Saistlieta nr. 3 – līdzsvara izjūtas stiprināšana

Pirmā saistlieta bija par aukstajiem skrējieniem. Tie vairs diemžēl nav iespējami, jo, pirmkārt, esmu jau pārāk pielāgojies temperatūrai -1 grāds, kādā šorīt skrēju un jutos ļoti komfortabli, un, otrkārt, ārā strauji paliek siltāks, kā rezultātā vakar, skrienot mājās no darba, dabūju riktīgi pasvīst +6 grādu tveicē.. Īsti nav skaidrs, ko, kā mēdz izteikties, man būs darīt vasarā.. Laikam jau būs atkal jāsāk pielāgošanās process, šoreiz vērsts termometra stabiņa pretējā gala virzienā.

Otrā saistlieta bija par vispārējajiem treniņiem, kuri tiek veikti vēl joprojām. Starp citu, pērnnedēļ jau varēju pie stieņa pievilkties 14 reizes, nav slikti! Atklāju arī, ka tai astoņu minūšu vēderpreses treniņu programmai ir ne tikai otrā, bet pat vēl trešā, ceturtā un piektā daļa.. Iespējams, ka kaut kad nāksies pamēģināt arī tās.

Bet, lai arī nodarbojos ar dažām interesantām blakuslietām, es tomēr esmu skrējējs, un skrējējiem, kā zināms (bet jo īpaši baskāju skrējējiem) ļoti nozīmīga ir līdzsvara izjūta. Tā gan palīdz labāk justies, skrienot pa dažāda veida segumiem un virsmām, gan padara skriešanu ekonomiskāku, gan mazina savainojumu gūšanas iespējamību. Tāpēc trešā saistlieta veltīta tieši līdzsvara vingrinājumu pieminēšanai. Un ar šo paziņojumu es, izsakoties apmēram Rovana Atkinsona jeb Mr. Bean vārdiem epizodē pie Vistlera mātes portreta, jau tuvojos šī raksta noslēgumam..

Turpināt lasīt

Advertisements

Saistlieta nr. 2 – vispārējie treniņi

Atļāvos nedaudz pamainīt sava iepriekšējā raksta virsrakstu, papildinot to ar prefiksu `Saistlieta nr. 1 – `. Kā jau tajā minēju, sākumā biju domājis vienā rakstā aprakstīt vairākas interesantas jeb mani saistošas lietas, ar kurām pēdējā laikā nodarbojos, bet nācās secināt, ka katra no tām ir pelnījusi savu rakstu. Tāpēc aukstie skrējieni tiek nosaukti par saistlietu nr. 1, bet šajā rakstā pievērsīsimies nākamajai manu uzmanību saistošajai nodarbei – vispārējajiem treniņiem.

Jau gada sākumā biju apņēmies vairāk pievērsties vispārējai ķermeņa attīstīšanai dabiskā veidā, tas ir, neizmantojot sporta kluba pakalpojumus, bet tā vietā ekspluatējot tikai paša ķermeņa pretestību un tādas lietas. Nebija jau tā, ka līdz tam es neko lietas labā nebūtu darījis – biju gan piepumpējies jau 101 reizi, gan arī vēderpreses vingrinājumos ticis pāri simtiņam. Taču, spriežot pēc agrāko laiku pieredzes, nojautu, ka sasniegtā forma drīz vien pazudīs, jo vairs nebūs motivācijas darboties tālāk.

Tāpēc nolēmu pamēģināt, cik grūti/nogurdinoši/apnicīgi gan tas varētu būt – noturēt iegūto formu. Izlēmu, ka turpmāk katru dienu piepumpēšos 30 reizes, lai nostiprinātu attiecīgās muskuļu grupas. Tāpat nolēmu arī turpināt vēderpreses vingrinājumu izpildi, lai sasniegtu iepriekš savā 101 lietas sarakstā nosprausto mērķi – 202 reizes. Tas nekas, ka tas būtu jau pēc saraksta izpildes termiņa beigām. Tiku līdz 202 reizēm, tiku pat līdz 303.. Laikam nejauši pārkāpu kādai robežai, slieksnim, pēc kura turpināšana kļūst jau par garlaicības pārvarēšanas jautājumu. Līdz ar to atkal radās dabiskais apjukums – ko tālāk? Būtu labi šo iegūto formu atkal uzturēt.

Arī 20 pievilšanās pie stieņa reižu lapas programmai jau labu laiciņu biju metis virsū acis, ja tā drīkst izteikties.. Nu tad – ja reiz visu, tad visu!

Turpināt lasīt

Saistlieta nr. 1 – aukstie skrējieni

Pamanīju, ka neesmu šeit neko jaunu uzrakstījis kopš janvāra sākuma, kad padalījos ar jums savās pārdomās par to, kā un ko darīt šajā gadā un turpmāk. Kurš bija tas, kas teica, ka rakstīšanas un darīšanas apjomu reizinājums ir konstants? Laikam jau neviens.. Bet tā mēdz būt. Pēdējā laikā dažas interesantas nodarbes aizpilda manu brīvo laiku, par tām arī šoreiz gribu īsumā pastāstīt.

Hmm, pēc šī ievada uzrakstīšanas un pirmās interesantās nodarbes – auksto skrējienu – aprakstīšanas secināju, ka sanācis visai pagari.. Tāpēc laikam šim rakstam pietiks tikai ar to, bet par citām nodarbēm citreiz, citādi nogarlaikošu jūs pavisam..

Turpināt lasīt