nezinu, bet virziens (keto,”ārsti nesaprot”) ir skaidrs.
                  Nesaprotu kā es varu panākt salātu rijēju noniecināšanu, kad es pati esmu salātēdājs. Palasiet blogu, tur ir par kritisko domāšanu, un ne vārda par slinkuma un nolaidības veicināšanu. Akls glutēna trends. Vakcīnas. Naturopātija. Aplamas diētas. Kur salātlapu karš?🙂
                  Par stilu – es vienkārši rakstu kā man pašai patīk. Dzīvā es bez jebkāda uzspīlēta tēla. Apzinos, ka dažus atgrūž, prieks, ka daudziem patīk.

                  • Tur jau tā lieta, ka blogā nav teikts, ka, piemēram, dārzeņi ir slikti utt. Par to jau es neko nesaku. Bet cilvēks jau saprot tik, cik pats grib, un izskatās, ka grib saprast tikai to, ka veselīgs uzturs kā tāds ir mīts. Es vienkārši dalos ar novērojumu par to, ko priekš sevis “izloba” auditorija. Vienkārši redzu, ka tendence ir ļoti izteikta. Domāju, ka šī informācija Tev varētu noderēt, domājot par bloga saturu. Negribi, neņem vērā. Man vienkārši nedaudz žēl, ka cilvēki slinkumam atraduši jaunu attaisnojumu😦

                    • Cilvēki vienmēr pārprot. Ja bail būt pārprastam, var nemaz nesākt darboties. Par laimi, ir gana daudz cilvēku, kas māk lasīt un saprot pareizi. Jebkurā gadījumā, paldies par konstruktīvu viedokli – šādus reti gadās saņemt.

                    • Es nesaprotu, cik stulbam īsti ir jābūt cilvēkam, lai Ksenijas rakstīto uztvertu kā attaisnojumu ēst neveselīgi. Es tieši sekojot viņas blogam un ierakstiem sociālajos tīklos esmu sākusi veselīgāku dzīvesveidu, jo man palika neērti, ka priecājos par uztura speciālistes blogu, bet pati riju draņķus. Pietam, kaut kā sāk šķist, ka ēst veselīgi ir stilīgi. Neievēroju nekādu moderno diētu, nemetu pa logu glutēna saturošus un piena produktus un vistas fileju, bet aizvietoju parastos graudaugu produktus ar pilngraudu, ēdu vairāk dārzeņus, kustos un dzeru ūdeni. Pirms sāku lasīt Ksenijas blogu, likās, ka svaru varēšu nomest dzerot ingveru ar medu, jo izlasīju tā rakstiņā ziņu portālā. Tas, ka kāds idiots viņas rakstīto uztver kā aicinājumu ēst neveslīgi tiešām ir tikai tā cilvēka stulbums. Ksenija neiesaka ēst neveselīgi, viņa drīzāk parāda to, ka ne visi produkti, kurus palicis stilīgi uzskatīt par neieteicamiem nav nemaz tik neieteicami.

            • Pat ja nekritiski pieņem, ka daļai ļaužu reakcija uz Ksenijas blogu būs tāda, kā sakāt – ēdīs iepriekš neēstās glutēnbulciņas un pelmeņus, tikpat labi šādu apsvērumu jāņem vērā saistībā ar Oreman blogu. Pastāv iespēja, ka daļa izlasīs, ka var vienā mierā triekt iekšā tīrus taukus, jo tā ir panaceja. Neēst nekādus dārzeņus, nevingrot, vienkārši ēst speķi. Sekas varētu būt visai interesantas, it īpaši tai kategorijai, kuriem jau ir kāda saslimšana un ārsta/uztura speciālista noteikta specifiska diēta.
              Atšķirība Ksenijas un Oremana pieejā ir – vienam ir izglītība attiecīgajā jomā, otram nav. Phd un kvalifikācija vienā jomā nav pārnesama uz citu, pat ja analītiskām spējām teorētiski vajadzētu būt labām. Klasisks piemērs – http://www.quackwatch.com/01QuackeryRelatedTopics/pauling.html
              Un arī adhominemi, kas ir smalkāki par “pats tu stulbs”, joprojām ir adhominemi, jo ierakstā zinātniska pamatojuma joprojām nav. Ir vienkārši “Ksenija neko nesaprot”, klausieties jel manī, uztura neatzītajā ģēnijā.

