Pārdomas pēc Valmieras maratona

Pērngad Valmierā noskrēju savu pirmo maratonu. Šogad Valmierā noskrēju savu labāko maratonu. Abiem šiem gadījumiem zināma līdzība – Valmierā jau otro gadu pēc kārtas tieku pie sava personīgā rekordlaika. Tomēr ir arī atšķirība – ja pērnā gada pirmais maratons tāds ir un paliks uz mūžīgiem laikiem, tad šī gada rekordmaratons, cerams, vēl tiks pārspēts ne vienu reizi vēl. Tāpēc šoreiz arī nav tik lielu iespaidu, kā bija pērn – pirmais tomēr paliek pirmais. Šoreiz nu tā – nu labi, noskrēju.. Nu labi, uzstādīju it kā jaunu rekordu.. Bet tikai par divām ar pusi minūtēm uzlaboju veco, kas turklāt bija uzstādīts Romā pirms apaļa pusgada (nu labi, nevis apaļa, bet teju – bez divām dienām). Varētu domāt, ka pusgada laikā progresam vajadzētu būt lielākam par divām ar pusi minūtēm uz šādu maratona laiku.. Jā, un Romā taču bija šausmīgi karsts, bet Valmierā apstākļi skriešanai bija ideāli.. Par šīm lietām nevaru neprātot, un tas man nedod tādu īstu gandarījumu par Valmieras skrējienu. Protams, zināms gandarījums ir jebkurā maratonā par to vien, ka tas pieveikts. Bet šoreiz tas arī viss, ne vairāk.

Jau labu laiciņu domāju par to, kāda man izvērtusies šī skriešanas sezona. Gads sākās lieliski – janvārī un februārī turpināju iepriekšējā gada nogalē uzsākto gatavošanās procesu Romas maratonam. Bet tālāk.. Kas tālāk? Tālāk vairs nekā.. Kopš februāra, kā uzskatu, praktiski vairs neesmu skrējis! Nu labi, fiziski esmu veicis skriešanas procesu, bet, ja tā var izteikties, neesmu jēdzīgi skrējis – ne kvalitātes, ne kvantitātes ziņā. Esmu šad un tad paskraidelējis lielākus vai mazākus gabalus, bet, ieskatoties pierakstos, jāsecina, ka izjūtas mani neviļ. Vienā nedēļā noskrietais rekords man joprojām ir februārī iespētie 160.1 km. Tam pēc tam neesmu pietuvojies pat ne tuvumā – kopš marta esmu paguvis tikt vien līdz 117.6 km vienā nedēļā, kas arī bijusi vienīgā nedēļa, kad vispār pārsniegti 100 km.. Ar mēneša kilometrāžu tas pats – rekords ir februārī saskrietie 533.9 km, bet otrā vieta šajā kategorijā pienākas janvārim – 471.7 km. No marta līdz šim brīdim esmu slinkojis ne pa jokam, maksimumā sasniedzot vien nožēlojamus 320.68 km augusta mēnesī, un arī tas jau ir daudz, salīdzinot ar citiem mēnešiem (nevienā citā mēnesī nav sasniegts pat 300 km slieksnis)..

Varētu domāt, ka laime nav kvantitātē, taču arī ar kvalitatīvajiem rādītājiem aina nav labāka. Piemēram, intervālu treniņu pēdējo reizi veicu tālajā 24. jūlijā, bet vēl iepriekšējo reizi pirms tam – 3. martā.. Ar tempa treniņiem ir vēl trakāk – ko tādu šajā laika periodā no marta līdz septembrim esmu uzskrējis tikai vienu pašu reizi.. Kā domājat, kurā datumā tas bijis? Izrādās – 1. martā!🙂 Tā teikt – vēl vāja atblāzma no februāra. Viss pavasaris, visa vasara un viss rudens pagājuši lēnu skrējienu nomāktībā. Nu labi, bijušas arī sacensības, kas daļēji it kā aizstāj tempa treniņus, bet tas tomēr nav īsti tas. Neesmu šajā laika periodā sekojis arī nekādam treniņu plānam, vien skrējis, kā gribas. Varbūt tas arī nav slikti, bet zināma kvalitāte gan zūd kopā ar treniņu plānu.

Ja gada sākumā pēc pirmajos divos mēnešos kopā saskrietajiem vairāk nekā 1000 kilometriem likās, ka šis gads nu gan būs varens un varbūt kopā sanāks pat pārsniegt 5000 km slieksni, tad nu retrospektīvā jāsecina, ka viss aizgājis greizi un kopumā tik vien tā prieka sanāks kā nedaudz pārspēt pērnā gada kilometrāžas rekordu – 3233 km. Un atkal no kvalitātes viedokļa – uz Romas maratonu 18. martā biju satrenējies gana labi, bet tālāk jau sekas ir redzamas kā uz delnas. Nordea Rīgas maratonā Romas laiku pārspēt nesanāca, bet nu Valmierā tās divas ar pusi minūtes pārāk lielu prieku arī nesagādā. Vēl bēdīgāk ir ar pusmaratoniem. Ļoti labi noskrēju šī gada pašu pirmo pusīti – LSC rīkoto pusmaratonu Mežaparkā -, tiekot pie jauna personīgā rekorda, kuram pēc tam tā īsti pat neesmu varējis vairs pietuvoties. Pēc tam esmu noskrējis vēl trīs pusmaratonus, un tikai vienā no tiem vispār esmu atkal palīdis zem pusotras stundas. Zināmas cerības tagad lieku uz oktobrī gaidāmo Siguldas pusmaratonu, bet tad jau redzēs, kā tur veiksies.

