Valmieras maratons 2015

Tātad – par Valmieru! Ko es biju domājis, kad Valmieras maratona nedēļas piektdienā (divas dienas pirms maratona) pēkšņi izziņoju sociālajos tīklos savu lēmumu noskriet to zem trim stundām? Likās, ka tieši šobrīd ir ļoti piemērots brīdis notestēt slavenā domu grauda `Viss ir galvā` patiesumu. Kāpēc? Tāpēc, ka nezinu, kad vēl tuvākā vai tālākā nākotnē būs tāds brīdis, kad tik ilgu laiku praktiski nebūšu trenējies. Šobrīd man gandrīz nekādi skriešanas treniņi nav bijuši jau ļoti ilgu laiku, jo pēc 1024 dienu pēc kārtas noskriešanas esmu paņēmis atpūtas pauzi, kas ievilkusies garāka, nekā sākotnēji bija domāts. Kā jāsaprot tas teiciens par visu galvā? Ir dzirdēts cits teiciens ar līdzīgu domu – `90% rezultāta ir galvā, bet atlikušie 10% – arī galvā` vai tamlīdzīgi. Galvenā doma – ja Tu tici, ka vari ko izdarīt, tad to arī vari. Jeb kā Henrijs Fords esot teicis – `Whether you think you can, or you think you can’t – you’re right`*. Tātad galvenā ideja bija radīt sevī pārliecību, ka trīs stundu maratons ir izskrienams bez speciālas gatavošanās. Tas nozīmē nevis domāt, ka varbūt es to varētu, ja būtu labi laika apstākļi un piemērota trase, bet precīzi apzināties, ka tas pavisam noteikti tiks izdarīts un iztēloties, kā es katru apli noskrienu pusstundā.

Sāku ar to, ka izziņoju savu lēmumu noskriet maratonu trīs stundās sociālajos tīklos. Tāpat par to paziņoju arī sievai – nevis kā vēlmi, bet kā faktu, ka tas ir nolemts un tiks izdarīts. Šādu pat attieksmi saglabāju sarunās ar citiem skrējējiem. Un tāpat rīkojos arī sarunās ar sevi, priecājoties par jaunnolemto maratona rezultātu – 2:58:59 (tas ar nelielu rezervi tā, lai nebūtu pārlieku jāmokās pēdējā apļa finišā, šauboties, vai būs zem trim vai nebūs).

Turpināt lasīt