  5. Klasiska izglītība jebkurā jomā visdrīzāk (par to 100% drošs nevar būt) nekaitēs nevienam. Tomēr tas, ka blogi (kā Ksenija tos te piesauc, jo nav jau tikai blogi vien) kļūst ļoti daudz, ka internets tomēr arvien vairāk iespējo crowdsourcing arī informācijas pieejamībā, un ka, piemēram, līdzšinējās autoritātes un eksperti tamdēļ zaudē ietekmi, ir vienkārši dabiski. Dabiski arī, ka viņiem nepatīk, ka viņu loma mazinās. Tādēļ jau ārstiem ļoti nesimpatizē, ka pacienti salasās viskautko internetā. Protams, ka ne jau tikai labu salasās. Taču pret to cīnīties ir vienkārši bezjēdzīgi.
    Ne velti IBM taisa savu Watson, un vēl vesela čupa self-quantify sabiedrība ražo (un tas kļūs vēl vairāk) tādu gūzmu ar datiem, kas jebkuram medicīnas un arī citu nozaru absolventiem kļūs par mūžam neaizsniedzamām zināšanām.
    Meistari būs tie, kas mācēs operēt ar šādiem datiem un kombinēt. Te, starp citu, katra individuālā pieredze kļūs par ļoti svarīgu. Māka rīkoties arī ar aparātiem tāpat. Tagad jau katram mājās asinsspiediena mērītājs. Ierīču būs vēl vairāk.
    Pagaidām vēl nav, bet drīz būs UBER priekš medicīnas. Ātri mainīsies poliklīniku izskats un forma.
    Operācijas laikā skatīties uz asinsvadiem ar holesterīnu vai redzēt, kā darbojas intensīvā terapija, droši vien ir reāli interesanti, un pat noderīgi. Taču diezin vai čalim ar 15-20 liekiem kilogramiem 30 gadu vecumā baigi vajadzīga informācija. Nezinu, lai spriež cilvēki ar diplomiem. Manas domas ir tādas, ka ārsti ir baigi labi meistari lai glābtu dzīvību, faktiski kā ļoti smalki amatnieki. Ir visādi ārsti. Arī tādi, kas prot izmantot organisma pašregulējošās izpausmes kopā ar klasiskajām. Taču cilvēks nekad nevarēs labāk palīdzēt nekā daba pati to spēj. NEKAD cilvēks nebūs tik kruts!
    Man nav 2.tipa diabēta, bet ja būtu, tad droši vien pirmais, ko darītu, mēģinātu bez tabletēm. Ar ēdienu.

    Ksenija: tu esi malacis! Tu smuki visu iebāz vienā kulē! Tev sanāk! Tādēļ prieks skatīties, kā visi tie, kas tajā kulē arī reaģē un cepās.🙂

  6. Iegūtā izglītība vēl neliecina par inteliģenci, tāpat arī otrādi. Arī medicīnisko izglītību vieni iegūst naudas pelnīšanai, citi lietu izprašanai.

  7. Oreman, divi santīmi no manis:
    1.santīms – Ksenijas rakstā “Bezglutēna sāga: I daļa” ir apcelts bezglutēna trends nevis low-carb high-fat diēta.
    2.santīms – citāts, kurā kaut kas nogājis greizi – “… bet pieņemties svarā, ēdot ad libidum (cik daudz vēlas) – murgi un otrā termodinamikas likuma pārkāpums!”

    Sapnī redzēju OreMan. Viņš bija sandalēs un šortos, dalīja cilvēkiem maizi un vīnu speķi un degvīnu.

    • Paldies, dot, par vērību, tur, protams, bija domāts `zaudēt svaru` – tagad salabots.

      Es jau neatsaucos tikai uz to konkrēto rakstu, citās vietās ir par citām tēmām. Bet, starp citu, tieši rakstā par glutēnu tika izmantoti manis senāk tieši viņai piedāvāti avoti, kurus tad viņa tur ņēmās nokritizēt.