Kaut kā tā pēdējā laikā..

Kaut kā tā pēdējā laikā..

Jā, gribēju šajā rakstā kaut ko uzrakstīt par Valmieras maratonu, bet viss nemanot aizgāja citā virzienā, un sanāca vien gaušanās par sūro dzīvi🙂 Vispār jau pats skriešanas process Valmieras maratonā man patika, lai arī pēdējie divi apļi (bet jo īpaši pats pēdējais) bija ļoti grūti. Skrējiena laikā sīvi cīnījos ar vēl vienu ar Vibram Fivefingers apaviem skrienošu Latvijas Baskāju skriešanas biedrības pārstāvi Andri, izcīnot savā starpā principiālu cīņu par labāko minimālo apavu skrējēju. Praktiski visu distanci skrējām diezgan cieši kopā. Andris apdzina mani jau pirmajā aplī, un es, daudz nedomādams sāku mēģināt turēties viņam līdzi, lai arī pats biju plānojis sākumā skriet nedaudz lēnāk. Otrajā aplī Andris tempu vēl kāpināja, un es īsti līdzi vairs netiku. Lielākais atrāviens, šķiet, viņam no manis bija otrā apļa beigu daļā – varēja būt kādi 200-300 metri. Taču trešajā aplī sāku mēģināt ķert viņu rokā, un izskatījās, ka attālums lēnām, bet vienmērīgi dilst. Pie trešā apļa pēdējās dzirdinātavas biju jau vairs tikai kādus pārdesmit metrus aiz Andra, bet līdz apļa beigām noķēru viņu pilnībā un pēdējā aplī ieskrējām blakus viens otram. Nodomāju, ka nu tik sāksies īstā cīņa visa pēdējā apļa garumā. Biju jau krietni piekusis, bet padoties taču šeit nedrīkst!

Tomēr Andris, liekas, bija piekusis vēl vairāk par mani un jau pēdējā apļa pirmajā pusē (sākot ar Loku ielas kāpumu) lēnām sāka no manis atpalikt. Šoreiz mūsu divcīņā uzvarēju es, tādējādi revanšējoties par zaudējumu pirms dažām nedēļām Nike Riga Run skrējienā, bet, ja mani treniņi neuzlabosies, tad nākamreiz droši vien palikšu zaudētājos..

Cīņa ar Andri trešā apļa beigās

Cīņa ar Andri trešā apļa beigās

Rezultātā pēdējā aplī sanāca vien cīņa ar sevi. Ap apļa vidu sapratu, ka trijās ar pusi stundās ieskriet nesanāks, tāpēc šim A mērķim šoreiz jāatmet ar roku un jāmēģina vēl izpildīt B mērķi – noskriet ātrāk par Aivara703 personīgo rekordu, kas ir 3:31:09. Tas, ka izpildīšu vismaz sevis nosprausto C mērķi, tiekot pie jauna personīgā rekorda, bija jau diezgan skaidrs. Tā nu pēdējos pāris kilometros domāju tikai par Aivara rekordu, tad jau pēdējais kalniņš, atkal domas par rekordu, piefiksēšana, ka nu vairs mazāk par minūti man palicis laika, lai pārspētu Aivaru, un finiša paātrinājums ar rezultātu 3:30:52.50. Tas nu ir nodarīts – rekords ir, Aivars arī pārspēts, bet tas arī viss.

Skrējiens atkal izdevās ļoti vienmērīgs. Lēnākais aplis bija pirmais, laikam jau pamatā dēļ starta burzmas, kas izklīda vien ap trešo kilometru, bet ātrākais aplis otrais, kad nācās turēties līdzi Andrim. Arī laiki pa kilometriem sadalījušies neticami vienmērīgi, laikam jau esmu noskrējis tik labi, cik vien biju spējis šādam (ne)sagatavotības līmenim. Arī pašam skrējiena beigu daļā likās, ka, nekā citādi skrienot (vairāk taupoties sākumā vai rīkojoties gluži pretēji), ātrāk es šo maratonu noskrējis nebūtu. Ā, un sienas atkal nebija.. Jau ceturtais maratons, bet sienas kā nav, tā nav.. Laikam tiešām jāsāk beidzot skriet ātrāk, citādi es to sienu tā arī nedabūšu `izbaudīt`!🙂

Nu kaut kā tā, haotisks raksts šoreiz, bet ir, par ko padomāt. It kā iemesli visam zināmi, bet vai risinājums? Iespējams, ka arī, bet par to (varbūt) nākamajā rakstā (vai drošības pēc labāk teikšu – kādā no nākamajiem)..

5 thoughts on “Pārdomas pēc Valmieras maratona

  1. Biju tik tuvu tam, lai beidzot finišētu pirms tevis, bet pedējos 5 km atsitos kā pret sienu un varēju vien noskatīties, cik ātri attālinies pēdējā aplī. Mēģināju vēl ķert, bet jutu, ka riskēju ar pilnīgu apstāšanos, tāpēc nolēmu lēni, prātīgi, bet tomēr finišēt. Prieks par sīvo cīkstēšanos un paldies par pleca sajūtu, kas neļāva atslābt visu maratona laiku.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s