Stipro skrējiens 4

Šogad stipro skrējiens esot bijis ekstrēmāks kā jebkad agrāk. Par pašu pirmo skrējienu tas noteikti bija ekstrēmāks, par otro nezinu, jo tajā nepiedalījos, bet salīdzinājumā ar trešo izlaidumu likās diezgan līdzīgs, vienīgi krietni vairāk šķēršļi – nu jau 41 gabals – un līdz ar to arī ilgāks un garāks. Daudzi šķēršļi saglabājušies no pērnā gada, nākuši klāt arī jauni, dažiem nākuši klāt papildus elementi, piemēram, robežas iezīmētas ar dzeloņdrātīm, lai kādam nerastos vēlme šmaukties.

Lai padarītu skrējienu vēl ekstrēmāku, nolēmu tajā startēt basām kājām. Pērngad izdarīju lielu muļķību – pirms skrējiena apjautājos organizatoriem, vai drīkst startēt basām kājām. Ja reiz tā tieši pajautā, tad loģiski, ka saņēmu atbildi: `Basām kājām piedalīties ir aizliegts!`. Šoreiz biju gudrāks – nevienam neko nejautāju!

Trases apskate pirms starta

Trases apskate pirms starta

Starta kārtība tāda pati kā pērn – Latvijas Valsts himna par godu 4. maija svētkiem, pēc tās uzreiz tantu starts, pēc 40 minūtēm startējam mēs, onkoļi, bet vēl pēc 40 minūtēm arī komandas.

Sākums bija līdzīgs kā pērn – aruma pārvarēšana un jau pirmais ūdens šķērslis septiņu pakalnu garumā. Lēcot no šiem pakalniem ūdenī, visi sakrita čupā, un daudzi zem ūdens trāpīja arī uz manām plikajām pēdām. Tomēr nebija tik traki, jo vēl pats sākums un arī ūdens mīkstināja kritienus. Tad garš brienamais dīķis, kur ūdens vietām teju līdz padusēm. Lai arī šoreiz no trases izņemts peldamais dīķis (nezinu, kāpēc, tas bija foršs), tomēr kopumā likās, ka dažādi ūdens un šķidro dubļu šķēršļi kļuvuši vairāk.

Dziļākais brienamdīķis

Dziļākais brienamdīķis

Foršs paskrējiens sanāca krosiņš caur mežu. Tiesa, vietām nācās tikai ātri iet, jo šādi tādi asumi bija uz zemes, kas manām kājām diez ko nepatika. Bet vietām dubļi līdz potītēm un arī vēl dziļāki, riktīgi labi varēja izbristies.

Tādos asākos šķēršļos daži mani apdzina, bet pārskrējienos starp šķēršļiem es riktīgi uzdevu tempu un apdzinu ļoti daudzus dalībniekus. Daži vispār knapi vilkās šajos posmos uz priekšu, daži pat gāja, nesaprotu viņu motivāciju.. Kāds vīrs manos gados kaut kad uz skrējiena beigām bilda saviem kolēģiem, ka `šitais baskājis mani jau sešas reizes apdzinis, tūlīt būs jau septītā`. To viņš laikam teica kā atbildi uz kolēģu jautājumu, vai viņam nav dejavu sajūta, norādot, ka atkal es viņam skrienu garām pa kreiso pusi..🙂 Vēl pāris tipi skrējiena sākuma posmā man jautāja, vai kurpes esmu pazaudējis pa ceļam, vai arī jau startējis bez.. Tāpat arī no līdzjutējiem trases malās dzirdēju dažādus izsaucienus. Vispār tīri interesanti – daudz lielāki izbrīna saucieni kā parastās skriešanas sacensībās.

Viens no grūtākajiem šķēršļiem bija līšana teju uz vēdera pa ierakumu zem pārsega. Tur bija ļoti šaurs, un sanāca tā, ka visu laiku jālien uz ceļgaliem. Tas tunelis likās šausmīgi garš, un ceļi, protams, dabūja ciest. Tā, protams, nebija vienīgā vieta, kur tie dabūja ciest, jo es atkal startēju T-kreklā un šortos – nebija mācības no pērnā gada😉

Izrāpies no dubļu tuneļa un skrienu tālāk

Izrāpies no dubļu tuneļa un skrienu tālāk

Šķērslī, kuru bija jāpārvar, karājoties ar rokām redeļu pārvadā un ar rokām pārejot tam pāri, šogad to arī izdarīju. Pērngad nepaskatījos uz augšu, ka iespējams tur tā pāriet pāri, un uzreiz lēcu ūdenī, domādams, ka tas ir parastais ūdens šķērslis. Toties šogad papildus grūtības sagādāja abi tīklu šķēršļi – pār ūdeni nostieptais tīkls, kuram vienkārši jāpāriet pāri, kā arī vertikālais tīkls, pa kuru jākāpj augšā. Abos gadījumos virve, no kuras tīkls pagatavots, baigi griezās iekšā pēdā, tāpēc ūdens tīklam pāri līdu četrrāpus, bet vertikālajā sienā nācās paciest sāpi. Arī uz šaurā un šūpojošā dēļa pār dīķi nesaglabāju līdzsvaru un izbaudīju vēl vienu peldi.

