Pirmā nedēļa svaigēšanā

Puse no mana pērnnedēļ aizsāktā svaigēšanas eksperimenta jau pagājusi. Un vēl aizvien esmu starp dzīvajiem. Taisni vai brīnums! Bet, nopietni runājot, viss ir pilnīgā kārtībā – pašsajūta ideāla, noguruma vairs nav, enerģijas netrūkst, izsalkuma sajūta nepārņem. Nav šaubu, ka izvilkšu līdz eksperimenta beigām, jo patiesībā tur nemaz nav, ko vilkt – viss nāk dabiski un viegli.

Iepriekšējā rakstā rakstīju, ka pirmajās pāris dienās bija no rīta tāds kā nogurums, kura dēļ pat neaizgāju izskriet dienišķo rīta rosmi dažu kilometru garumā. Liekas, ka tur pie vainas varēja būt olbaltumvielu trūkums, jo pirmajās dienās vēl nebiju iemanījies pie tām tikt. Nedaudz gan biju ēdis riekstus, bet tas arī apmēram viss. Pēc tam gan manās ēdienreizēs parādījās arī citi olbaltumvielu produkti, piemēram, zirņi un spirulīnas jeb speciālas aļģes (nezinu gan, vai zilās vai zaļās aļģes – tīmeklī atrodami abējādi skaidrojumi). Spirulīnas ir viens no produktiem, kurus šonedēļ lietoju pirmo reizi mūžā – tīri garda uzkoda, laikam tāpēc, ka pārmaiņas pēc kaut kas sāļš.

Vēl viens produkts, par kuru iepriekš biju dzirdējis tikai leģendas, bet kuru pats mēģinājis vēl nebiju, ir slavenās Čia sēklas. Tās šonedēļ pamēģināju – tīri bezgaršīgas vai, citiem vārdiem sakot, garšo pēc papīra (tā ir arī daudzu citu produktu iezīme). Čia jeb Salvia hispanica ir mētru dzimtas augs, kurš savvaļā izplatīts Meksikā un Gvatemalā – laikam tādēļ to tā iecienījuši Tarahumara cilts indiāņi, par kuriem stāstīts vienā no pēdējo gadu lielākajiem dižpārdokļiem Kristofera Makdugala `Dzimuši, lai skrietu`. Šīs sēklas iekļautas arī tā saucamo superēdienu klāstā. Citāts no tīmekļa vietnes sunsuperfoods.lv:

Čia sēklas ir viens no uzturvielām bagātākajiem dabas produktiem. Tās ir augstvērtīgs minerālvielu, olbaltumvielu, šķiedrvielu un omega-3 taukvielu avots, tās novērš būtisko uzturvielu trūkumu organismā pie paaugstinātas slodzes un stresa.

Fiziskās izturības un spēka palielināšanai čia sēklas uzturā lietojoši jau acteku kareivji un skrējēji. Pastāv uzskats, ka acteku kareivji varēja pārtikt no vienas saujas sēklu dienā.

Čia sēklu sastāvā ir magnijs, kālijs, kalcijs un dzelzs. Pētījumi liecina, ka čia sēklas satur 5 reizes vairāk kalcija nekā piens, 3 reizes vairāk dzelzs nekā spināti, 15 reizes vairāk magnija nekā brokoļi. Omega-3 taukvielu čia sēklās ir vairāk nekā linsēklās.

Čia sēklas ir ļoti vērtīgs antioksidants, tās satur 3 reizes vairāk antioksidantu nekā mellenes.

Sēklas nesatur glutēnu, tās ir viegli sagremojamas. Ideāls olbaltumvielu avots sportistiem, veģetāriešiem un vegāniem.

Man gan, apēdot nedaudz šī bezgaršīgā produkta, nekāds iespaids par tām neradās, bet droši vien garšai šeit nav nekādas nozīmes, labās vielas organismā tiek uzsūktas jebkurā gadījumā.

Nedēļas otrajā pusē manā ēdienkartē beidzot nonāca arī dzīvnieku valsts produkti – lasis un forele. Vietējā tirdziņā nopirkām šo zivju filejas, kas nav termiski apstrādātas (tātad jēlas). Šādas it kā jēlas zivis jau bija ēstas arī iepriekš – uz maizes. Tā kā maizei, protams, svaigēdāja ēdienkartē nav vietas, tad nācās improvizēt un, lai nebūtu zivs jāēd gluži viena, likt to uz citiem produktiem. Ļoti labi maizes vietā der tā pati spirulīna, jo tā gan izskatās pēc maizes (nopērkama tādās plānās plāksnītēs, apmēram 3*6 cm lielās), gan arī ir sāļa. Viens no lielākajiem atklājumiem bija maizes vietā izmantot gurķi – zivs ar gurķi garšo patiešām lieliski. Gurķa vietā tika mēģināts izmantot arī burkānu – arī nekādas vainas. Savukārt, dzerts tika arī kas siltāks – siltā ūdenī tika izšķīdināts medus un tam pielikts laims. Garšīgs padzēriens.

