Trīsdesmit otrais saraksta izpildes mēnesis

Novembris 2012 – trīsdesmit otrais mana saraksta izpildes mēnesis un arī pirmspēdējais pilnais mēnesis, kas sarakstā vispār vēl atlicis. Saraksts, kā zināms, beidzas 2013. gada 2. janvārī, tāpēc šī laikam iznāks arī pirmspēdējā mēneša atskaite šī mana teju jau pabeigtā kārtējā dzīves posma ietvaros. Novembris licis man nedaudz sasparoties, vēlreiz izejot cauri visiem saraksta punktiem un tos izrevidējot. Daži punkti tā rezultātā tika atzīti par tādiem, kurus vairs izpildīt nepagūšu (tie sarakstā iezīmēti zaļi un nosvītroti, lai vieglāk pamanīt). Šie punkti tātad jau pavisam noteikti palielina 56. punktā minēto summu. Vēl citus punktus sāku vai pat jau arī pabeidzu pildīt, dažus tīri viegli izpildāmus biju patiešām atstājis uz teju pašu beidzamo brīdi. Labi, tad nu par visu sīkāk – šoreiz tiešām sakrājies daudz, ko teikt..

Turpināt lasīt

Advertisements

Siguldas kalnu ultramaratons 2012

Parasti uz Siguldu mēdz doties rudenī, kad koku lapas sasniegušas savu maksimālo krāsu dažādību. Varbūt tieši tāpēc ik rudeni tiek rīkots viens no vērienīgākajiem skriešanas pasākumiem Latvijā – Siguldas kalnu skrējiens. Taču šogad Sigulda (un arī pārējā Latvija) tikai pāris dienas pirms plānotā skrējiena pārsteidza mūs ar pirmo sniegu. Rezultātā viss rudens krāšņums zem baltas sniega segas – bet varbūt tas ne mazāk smuki.

Jāteic, ka sniegs, lai arī smuks pēc skata, apgrieza visus manus kalnu skrējiena plānus kājām gaisā. Vairs nebija skaidrs – ar ko skriet? Skaidrs, ka es te nedomāju apģērbu, jo šajā ziņā nekādas problēmas nevar rasties nekādos apstākļos – uzvelk tik daudz kārtas, lai nav auksti, un tik jož. Taču ko darīt ar apaviem? Kaut kad agrāk biju domājis, ka varbūt varētu [vismaz sākt] skriet basām kājām, bet šo domu ātri vien atmetu, kad apjautu, ko manām plikajām pēdām varētu nodarīt mežā atrodamās saknes. Varētu skriet Vibramos, bet tagad sniegs, ledus – palielināta slīdamība.. Vai maz tajos tikšu augšā stāvākajos kalnos? Un kā tikšu lejā? Varbūt jāiemēģina Vivo Barefoot apavi, taču tajos skrieti vien daži skrējieni, kopā noskrienot vien 38 km.. Kā kāja tajos jutīsies tik garā skrējienā? Vai neko nenoberzīs? Vai nespiedīs? Un vēl jau paliek pērnā gada pusminimālais variants – La Sportiva Crosslite.. Acīmredzot, jāņem uz Siguldu līdzi visi šie apavi un jāizlemj uz vietas pēdējā brīdī..

Tomēr beigās Sportivas tika atsijātas jau mājās, bet savā auto ieliku tikai Vibramus un Vivo, ar kuriem kopā ar vasaras riepām mēģinājām aizslidināties līdz Siguldai.. Jocīgi jau bija bremzēt un nejust nekādu lielo palēninājumu, vien slīdēšanu uz priekšu, bet līdz Siguldai tomēr tikām. Apāvu Vibramus un izgāju pastaigāties pa finiša zonu, lai sajustu, vai tie šodienai derēs. Pietika man paskatīties uz apsnigušo Ziediņa kalnu no augšas, lai saprastu, ka tajā ar Vibramu gludo zoli augšā tikt būs ļoti grūti.. Arī kāju pirksti jau pēc dažām pastaigas minūtēm sāka tā kā salt, tāpēc izlēmu, ka šoreiz došu iespēju izpausties Vivo!

Turpināt lasīt