Kuldīgas pusmaratons

Ar Kuldīgu līdz šim man bijušas visai vēsas attiecības, un vienmēr bijis kāds iemesls šeit pusmaratonu neskriet. Savu pirmo pusmaratonu 2009. gadā skrēju jau aiz Kuldīgas – Valmierā. Pēc gada uz Kuldīgu ar māsu aizbraucām ar velo, bet tikai, lai noskrietu tautas distanci jeb vienu no četriem pusmaratona apļiem. Tai gadā bija arī pamatīgs karstums, un tolaik man no karstuma bija tā kā nedaudz bail. Tāpēc arī 2011. gadā pamatoju savu dalības iztrūkumu ar karstumu un atkal noskrēju tikai vienu no četriem aplīšiem – šoreiz ar sievu un pat nereģistrējoties distancei. Pērn Kuldīgu izlaidu vispār, jo tā sakrita ar piekto kāzu jubileju, kā arī nākamajā rītā bija plānots izlidot uz ārvalstīm.

Taču reiz bija jāpienāk arī Kuldīgas zvaigžņu brīdim, un tā sakrita, ka viss izmainījās un/vai nostājās savās vietās vienlaicīgi – šogad biju iegādājies abonomentu uz visiem `Skrien Latvija` posmiem, līdz ar ko papildus nebija domas par dalības maksu, Kuldīgā pilnīgi jauna trase, laika apstākļi ideāli skriešanai, un, lūk, arī es pirmo reizi startēju Kuldīgas pusmaratonā.

Ja vēl ceturtdien temperatūras stabiņš pakāpās stipri virs 30 grādu atzīmei, tad jau sestdien Kuldīga mūs sagaidīja ar līņāšanu un pavēsu laiciņu – kur nu vēl labāk skriešanai! Nedaudz lija pirms starta un iesildoties, kā arī, liekas, sacensību sākuma posmā, bet pēc tam atkal pārgāja. Pēc finiša, savukārt, atkal sāka līt.

Startā diez cik tuvu starta līnijai netiku, tādēļ pagāja veselas 27 sekundes, līdz pēc starta šāviena varēju beidzot šķērsot starta līniju. Tas man gandrīz kā lielajos maratonos sanāca – visi kopā skaitījām no 10 uz leju.. 3.. 2.. 1.. un! .. Un nekas nenotiek🙂 Nu jā, pirmie jau laikam aizskrēja, bet es tik pēc brītiņa sāku lēnām kustēt uz priekšu. Arī pēc starta līnijas šķērsošanas vēl tā īsti skriet uzsākt nevarēju, jo drūzma bija pamatīga, bet starta koridors visai pašaurs. Jau pēc pārdesmit metriem pirmais pagrieziens pa kreisi, un te jau atkal drūzmēšanās un mēģinājumi to izskriet pa ārmalu, lai kaut cik tiktu uz priekšu. Jā, bet vispār ļoti daudz pagriezienu trases garumā, varbūt pat visvairāk no visiem `Skrien Latvija` posmiem?

Starta burzmā

Starta burzmā

Lai nu vai kā, pārāk nesatraucos par aizkavēšanos startā, jo jau pēc dažiem līkumiem varēju sākt skriet savā ātrumā. Gan jau zaudēto laiku varbūt atgūšu vēlāk. Sākumā skrēju mierīgi, pārāk nedzenoties uz priekšu, jo tomēr četri apļi, ne jau viens, kā parasti Kuldīgā😉 Tomēr, ieskatoties pulkstenī, secināju, ka eju zem četrām minūtēm uz kilometru, tā kā nemaz tik traki lēni arī nav..

Kopš izklīda burzma, ļoti daudzus apdzinu. Mans skrējiens sastāvēja no tā, ka ik pa laikam noķēru kādu bariņu vai kādu individuālu skrējēju, tad skrēju ar viņiem (-u), tad apdzinu un devos pakaļ nākamajiem. Mani varbūt apdzina vien kādi pāris skrējēji. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka startēju tikai no peletona vidusdaļas, kā arī ar to, ka ļoti labi skrējās.

Pirmo apli noskrēju 22 minūtēs un 6 sekundēs. Ātri sarēķināju, ka četri apļi šādā tempā būtu laikā 1:28:24 jeb manā standarta pusmaratona laikā. Šogad pirms Kuldīgas esmu noskrējis jau četrus pusmaratonus, un, neskaitot kaut kādu izņēmuma gadījumu Ventspilī, kur finišēju bez divām sekundēm pusotrā stundā, visos pārējos mani laiki bijuši gaužām līdzīgi – 1:28:10, 1:28:06 un 1:28:21. Tā neko stabilitāte! Bija gan galvā doma, ka varbūt varētu vēl saņemties, jo pirmajā aplī tomēr nācās nedaudz aizkavēties startā, bet, lai labotu savu personīgo rekordu, kas ir 1:27:02, gan būtu jāsaņemas jo krietni.