      Sapnis labs😀

  8. Par OreMan blogu neko nezināju, bet viens mans labs draugs bija šo ierakstu nošērojis FB, tāpēc izlasīju. Ksenija ir mana kursabiedrene, tāpēc bija vēl jo interesantāk lasīt.
    Mums bija jādod Hipokrāta zvērests. Un tie bija 4 grūti gadi ar negulētām naktīm. Sākot ar anatomiju, fizioloģiju, pat.fiz., histoloģiju un n-tajām ķīmijām. Krebsa cikls vēl tagad sapņos rādās🙂 Protams, protams, arī mūsu kursā bija dāmas, kam izdevās izbraukt cauri ar skaistām acīm un austiņu ausī eksāmena laikā, kur otrā galā kāds diktē tekstu, bet Ksenija noteikti nebija viena no viņām.
    Man prieks par Kseniju. Par viņas uzņēmību. Jo tas, kas šobrīd notiek interneta vidē, ir mēmais vājprāts. Visi detoxi, brīnumdiētas un skābas asinis padaroši produkti. Drausmas. Un to visu lasu. Un no tā ietekmējas. Tāpēc cilvēkiem ar attiecīgu izglītību gribas reaģēt. Un ir jāreaģē! Un man prieks, ka Ksenija to dara. Arī es pati mazliet daru. Katru mēnesi rakstu žurnālam “Veselība”, periodiski arī “Ilustrētajai zinātnei”. Laikā, kad internetā ir TIK DAUDZ bulšita, gribas cilvēkiem pasniegt kvalitatīvu, zinātniski pamatotu informāciju. Jā, Ksenija ir kategoriska. Man personīgi šķiet, ka pārāk kategoriska. Un arī es ne vienmēr piekrītu visam, ko viņa raksta, lai arī bakalaura izglītība mums ir vienāda un maģistra grāds arī ir līdzīgās zinātnēs. Bet teikt, ka cilvēkam, kas pabeidzis bakalaura vai maģistra programmu uztura zinātnē, bet viņam nav nekādas izpratnes par cilvēka fizioloģiju šūnu līmenī, par to, kā tiek pārstrādātas dažādas izcelsmes kalorijas un citām pamata lietām, ir vienkārši spļāviens ģīmī…

    • Tas mani tikai priecē, ka Ksenija nav bijusi dāma ar austiņu. Tas laikam nozīmē, ka problēma nav viņā, bet izglītības sistēmā.. Jo kā citādi izskaidrot tik novecojušas zināšanas par, piemēram, holesterīnu, par ko viņa brīdinoši dažādos kontekstos izteikusies dažādos tīklos, jaucot korelāciju un cēloņsakarību? Laikam jau skolā Jums mācīja, ka piesātinātie tauki izraisa holesterīna līmeņa pieaugumu, kas, savukārt, izraisa sirds slimības. Bet, ja arī tā, tad studentiem nav akli jātic visam, ko saka profesors, tiem ir tiesības informāciju pārbaudīt. Ja students šīs tiesības neizmanto, tad nevar gaidīt, ka visur parādīs sevi no tās labākās puses..

  9. Piekrītu komentāram par inteliģenci un formālās izglītības līmeni. Nekad iepriekš nebija redzēts neviens, kas tik pašpārliecināti slēptos aiz saviem augstkolas grādiem, lai nebūtu jāpierāda sava neesošā inteliģence. 4 gadi smērējoties Lolitas Neimanes aizmugurē (Ksenija teiktu – “dirsā”) nenozīmē, ka viņa spēj salīdzināties ar reāliem mediķiem. 4 gados iegūt t.s. “maģistra grādu” nevar daudzās vietās. Tur, kur izglītībai vispār ir kāda nozīme, tas prasa 7 gadus, plus vēl praksi. Bet mērķis jau ir sasniegts – aitu bariņš savākts, popularitāte iegūta, tikai tālāko kompleksaino uzvedību grūti skaidrot – vai tiešām Kā jaunkundzei nav ko darīt, kā vien visu laiku gūglēt savu vārdu un atbildēt uz svešiem komentāriem, svešos blogos? Ar popularitāti parasti sadzīvo savādāk…(Pat Kombuļu Inese ir gudrāka.)

        • 4 gados iegūts bakalaurs. Pēc tam vēl 2 gadi maģistrs, bet maģistra studijās vairs nebijām kursa biedrenes. Ksenija apguva uzturzinātni, es pārtikas zinātni. Manā skatījumā, bakalaurs ir tikai pamats, jo tur tiek iedotas tikai bāzes zināšanas. Maģistrs ir kas pavisam cits jau pēc struktūras un būtības. Tā ir pētniecība, pētniecība un vēlreiz pētniecība. Jā, uztura speciālisti nav ārsti, bet neesmu manījusi, ka Ksenija vai kāds cits no man zināmiem uztura speciālistiem dēvētu sevi par ārstu.

