Saistlieta nr. 3 – līdzsvara izjūtas stiprināšana

Pirmā saistlieta bija par aukstajiem skrējieniem. Tie vairs diemžēl nav iespējami, jo, pirmkārt, esmu jau pārāk pielāgojies temperatūrai -1 grāds, kādā šorīt skrēju un jutos ļoti komfortabli, un, otrkārt, ārā strauji paliek siltāks, kā rezultātā vakar, skrienot mājās no darba, dabūju riktīgi pasvīst +6 grādu tveicē.. Īsti nav skaidrs, ko, kā mēdz izteikties, man būs darīt vasarā.. Laikam jau būs atkal jāsāk pielāgošanās process, šoreiz vērsts termometra stabiņa pretējā gala virzienā.

Otrā saistlieta bija par vispārējajiem treniņiem, kuri tiek veikti vēl joprojām. Starp citu, pērnnedēļ jau varēju pie stieņa pievilkties 14 reizes, nav slikti! Atklāju arī, ka tai astoņu minūšu vēderpreses treniņu programmai ir ne tikai otrā, bet pat vēl trešā, ceturtā un piektā daļa.. Iespējams, ka kaut kad nāksies pamēģināt arī tās.

Bet, lai arī nodarbojos ar dažām interesantām blakuslietām, es tomēr esmu skrējējs, un skrējējiem, kā zināms (bet jo īpaši baskāju skrējējiem) ļoti nozīmīga ir līdzsvara izjūta. Tā gan palīdz labāk justies, skrienot pa dažāda veida segumiem un virsmām, gan padara skriešanu ekonomiskāku, gan mazina savainojumu gūšanas iespējamību. Tāpēc trešā saistlieta veltīta tieši līdzsvara vingrinājumu pieminēšanai. Un ar šo paziņojumu es, izsakoties apmēram Rovana Atkinsona jeb Mr. Bean vārdiem epizodē pie Vistlera mātes portreta, jau tuvojos šī raksta noslēgumam..

Ā, jā, bet pašus vingrinājumus gan vēl tomēr gribētu nosaukt:
1) pietupieni uz vienas kājas – 1 piegājiens (katrai kājai), 10 reizes, 1 reizi dienā; šo jau pieminēju kā pēdējo punktu vispārējo treniņu aprakstā, jo šis atrodas abām minētajām saistlietām uz robežas;
2) celšanās pirkstgalos – 1 piegājiens (katrai kājai atsevišķi, kā arī vēl viens abām kājām kopā), 10 reizes, 1 reizi dienā; faktiski jau šis arī stiprina kājas lejasdaļas (piemēram, ikru) muskulatūru, bet, lai pieceltos pirkstgalos tikai uz vienas kājas, otru turot paceltu gaisā sev priekšā, ir nepieciešama zināma līdzsvara izjūta;
3) stāvēšana uz vienas kājas ar aizvērtām acīm – 1 piegājiens (katrai kājai), 1 minūte, 1 reizi dienā; šis ir lielisks līdzsvara trenēšanas vingrinājums, kuru var attīstīt un padarīt sarežģītāku līdz bezgalībai (piemēram, balansējot uz nestabilas virsmas, metot pret sienu bumbu un to ķerot utt.);
4) balansēšana, stāvot kājās braucošā transporta līdzeklī – neregulāri; ar šo nodarbojos, piemēram, braucot trolejbusā mājās no darba (reizēs, kad neskrienu vai neeju kājām vai, ko drīz plānoju atsākt, nebraucu ar velo) – nostājos, teiksim, trolejbusa vidū, savienojuma vietā, un vienkārši stāvu līdz pat mājas pieturai, nekur neturoties un neatbalstoties, liekas, ka šis arī palīdz kā līdzsvara treniņš.

Pēdējais punkts pat tiek īstenots saskaņā ar vienu no gada sākumā paustajām vēlmēm – mazāk sēdēt, vairāk stāvēt.

Ko vēl? Kādi vēl varētu būt veidi, kā trenēt līdzsvara izjūtu? Vai jūs arī ar šādu lietu nodarbojaties? Varbūt tā ir velta laika izšķiešana? Par idejām komentāros tikai priecāšos!

P.S. Lai arī līdzsvara veicināšanas vingrinājumi kādam varētu saistīties ar jogu, man bomzis par nodarbošanos ar jogu prasīja pilnīgi ar līdzsvaru nesaistītā pasākumā – aukstā (nu jau pat vairs ne tik aukstā) skrējiena laikā.. Savādi gan..

2 thoughts on “Saistlieta nr. 3 – līdzsvara izjūtas stiprināšana

  1. No ārstes, antropozofes M. Meijeres lekcijas:
    Lai gan mums ierastas ir 5 maņas- redze, dzirde, oža, garša un tauste, antropozofijā izšķir 12 maņas, starp kurām ir arī
    – LĪDZSVARA maņa:
    Līdz 4-5 gadu vecumam bērniem smadzenēs dominē labā puslode, tāpēc arī pasaule tiek uztverta vairāk caur sajūtām, izjūtām, simboliem, attēliem, savukārt vēlāk pamazām ienāk līdzsvars un līdz ar to spēja uztvert abstrakcijas, detaļas, shēmas, faktus, algoritmus.
    Ļaujiet bērniem staigāt pa apmalītēm, kāpelēt, šūpoties, karāties, lēkāt gan uz vienas un otras kājas, staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu iekšmalām, ārmalām.
    Svarīga līdzsvara maņa ir glītrakstīšana, kas dod pašpārliecinātību un drosmi.
    Senāk bērnus sūtīja ganos, kur viņi varēja būt vienatnē ar sevi un pārdomāt dzīvi, vienlaikus uzņemoties atbildību par dzīvniekiem. Bērns mācījās, ko darīt ar sevi vienatnē. Mūsdienās bērniem nav laika pabūt vieniem, tādēļ viņi ir nelīdzsvaroti.
    Līdzsvara maņa nodrošina spēju klausīties, ieklausīties otrā cilvēkā, sadzirdēt, uztvert otra teikto. Spēja būt trijās dimensijās pasauli dara dabisku. Līdzsvara maņa dod iekšēju mieru.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s