Vēl viens šķērslis, kas no malas izskatās gaužām elementārs, bet reāli ir ļoti grūti pārvarams, bija šķērslis ar mucām. Tās bija jāpabīda malā, lai pēc tam izsprauktos un pārkāptu pār koka stalažām. Izrādās, ka tās mucas tikai izskatās vieglas.. Tādu mucu knapi varēju pastumt, bet tad vēl jāmēģina to ar vienu roku vai plecu noturēt, lai pats varētu spraukties cauri. Kā arī diezgan bailīga sajūta ir, kad muca, ko atbrīvojis priekšā skrienošais stiprinieks, atlaista nāk lidojumā Tev sejā..

Smilšu ruļļi ir viens no klasiskajiem Stipro skrējiena šķēršļiem, arī ļoti patīkams

Smilšu ruļļi ir viens no klasiskajiem Stipro skrējiena šķēršļiem, arī ļoti patīkams

Šķērslis, par kuru visi runāja, cik gan tas grūts un nepārvarams (nosaukums – `Stikla kalns`), man likās ļoti labs un gaužām vienkāršs. Pa slidenu slīpu sienu, turoties pie striķa, bija vienkārši jāuzkāpj augšā.. Nudien nesaprotu, kas tur tāds. Kamēr gaidīju savu kārtu pie šī šķēršļa, kāds vīrs tur teica, ka jau trīs reizes mēģinājis kāpt, bet visu laiku noslīdējis atpakaļ. Un tā bija daudziem.. Nudien dīvaini!

Jā, vienīgais ne pārāk patīkamais moments šai pasākumā bija tas, ka daudzās vietās nācās iesprūst un gaidīt kādu laiku rindā, lai tiktu pie šķēršļa. Likās pat, ka vairāk kā pērngad. Es jau gan ne uz kādu laiku vai rezultātu neskrēju, bet tikai sava prieka pēc, tāpēc tik traki tas arī mani netracināja kā dažus labus citus. Tomēr arī neiepriecināja. It kā bija teikts, ka šoreiz starts būšot vairākos viļņos (nezinu gan, vai tas ko atrisinātu), bet reāli nekas tāds nenotika, visi startēja reizē.

Nedaudz nākas pagaidīt rindā, tikmēr var iepozēt

Nedaudz nākas pagaidīt rindā, tikmēr var iepozēt

Pēc finiša dabūju nobildēties ar pašu galveno stiprinieku un pasākuma ikgadēju vadītāju Raimondu Bergmani.

Es ar Raimi

Es ar Raimi

Tā kā tupeles netiku vilcis arī ne pirms, ne pēc skrējiena, tad šodien atkal kārtēja 100% basā diena, forši!

Yee, finišējis!

Yee, finišējis!

Nu jau tātad esmu piedalījies trijos no četriem Stipro skrējieniem, un šis pēdējais laikam pat paticis vislabāk. Nākamgad, domājams, atkal noteikti piedalīšos – 4. maija pavadīšana šādā veidā kļuvusi jau par tradīciju!

4 thoughts on “Stipro skrējiens 4

  1. Nu, riktīgs šmurgulis.🙂 Biu gan 99% pārliecināta, ka būsi vismaz garajās biksēs, atceroties pērno gadu. Katrā ziņā izklausās grūti, bet beigās laikam ļoti labi padarīta darba sajūta.

    • No pērnā gada atminos, ka visvairāk garās bikses būtu prasījušas tur, kur bija jālien zem vilciena vagona. Tā kā šogad šis šķērslis nebija, tad nolēmu, ka pārējos sīkumus var paciest.
      Nevarētu teikt, ka bija grūti, jo viss jau tika darīts diezgan lēnā garā, kā arī no skriešanas visu laiku varēja atpūsties, stāvot rindās😉

  2. Labi darīts!! nez vai vēl kāds skrēja basām kājām vai vibramos- es sogad pirmo reizi startēju uzreiz vibramos, un teikšu godīgi- Super!!! Varēja lidot salīdzinot ar tiem kuri startēja parastajās botas:) Bet tevi apbrīnoju par uzņēmību skriet basām kājām!!! Pārāk daudz asu priekšmetu:D Ceru uzlabot nākošaja skrējienā savu rezultātu un tikt pirmajā 10-tā!!!
    Veiksmes skrienot basam!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s