Delikatese - forele ar gurķi

Delikatese – forele ar gurķi

Runājot par fiziskām aktivitātēm, jāsaka, ka, lai arī nekādas jūtamas subjektīvas izmaiņas ikdienā it kā nemanu (noguris no rītiem vai vakaros neesmu ne vairāk, ne arī mazāk kā iepriekš, piekusums muskuļos pēc skriešanas arī liekas apmēram tāds pats kā parasti), taču objektīvi izmērāmos rādījumos vērojams progress. Nesaistu to noteikti ar savu svaigēšanas eksperimentu, bet izlikties šo sakritību nemanām arī nevaru.. Piemēram, mans iesildīšanās pulss pie līdzīga skriešanas tempa pēdējās nedēļas laikā šķiet nedaudz nokrities. Ja agrāk iesildoties centos turēt pulsu zem 130 sitieniem minūtē, vēlams tuvāk 120, tad tagad jau 124-125 skaitās augsts pulss, bet ap 120 – norma. Šai nedēļā tika sasniegts arī jauns zemākā pulsa rekords, svētdienas skrējiena iesildīšanās posmā pāris reizes piefiksējos pat 115 sitienus minūtē..

Par otru pārsteigumu skriešanas ziņā man izvērtās pērnās nedēļas nogales sapārotie garie skrējieni. Kā zināms, gatavojoties ultramaratonam, viens no treniņu veidiem ir ik pa laikam divās secīgās dienās noskriet kopā vismaz tik ilgu laika posmu, cik plānots skriet ultramaratonā. Piemēram, ja paredzēts sacensības pieveikt sešās stundās, tad varētu sestdien skriet četras stundas, bet svētdien divas. Vai arī piecas+vienu. Vai trīs+trīs, bet labāk laikam pirmajā dienā paskriet ilgāk, jo otrajā dienā tāpat būs ļoti grūti jau pat iesākt, kur nu vēl turpināt.

Šīs nedēļas garos skrējienus gaidīju ar bažām, jo, pirmkārt, atceros, cik grūti man nāca iepriekšējie nedēļas nogales garie skrējieni pirms dažām nedēļām, kad ko tādu mēģināju pirmo reizi, un, otrkārt, šoreiz gribēju noskriet vēl nedaudz vairāk, jo ar pērnās reizes 30+17 km nejutos īsti apmierināts. Nu labi, 30 km varbūt vēl ir OK (lai gan pat maratona treniņos tika skriets vairāk), bet nu garais skrējiens 17 km garumā jau nu gan ir tīrais izsmiekls. Taču, kā izrādījās, manām bažām nav bijis pamata (kā jau lielai daļai manu bažu ;)). Sestdien noskrēju 36.3 km, kas nu ir jauns manu treniņu skrējienu garuma rekords, pie tam šis skrējiens nāca itin viegli. Pa ceļam padzēros tikai tīru ūdeni (kopumā apmēram puslitru) un apēdu dažus banāna gabaliņus un vienu dateli. Nedabūju izjust ne tā saucamo sienu, ne arī kādas citas problēmas. Daļēji to skaidroju ar to, ka ap 20.-21. km sākās lietus, kas pēc tam ar dažādu intensitāti lija līdz pat skrējiena beigām. Dabūju izmirkt pavisam slapjš (to pašu izdarīja arī Alīna, kas man brauca līdzi ar velo ;)), bet līdz ar to nebija tik karsti, bez tam – kas var būt labāk, kā skriet plikām kājām pa peļķēm. Nospiedoši lielākā skrējiena daļa gan bija pa asfaltu (bet arī uz tā veidojās peļķes), taču meža posmi ar peļķēm un dubļiem bija vispār fantastika!

Atceļā no Salaspils uz Rīgu mana līdz šim garākā treniņu skrējiena ietvaros

Atceļā no Salaspils uz Rīgu mana līdz šim garākā treniņu skrējiena ietvaros

Savukārt, iesākot svētdienas skrējienu, nebija nekāda piekusuma no vakardienas, un tas tā īsti arī neiestājās līdz pat skrējiena beigām. Šai skrējienā noskrēju 27 km, lielu daļu distances skrienot pat zem 5:00 min/km, kas ir ātrāk nekā mans maratona labākā rezultāta temps.. Lūk, to es saucu par kvalitatīvu nedēļas nogali ar nopietniem garajiem skrējieniem: 36.3+27=63.3 km – tik daudz divās secīgās dienās vēl nebiju saskrējis nekad🙂 Bet pa nedēļu kopā saskrieti 117.6 km – kopš februāra nav bijusi neviena nedēļa, kad kaut tuvu šādam līmenim būtu pietuvojies.. Pie tam tas viss basām kājām. Tulznu nav!