Līdz ar to otrā apļa sākumā mani sāka pārņemt domas par jēgu. Nē, ne jau dzīves kopumā, bet tieši par jēgu braukt katru reizi uz visiem šiem pusmaratoniem, dzīties tādus gabalus, lai atkal kārtējo reizi noskrietu stundā un 28 minūtēs vai tamlīdzīgi. Nekāda progresa nav bijis jau teju pusotru gadu, kopš pērnā gada pavasarī uzstādīju savu līdzšinējo rekordu. Tā nu otrā apļa gaitā pie sevis cieši nolēmu – viss, tas ir jāizbeidz; ja es šodien nelabošu savu rekordu, tad nākamgad vairs pusītes sacensībās neskriešu, bet tā vietā kārtīgi trenēšos, lai vēl pēc gada varētu skriet jau krietni labāk!

Taisni - aiziet nākamajā aplī, pa kreisi - finišs. Man vēl līdz finišam tālu..

Taisni – aiziet nākamajā aplī, pa kreisi – finišs. Man vēl līdz finišam tālu..

Otrais aplis pagāja, apdzinu dažu labu, ko līdz šim nebija sanācis apdzīt, un finišēju otro apli ar laiku 21:35 – krietni labāk kā pirmo! Tātad pusi no distances esmu noskrējis ar laiku 43:41, divreiz vairāk būtu 1:27:22.. Hmm..

Ik pa laikam dzirdēju kādus uzmundrinājumus, kas veltīti tieši man, piemēram, `baskāji labākie` vai tml., bet otrā apļa finišā dzirdēju ko līdz šim nebijušu – Pļavnieki rullē! Atskatījos, bet nekādas pazīstamas sejas nemanīju. Vēlāk, apciemojot kādu Kuldīgas picēriju, sanāca sastapties ar bariņu ēdāju, kas mani atpazina kā Pļavnieku baskāji, kas ziemā skrien T-kreklā un šortos. Izrādās, viņi arī bija saukuši to saucienu🙂 Sauciena iedvesmots 12. kilometru noskrēju ar tempu 3:56 min/km – pirmais no šodienas kilometriem, kas ātrāks par četrām minūtēm!

Trešo apli turpināju līdzīgā tempā kā otro, bet kopumā tas sanāca nedaudz lēnāks – 21:50. Šeit jau bija sākusies atpalicēju apdzīšana, bet tie nebija tik daudz, lai kaut kā jau traucētu skriet. Tieši otrādi – bija tīri interesanti, tas savā ziņā deva papildus spēkus, jo nevar taču apdzīt kādu par apli, knapi velkot kājas, vajag taču parādīt, ka skrienu pilnīgi mierīgi un bez piepūles🙂 Trešajā aplī noķēru arī Lietuvas skrējēju ar Kauņas bankas uzrakstu uz muguras, ar kuru kopā pagājušā mēnesī biju noskrējis dažus kilometrus Liepājas pusmaratonā. Liepājā viņš bija no manis distances otrajā pusē atrāvies, bet Kuldīgā es viņu tā vairs nesaudzēju un izrīkojos gluži kā ar pārējiem – noķēru, nedaudz paskrēju aizmugurē, tad blakus un tad aizskrēju tālāk. Trešā apļa beigas līdz ar to sanāca ļoti ātras – 16. kilometrs jau otrais šodien, kas zem četrām, jeb 3:59 min/km.

Aiz lietuvieša zilajā kreklā

Aiz lietuvieša zilajā kreklā

Pēdējo apli tātad uzsāku pēc distancē pavadītas stundas, 5 minūtēm un 31 sekundes. Tātad, lai noskrietu ātrāk par savu personīgo rekordu, man pēdējais aplis būtu jāpieveic ātrāk par 21:31. Tātad variantu maz – pēdējam apli jābūt ātrākajam šodien! Ar tādu domu arī šo apli uzsāku, un nevarētu teikt, ka ļoti šaubījos par savām spējām tādu izskriet. Tā ļoti piekusis nebiju, lai arī apzinājos, ka palielināt ātrumu arī diez ko nevaru. Taču zināju, ka pēdējā kilometrā gan jau atradīsies vēl kādi papildus spēki, tāpēc galvenais tagad pirmos šī apļa kilometrus noturēt uzņemto tempu.