          • Turklāt būt par uztura speciālistu (tas gan attiecas arī uz daudzām citām specialitātēm) nozīmē mācīties visu mūžu. Ir regulāri jāapmeklē semināri, konferences, jālasa pētījumi. Jo uzturzinātnes jomā viss nemitīgi mainās un regulāri tiek atklātas jaunas lietas un kopsakarības.

            • Nu, ja jau mainās, tad var pienākt diena, kad viss būs samainījies tiktāl, ka zinātnieki teiks – OreMan, tev tomēr bija taisnība😀
              Paldies par šo diskusiju, manam lasāmo grāmatu sarakstam pievienojušās profesora Danilāna ”Jaunas un vecas ziņas par ilgu un laimīgu dzīvošanu” un ”Speķītim nav ne vainas”

            • Pilnīgi piekrītu, Astra! Jāmācās ir visu mūžu – lai neregresētu! Jo vairāk Tu esi ieguldījis savā mūž-izglītībā, jo mazāka vēlme vicināt dokumentus, ko esi ieguvis par salīdzinoši mazākām zināšanām, kādas Tev ir bijušas iepriekš. Katram speciālistam ir jāraksta par to, ko viņš sajēdz, diemžēl Ksenijas blogā neko citu kā apvainojumus un nekompetenci (tajā pašā medicīnas jomā, kurā viņa uzdrīkstās “braukt virsū” speciālistiem) nevar atrast. Ja viņai būtu interese pasaulei dot savu pienesumu kā uztura speciālistam, nevis izpelnīties slavu, lai varētu vairāk pelnīt piķi konsultācijās, viņas raksti būtu nevis – šitie idioti, šitie idioti un šitie ir idoti, bet – lūk, beidzot praktiski ieteikumi UZTURĀ no manas puses!

    • Un nez kā un cik ilgi tad 2T kungs būtu izglītojies? Ar neapbruņotu aci redzams, ka ne 7, pat ne 70 gadi neglābs situāciju. Ja nav, tad nav un nebūs. Ne formālas izglītības, ne arī neformāla saprāta; ir un paliks dalbajobs, kāds piedzimis.

      • Mīļo Mr.T, (jeb Ksenij vai kāda no viņas draugaļiņām) – cik ilgi var runāt par izglītības dokumentiem? Tie, kas ieguvuši ne tikai reālu izglītību, bet arī var lepoties ar kaut nelielu daļiņu intelekta, nestaigās apkārt ar dirsiņā ievīkstītu bakalaura vai maģistra diplomiņu, lai tikai varētu izvilkt to ik pa brīdim tautās, un noplātīt (smird taču!!). Bet paldies, ka vēlies mani glābt! Tikai turpmāk nepird pret vēju – pašam sliktāk!😉

  10. Parasti tāds ‘know it all’ sindroms raksturīgs tikko beigušiem RSU medicīnas virziena studentiem. Starpcitu, par ārstiem kļūst tikai ārstniecības fakultātes studenti, uztura speciālisti, lai arī ir ārstniecības personas, tomēr nav ārsti. Ne visi kas beidz arī kļūst par labiem speciālistiem, bet visi ir izgājuši visas prakses, redzējuši daudz briesmu lietas un arī saskārušies ar daudz aplamiem uzskatiem. Bet, vai visi tagad iet agresīvi komentēt un taisīt blogus?
    Šajā gadījumā cilvēks ir iemācījies tulkot no angļu šauriem un ka ir tāda pētījumu datubāze, tas protams, apsveicami. Tomēr, ir tik daudz jomu, kur pētījumi ir maz vai nav veicami šobrīd atbilstoši – īpaši veicot ilgtermiņa pētījumus par ietekmi uz veselību. Tāpēc, sevi cienoši speciālisti nemētājas ar skaļiem apgalvojumiem

    • Cerams, ka gudrībiņa pieaugs ar vecumu, bet vainīgs jau ir arī raksturiņš un kaut kādi bērnības ievainojumi, kas liek būt tādam, kāds cilvēks ir.
      “Jo informētāks tu esi, jo mazāk – augstprātīgs un agresīvs.”
      /Nelsons Mandela/
      Nav svarīgi, pēc cik – 1 dienas vai 20 un 30 gadu pieredzes savā jomā, ja cilvēks joprojām pieturas pie vecām, varbūt pat jau skolā ievazātām klišejām un nemācās tālāk, neattīstās, viņš neizbēgami regresē. Interese uzzināt un meklēt informāciju ir inteliģences pazīme. Kāds bija tas teiciens – jo vairāk es zinu, jo vairāk es nezinu?