Pēc šiem skrējieniem jūtos jau pavisam labi nobriedis savam pirmajam ultramaratonam, kas jau pēc nepilna mēneša notiks Daugavpilī. Mans svaigēšanas eksperiments beigsies jau šo svētdien, un liekas, ka eksperimenta rezultāti iegūs ļoti pozitīvu nokrāsu. Neatkarīgi no tā, vai Daugavpili sagaidīšu jau atkal ar visādām drazām vēderā vai tomēr nē, liekas, ka izmēģināt ko šādu nevienam nenāktu par ļaunu, jo kā gan citādi es būtu aizdomājies (vispār jau laikam sievas kundze par to iedomājās..) par to, ka foreli var ēst arī ar gurķi🙂

Starp citu, šodien pirmo reizi biju aizstaigājis (ā, nē, aizbraucis ar velo) līdz Latvijā pirmajam svaigēšanas restorānam, lai tur paēstu pusdienas, izmantojot savu dāvanu karti tajā. Paņēmu dienas piedāvājumu – arbūzu zupu un suši. Tīri labs paēdiens, tikai dārgs gan. Ā, jā, arī viss pārējais ēšanas ziņā tagad iznāk krietni dārgāk nekā iepriekš. Interesanti, vai tas tā tikai sākumā, kamēr nav apgūti labākie svaigās saimniekošanas paņēmieni, vai arī tā ir norma?

Suši ar, liekas, kaut kādu riekstu pildījumu

Suši ar, liekas, kaut kādu riekstu pildījumu

6 thoughts on “Pirmā nedēļa svaigēšanā

    • Tie visi skaitās tādi baigi labie un vērtīgie superprodukti🙂 Vēl godži ogas, zaļie griķi un dažādi citi labumi. Laba izvēlē tiešām ir atrodama Raw garden svaigēšanas restorāna veikalā.
      Tomēr Chia sēklas pirku parastā mazā augļu-dārzeņu bodītē tepat Rīgas centrā (turpat pirku arī lielās dabīgās (bez sīrupa utml) dateles, pamanīju arī godži ogas).
      Vēl šādi labumi esot nopērkami kaut kur Bergu bazārā.
      Bet pieņemu, ka, ja jau ir parastā, mazā augļu veikalā, gan jau ir atrodami arī kaut kur lielveikalu stendos, tikai jāpapēta.

  1. Es arī par to dārdzību iedomājos, jo citu eksperimentētāju atsauksmēs lasīju, ka iznāk baigi ekonomiski… Un tagad taču ir vasara, kad visa svaigā ir tik daudz…

    Tagad liekas, ka dārgākais ir sākuma periods, jo pirmajās dienās tomēr jūti izsaklumu, tādēļ jāapēd krietni daudz visādu augļu un dārzeņu, bet ēdot tos vairumā, tie baigi ātri apnīk (es tagad, piemēram, ilgi negribēšu nedz nektarīnus, nedz persikus, pat iedomāties negribas… :D), tādēļ mēģini ēdienkarti dažādot. Tā arī tās lielās izmaksas savācas… Piemēram, pērkot dažādas ogas un visa iespējamā veida zaļumus, dažādus dārzeņus – kopā savācas diezgan daudz. Parasti tos pērkam daudz mazāk, kā piedevu kaut kam, uzkodu, bet, ja Tev ar to jāiztiek visu dienu, loģiski, ka vajag vairāk.

    Man liekas, ka at laiku tik traki daudz ēst vairs negribas, jau pirmās nedēļas otrajā pusē nav jūtama bada sajūta, pilnīgi pietiek ar saprātīgiem augļu, dārzeņu, riekstu daudzumiem, ja vēl ir medus, dateles un kāda foreles uzkoda, tad var justies paēdis ilgu laiku. Līdz ar to vairs nav jāpērk tik daudz un izmaksas sāk sarukt.

    Vēl viens faktors sākotnējais dārzībai ir tas, ka mums mājās nebija, piemēram, riekstu, dateļu utml. krājumu. Labi, ka bija medus🙂 Tā nu, uzsākot eksperimentu, sanāca nopirkt vairākas lietas, kas pēc tam noder ilgākam laikam: dateļu lielais iepakojums, spirulīnu maizītes, svaigo musli iepakojums, auzupārslu milzīgais iepakojums, dažādi rieksti, olīveļļa…

    P.S. Pēc sevis varu teikt, ka trakākās ir pirmās 2-3 dienas, pēc tam jau nejūt nekādu problēmu, vismaz pagaidām.🙂 Man pat īsti negribas vairs ne sieru, ne šokolādi, ne maizi… pat jocīgi. Turklāt aklājām visādas jaunas, foršas un galvenais ātras un veselīgas receptes!😉

  2. katram pašam vajadzīgs klikšķis, savādāk vari staigāt pa pasauli kā pasaules gala sludinātājs, bet sabiedrība tevi uzskatīs vienīgi kā par prātu izkūkojušu trako neko nesaklausīdama, visam savs laiks un citiem tas tā arī nepienāk. Bet malači, ka neraustāties un eksperimentējat, veiksmes arī ar citiem eksperimentiem!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s