Tempu tiešām izdevās neatlaist un 17. kilometru atkal izskrēju zem četrām – 3:54 min/km. Tālāk divi kilometri nedaudz mierīgāki, bet vienalga ātrāki par mana rekorda vidējo tempu – 4:05 un 4:04. Un tālāk jau sajutu mutē finiša garšu! Daudzus apdzinu – gan atpalicējus, gan konkurentus. 20. kilometrs – 3:58, 21. kilometrs – 3:54! Pēdējā kilometrā īsi pirms pēdējā līkuma mani sagaida Alīna, kura ar uzmundrinājumiem kādu gabaliņu pavada, tad jau pēdējais līkums, īsi pirms finiša pamanu, ka sm72 atrodas man tikai daždesmit metrus priekšā, un finišs – 1:26:38! Tātad jauns rekords, labojot veco par 24 sekundēm. Pēdējais aplis visātrākais – 21:07.

Alīna sagaida mani īsi pirms finiša

Alīna sagaida mani īsi pirms finiša

Tātad tomēr laikam varēšu skriet pusītes arī nākamgad🙂 Pēc tam gan kāds teica, ka vieta, kur trasē bija jāgriežas par 180 grādiem, esot bijusi nedaudz nobīdīta, tādējādi samazinot trases garumu, bet es neko nezinu, man Garmin tāpat samērīja vairāk, kā jau parasti – 21.36 km.

Tiesa, oficiālajos rezultātos figurē tikai kopējais laiks 1:27:05, bet čipa laiks atkal nekur nav (cerams, ka tikai vēl pagaidām) redzams, kaut arī startā taču bija tepiķis ar laika fiksēšanas iekārtu. Nesaprotu, kur ir problēma, kāpēc jau kurā posmā nevar uzreiz publicēt visu informāciju.. Lai nu vai kā, man maza bēda par oficiālajiem rezultātiem, galvenais, ka pats zinu, ka esmu labojis savu rekordu!

Finišā!

Finišā!

Nu vairs šosezon tikai divi posmi atlikuši seriālā `Skrien Latvija` – Valmiera, kurā droši vien skriešu pilno maratonu, un Sigulda. Vēl, protams, arī daudz citi mači palikuši, bet vispār sezona jau strauji tuvojas savam noslēgumam, kas vienmēr vieš nelielas skumjas. Taču gan jau arī ziema nesīs savus interesantumus – cita veida treniņus, kārtējos aukstos skrējienus un varbūt vēl kādas citas lietas, kuras pagaidām vēl nepubliskošu.

Bet pagaidām uz tikšanos tuvākajos mačos – Nike Riga Run un Daugavpilī!

P.S. Neaizmirstam, ka rīt jāierodas uz 1. Baltijas baso pēdu ultramaratona 3. koptreniņu Mangaļsalā!

6 thoughts on “Kuldīgas pusmaratons

  1. Apsveicu. Lielisks rezultāts. Tie laiki, kad skrējām līdzīgā tempā laikam ir beigušies neatgriezeniski. Ceru ka netaisies mani pazemot Valmierā drusku garākā distancē (vismaz tur esmu drusciņ priekšā).
    Par čipa laiku. Uzreiz pēc sacensībām pie dēļa bija piespraustas izdrukas ar rezultātiem. Tajās bija pierakstīts laiks līdz startam (man bija jāčāpo pat 36sekundes). Parasti Skrien Latvija posmos un arī Zelta Kedā pēcmaču izdrukās laiks līdz startam ir publicēts, bet pēc tam elektroniskās versijās ‘pazūd’. Mācība – apskati izdrukas pēc mačiem.

    • Jā, šo mācību apskatīt izdrukas uz vietas jau biju apguvis, bet šoreiz kaut kā neiedomājos. Bet nu tas vienalga kaut kā dīvaini – uz vietas var izdrukāt, bet tīmeklī nevar ielikt..
      Bet Tu jau zini, ka maratonā man vienmēr jāmēģina Tavu kārtējo uzlaboto laiku apspēt, lai Tev pēc tam atkal būtu, ko darīt. Garākās distancēs mēs laikam vēl tīri labi varam konkurēt, jo tur vajadzīga lielāka pieredze. Simtniekā un simtjūdžniekā gan vēl man līdz Tavam līmenim jāaug.. Bet gan jau [varbūt] ar laiku izaugšu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s