      • Cilvēks, kurš neattīstās, regresē. To, ka regress iespējams arī uz atpakaļu vēl arī no 0 līmeņa, gan es vēl nezināju. T.T. ar savu piemēri stabili pārliecināja par pretējo.

        Par “archievement unlocked – dižgaru dziļdomīga citēšana” vēl pāris debilisma punkti pa virsu.

        • Mr. V, kā redzams, pietaisījis autiņus, jo atnācis neapmierināti ķērkāt un bārstīt tukšus apvainojumus – par ko? Kas tieši viņu neapmierina? Diezvai viņš to spēs sakarīgiem teikumiem noformulēt, jo, iespējams, viņš ir tā pati līdz sirds dziļumiem apvainotā Ksjušenka vai kāda no viņas draudzenītēm? Bučiņas Jums, nesmukās meitenes, malaces, ka esat tik nejaukas un agresīvas – jo vīriešiem patīk vai nu smukās, vai gudrās un te nu Jums nav cerību… Diemžēl…

          • Edgaram sekoju no noskrien. Un man ir diezgan vienalga par uztura strīdiem. Bet! Tā izrunāties ir vienkārši zemiski. ja liekas, ka cilvēks runā garam, tad vnk ņem to, ko viņš runā un saki, kur tieši ir kļūda un kāpēc. Tas par T.T.

            • ElīnaV – man nācās reaģēt uz Mr.V akurāt nedraudzīgajiem tekstiem ar līdzīgu valodiņu! Žēl, ka Jūs tas aizskāra, bet, ko Jūs būtu teikusi manā vietā?

  11. Bet speķītim patiešām nav ne vainas😉
    http://nra.lv/latvija/107980-anatolijs-danilans-jagust-bauda-no-pareizas-dzivosanas.htm

    ”Pat vispareizākās ēšanas paradumi bez fiziskajām aktivitātēm zaudē lielāko daļu savas jēgas. Tās ir divas viena no otras neatraujamas jautājuma puses. Ļoti daudziem cilvēkiem pareiza ēšana ir tukša skaņa, šāviens pēc piena, ja neievēro otru pusi. Cilvēkam ir jākustas un jābūt fiziski aktīvam. Šīs abas puses ir tik nedalāmas, ka dietologs un fizisko aktivitāšu speciālists būtībā ir viena profesija. Tikai tad ir kāds rezultāts, ja pareiza, pilnvērtīga un daudzveidīga ēšana iet kopā ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Cilvēka organismam tas, ko viņš apēd, ir arī jānosvilina nost, strādājot muskuļiem.”

  12. Ko tad ēd vai neēd pats autors? Es neēdu neko kam klāt ir cukurs, neko kā sasatāvā ir graudi, milti, nelietoju arī termiski apstrādātus dārzeņus un augļus. Kāpēc? Gari jāstāsta, pamatdoma ir cukura līmeni asinīs turēt pēc iespējas zemāk. Un zemāk par normu dzīvam un veselam cilvēkam tas nekrīt arī ja nēēd pilnīgi neko nedēļu vai divas.

    • Nu es diezgan līdzīgi. Principā cenšos neēst nekādus ogļhidrātus. No termiskās apstrādes gan neizvairos. Reizēm kādu augli iekožu. Divreiz nedēļā rīkoju vismaz diennakti ilgu gavēni.

      • Starp citu, ievēroju, ka 24h garā gavēnī, kad eju uz treniņu 20. stundā, tad mana performance būtiski uzlabojas.
        Reiz mēģināju tīri testam 48h gavēšanu, un treniņā biju kādā 40.stundā, tad likās, ka trenējos pēc maratona noskriešanas. Spēka nebija vispār.
        Vārdu sakot, man patika rezultāts sportam pēc gavēšanas.
        Piebildīšu, ka treniņš bija hokejs (augsta intensitāte) nevis skriešana utml.

