Sacensību epopeja – LU pavasara kross

Iepriekšējo sacensību epopejas skrējienu – Juglas apļus – meklēt šeit!

8. maijs – nenotikušais LU pavasara kross

Redz kā – nu jau es jūs maldinu pat virsrakstā, sakot, ka tāds LU pavasara kross nav noticis, lai gan patiesībā taču notika. Varbūt jums jāapsver doma pārtraukt lasīt manus nesakarīgos savārstījumus, vai arī jāsamierinās ar nemitīgu datu pārbaudi un potenciālu maldināšanu ik uz soļa, jo `tāds nu es esmu, un mainīties jau es netaisos…` (©Kristaps Kaimiņš).

Smuks saullēkts pār klajumu ar tajā nosēdušos miglu

Smuks saullēkts pār klajumu ar tajā nosēdušos miglu

Tā nu, neko ļaunu nedomādams, 8. maija rītā piecēlos jau pirms saullēkta (pat vēl vairāk – pirms pieciem rītā), lai nedaudz paskraidītu pa apkārtni. Un kāpēc gan ne – nākamās sacensības ir tikai pēc četrām garām dienām, nav nekāda pamata jau sākt atpūsties. Tāpēc devos nelielā rīta paskrējienā basām kājām 8 km garumā. Šī skrējiena laikā sagaidīju saullēktu. Skrējiens noslēdzās attālā mežā, kur pavadīju kādu pusotru stundu laika, aprunājoties ar Salvi, meklējot slēpņus un meditējot kā krauklim koka galā. Tad devos basām kājām atpakaļ uz māju, šoreiz izskrienot nelielu līkumu un finišējot mājās pēc 9 kilometriem. Tātad 17 kilometri noskriet jau no rīta pirms darba, kājas un pēdas pamatīgi apskrāpētas meža biezokņos (varētu teikt – no vienas vietas, nudien smuki izskatās), vienvārdsakot – šodien vairs nekādas skriešanas!

Kas tur tup stabiņā? Pašā staba galiņā(i)?

Kas tur tup stabiņā? Pašā staba galiņā(i)?

Neko ļaunu nedomādams, ieskatos no rīta tīmeklī, un ko es redzu – šovakar notiek LU pavasara kross.. Eh, kā gribētos tajā piedalīties, it sevišķi tāpēc, ka, ieskatoties pērnā gada rezultātos, secinu, ka es varētu būt tīri konkurētspējīgs un ierindoties kaut kur ap otro vietu (varbūt pāris vietas uz vienu vai otru pusi..). Bet ko nu vairs – skriešanas drēbes esmu atstājis mājās un pēc darba vairs uz māju nepagūšu. Ja vien.. jā, es varētu braukt pa taisno un skriet basām kājām džinsos.. Smieklīgi bez gala🙂 Bet ja nu tomēr..

Matīss musina mani piedalīties, Dainis saka, ka paķers no mājas kādus šortus, ko man iedot. Tad es varētu skriet vienkārši bez krekla – tīri normāli. Bet basās kājas takš jau sabeigtas, kādu es respektu atstāšu, lēni klumburējot pa kārtējām saknēm un stenot?

Beigās tomēr izlēmu doties mājās ar velo, paņemt drēbes un varbūt drošības pēc arī kādus apavus un ar auto doties skriet! Jāpiezīmē, ka diena bija karsta ne pa jokam un, nonācis mājās, biju jau gaužām slapjš. Bet nekas, līdz startam vēl kāda pusstunda laika, pagūšu vēl atvilkt elpu. Dainis zvana un saka, ka mēģinās startu aizkavēt, lai es pasteidzoties, tad nu arī steidzos. Sametu somā visu, ko vajag, savelku skriešanas drēbes, iemetu pa starpu vēl mutē ko ēdamu un skrienu uz auto. Ielecu, startēju – nekā.. Skaņas nav, starteris beigts, LU pavasara kross man beidzies.. Vēl uz brīdi iešaujas prātā ideja skriet atkal augšā, stiept lejā velo un nesties uz startu ar to, bet atmetu ar roku – tad gan vairs man laikam nebūs jaudas skriet. Nu neko, viens labums ir – nebūšu tomēr vakar alojies, domādams, ka nākamās sacensības tikai svētdien!🙂

Pēc rezultātu uzzināšanas gan atkal nedaudz atskumu (tā var teikt?), secinot, ka šogad konkurenti bijuši spēcīgāki un augstāk par 5. vietu es ticis nebūtu (ja vien trase nav īsāka, kā oficiāli ziņots).

Labi, šodienai pietiks, bet jau rīt – par LSC stadiona skrējienu, kas tad arī noslēgs šo sacensību epopeju!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s