  13. Ir tāds teiciens: “Labs cilvēks nav profesija”. To es šoreiz gribētu attiecināt uz autoru un viņa fanu/draugu pulciņu šeit. Gan jau nodomi autoram labi, saskarsmē patīkams, kulturāls, utt. Bet tas nenozīmē, ka viņa visai fanātiskais un diletantiskais skatījums uz medicīnas jautājumiem ir kaut plika graša vērti. Kritērijs vispār šeit ir ļoti vienkāršs vispār, manuprāt, – ja cilvēks savu “jauno” “zināti” jau no pašiem pamatiem sācis būvēt uz sazvērestības pamatiem, tad tur 99,999 % ir skaidrs, ka problēma, kura tiek šādā mērcē “pētīta”, tiek 100% izmantota par līdzekli, nevis mērķi, – tātad tur uz objektivitāti cerību nav faktiski nekādu. Bet vispār žēl uzturzinātnes kā tādas, – ļoti daudz līdzīgu problēmu kā ekonomikas zinātnei/nozarei – kur robeža starp zinātni un šarlatānismu, šķiet, paliks izplūdusi vēl ļoti ilgi, ja ne uz visiem laikiem. Tātad diemžēl atradīsies arvien jauni fanātiķi, kuri ar uzturzinātnes un medicīnas palīdzību risinās savas sev vien zināmas (biežāk gan neapzinātas) problēmas.

    • Tu saki – visi dara šā un tā, bet es tik tā kā grāmatā🙂
      Redz, ar to zinātni ir diezgan interesanti – ik pa laikam pētnieki paziņo, ka lūk TAGAD beidzot mēs esam visu izpētījuši un sapratuši. Sādos brīžos man ir visvairāk žēl to nabaga ļautiņu, kas cītīgi turējušies pie iepriekšējo pētījumu rezultātiem, kuri nereti nonāk pretrunā pašiem jaunākajiem atklājumiem.
      Pat profesors Danilāns savā grāmatiņā ”Jaunas un vecas ziņas par ilgu un laimīgu dzīvošanu” pavelk pats sevi uz zoba par to, ka savulaik jaunais dakteris Danilāns licis pacientiem ierobežot uzturā šķiedrvielas, kas pēc šodienas priekšstatiem ir pilnīga aplamība, bet tas varētu būt izskaidrojams vienīgi ar vēlmi ”lai pacienta izveseļošanās nenotiktu par ātru”. Kā izrādās, zarnu epitēlija šūnas no asinīm spēj uzņemt tikai daļu no barības, par pārējo gādā baktērijas kas pārvērš sagremojamās šķiedrvielas īso ķēžu taukskābēs – sviestskābē, propionskābē un etiķskābē. Nav šķiedrvielu – nav taukskābju. Izvēle katra paša ziņā😉
      Tad nu vēl pavisam īsi par grāmatiņas saturu: viegls ieskats vēdera iekšienē, dažādu uzturvielu apraksts, iedalot tās divās naidīgās nometnēs, un ne tikai. Vislabāk jau izlasiet paši.
      Ieskatam neliels izvilkums par vēlamajiem un nevēlamajiem produktiem:
      ”Labie zēni”
      1. šķiedrvielas
      2. taukvielas (tostarp speķītis)
      3. piens (arī trekns)
      4. olas (lietotas saprāta robežās)
      5. kafija
      6. asie pipari
      7. D vitamīns (sauļošanās)
      8. omega 3 taukskābes (eļļa – rapšu, zivju)
      9. ūdens

      ”Sliktie zēni”
      1. iztaisnotas omega 3 taukskābes (termiskā apstrāde, margarīns)
      2. cukuri (vienalga kādā veidā uzņemti)
      3. liekās kalorijas
      4. liels vērāmā sāls daudzums
      5. alkohols un smēķis

      Tomēr, lai cik veselīgs būtu uzturs, vēl ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes kā arī garīgais līdzsvars.

      • Jā, šī profesora Danilāna grāmatiņa tiešām laba, es ar beidzot izlasīju. Ļoti vienkārši un sakarīgi uzrakstīti pamati, ko derētu ievērot ikvienam. Man tik labi nesanāk, iesaku visiem izlasīt!

    • Ah…
      Tādiem cilvēkiem vajag pētījumus par to, ka nevajag bāzt roku verdošā ūdenī un sist ar āmuru pa pirkstiem. Un kamēr to nav tikmēr to var darīt, jo nav jau pierādīts, ka tas ir slikti.
      Domāju autors ar šo gribēja teikt, ka uz zinātni un pētījumiem jāraugās kritiski, jo: 1.ir tik daudz lietu, kas vēl nav izpētītas; 2.ir grūti izpētīt lietu/vielu/produktu mijiedarbību; 3.ņemt vērā, katra atsevišķa organisma īpatnības(šeit jāsaka, ka lielākā daļa pētījumu ir kvantitatīvi, kas nozīmē, ka ja kāds/-i neiekļaujas grupā viņus vienkārši atmet); 4.bieži nav zināmi/netiek norādīti sponsori; 5.jau minēju par ilgtermiņa pētījumiem.
      Es(ar savu medicīnisko izglītību) bieži vien varu sēdēt, pētot jaunākos pētījumus un literatūru, un uzdot sev neskaitāmus jautājumus un bieži vien saprast, ka no tā izriet vēl daudz vairāk nezināmā. Kā šeit jau minēja un kā man atzina viena neiroloģijas profesore- jo vairāk es zinu, jo vairāk saprotu cik daudz nezinu, un es tam varu piekrist. Šaubas un jautājumu uzdošana ir tā, kas dzen arī pašu zinātni uz priekšu. Diemžēl, Alma mater to nemāca, to apgūst laika gaitā un praksē, kad atnāk tie pacienti, kas statistikā neiekļaujas.

      • ”Katra cilvēka aicinājums ir domāt pašam” /Imanuels Kants/
        Spriežot pēc karstajām diskusijām komentāru sadaļā bloga autors ne vienu vien ir nokaitinājis ar savu neiekļaušanos statistikā un kritisko nostāju pret vispārpieņemto. Tomēr jāatzīst, ka viņam tīri labi izdevies savas teorijas dzīvotspēju apliecināt praksē, vismaz attiecībā pret sevi, ar savu piemēru iedrošinot paskriet basiņām pa sniedziņu arī mani. Vai esmu gatavs to visu 100% kopēt? Laikam jau nē, vismaz šobrīd. Bet es nebūšu gatavs copy-paste arī tad, ja kāds cits pierādīs, ka dzerot kolu un graužot čipšus var plikām pēdām skriet pa sniegu vēl ātrāk par OreMan.
        Jo vecāks kļūstu, jo vairāk paļaujos uz laika pārbaudi izturējušām vērtībām, tāpēc cenšos ēst to, kas cilvēkiem ir bijis pazīstams pirms 100 un vairāk gadiem, jo punkts Nr 2.”ir grūti izpētīt lietu/vielu/produktu mijiedarbību” – ir tieši par moderno ēdienu ar krāsvielām, garšas uzlabotājiem un pastiprinātājiem, un man tas nezin kāpēc prātā saistās ar pēdējos gados dramatiski pieaugušo onkoloģijas gadījumu skaitu. Arī bērnu vidū izplatītajām alerģijām taču jābūt ar kaut ko saistītām – modernās ziepes, kas nobeidz visus mikrobus vai pārtika ko vecāki ēduši? Ej nu zini. Katrā ziņā nevienu ne uz ko neaicinu, ja nu vienīgi savā nodabā nedaudz paskriet, lai asinis tā kārtīgāk izriņķo.
        Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!

    • Jā, biju šo rakstu nejauši jau uzgājis. Ļoti labi uzrakstīts, man tik labi nesanāca. Rezultātā atkal sacelta vētra zupas šķīvī🙂 Bet tas ir uz labu, citādi iesīkstējušas dogmas sagraut nevar. Patiesība jebkurā gadījumā nāks gaismā, tā tas visos laikos noticis, tikai jautājums, cik ilgam laikam jāpaiet, cik paaudzēm jānomainās. Pasauli arī ilgi nevarēja pārliecināt par to, ka Zeme nav Visuma centrs. Cilvēki mēdz turēties pie savām vecajām pārliecībām ar apbrīnojami lielu sparu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s