Divdesmit piektais saraksta izpildes mēnesis

Aprīlis iznācis ļoti ražīgs mēnesis – gan izpildīto saraksta punktu ziņā, gan arī uzrakstīto rakstu ziņā. Neatceros, vai kādu mēnesi maz tik daudz punktus jau biju izpildījis kā šomēnes. Raksti jau gan vairāk arī bijuši. Šomēnes apritēja arī divi gadi, kopš pildu šo sarakstu. Uzsāku tā izpildi savā vārda dienā – 2010. gada 8. aprīlī. Tā kā var teikt, ka saraksta izpilde iegājusi tā pēdējā fāzē – nākamā gada vārda dienu tas vairs nepiedzīvos!

Turpināt lasīt

Advertisements

Par puisi, kurš skrien savādos apavos

Tikai īss paziņojums tiem, kas citādi regulāri nelasa Maratona kluba tīmekļa vietni. Pirms laiciņa viņi savā vietnē bija ievietojuši rakstu, kurā atspoguļots mans stāsts par to, kā nonācu līdz skriešanai `savādos` jeb minimālajos apavos. Aptvēru, ka pats te tā pilnībā nekad par to rakstījis laikam neesmu, tāpēc visi ir laipni lūgti izlasīt to šeit!

Nolēmu beidzot pārtaisīt arī sadaļu `Par mani`, citādi tur kaut kas ārprātā vecs visu laiku bija stāvējis.. No laikiem, kad pat nemaz nebiju vēl sācis skriet.. Tagad pieliku klāt arī šo rakstu, kas diezgan labi atspoguļo šī emuāra būtību un iederas šajā sadaļā.

Pirmā nakts jaunajā īpašumā

Nu labi, cik nu jauns – zemi iepirku jau 2010. gada izskaņā. Taču sakarā ar to, ka kaut kādas pirmās aktivitātes ar šo zemi sāku darīt tikai šonedēļ, uzskatīsim, ka vārds `jauns` šajā situācijā tomēr ir pieļaujams.

Rakstā par šīm savām pirmajām aktivitātēm minēju par domu uzart visu zemi un tad tikt pie jūras konteinera. Tomēr vēlāk tika izlemts, ka pilnīgi visu art īsti nav jēgas, jo neba nu to visu spēšu uzreiz tālāk izmantot. Arta tiks tikai daļa lauka, bet konteineris novietots uz vēl neaparamās daļas – tāds lēmums tika pieņemts šīs nedēļas laikā. Rezultātā arī bez liekas vilcināšanās tīmekļa sludinājumos tika atrasts daudzmaz piemērots konteiners par salīdzinoši pieņemamu cenu, un piektdien pa dienu tam tika zvanīts, lai noskaidrotu, vai tas vēl nav pārdots.

Bilde no sludinājuma

Bilde no sludinājuma

Pārdots vēl nebija, bet piegādes pakalpojumus arī sludinājuma autors nevarēja nodrošināt, tāpēc nācās papildus meklēt kādu piegādātāju. Nekādi parastie kadri, kuri ievieto tāda veida sludinājumus kā `vedu visu visur jebkurā laikā`, šoreiz nederēja, jo ar `visu` parasti tika saprastas tikai tādas lietas, kuras vīri divatā spēj pacelt.. Tā kā manis noskatītajai būdiņai (jā, tas nav jūras konteiners, jo tie briesmīgi dārgi, bet tāda kā metāla kaste ar logiem, kurā iespējams mitināties arī pašam) nebija ratu, tad tās izkustināšanai no vietas vajadzīga speciāla tehnika – manipulators. Bet arī tie, kā smejies, dārgi!

Neko darīt, nācās vien samierināties ar lētākā atrastā manipulatora cenu, ko tas pieprasīja par būdas atvešanu no Jelgavas līdz Baldonei – 80 latiem. Taču izrādījās, ka tips jau tūlīt brauc uz Jelgavu, tāpēc, ja mēs vēlamies to darīt jau šovakar, tad varētu būt lētāk. Tā nu sarunājām arī ar būdas tirgotāju, ka brauksim tai pakaļ jau šovakar.

Jelgavā ieradāmies pēc plkst. 19:00. Pa ceļam būdas tirgonis jau vairākkārt bija pārzvanījis, prasot, kāpēc vēl neesam, un vispār runājot dīvaini un ne pārāk saprotami. Vienā no saviem zvaniem viņš arī prasīja, vai mēs gadījumā neesam tikai pajokojuši un īstenībā nemaz uz Jelgavu nebraucam.. Tas, ka viņš aiz bēdām par savas būdas zaudēšanu ir iedzēris, jau bija nojaušams pa tālruni, bet tā īsti apstiprinājās tikai klātienē.

Turpināt lasīt

Uz sliekšņa starp divām pasaulēm

2012. gada 11. aprīlis. Rīta rosme 12 km garumā pa vietējiem mežiņiem. Kas gan tur īpašs? Izrādās – ar šo skrējienu esmu pārkāpis kādam nozīmīgam slieksnim savā skrējēja karjerā. Tagad, kad intriga ir ieviesta, dodu Tev laiku nedaudz padomāt – kas gan baskāju/minimālistu skrējējam varētu būt nozīmīgs slieksnis saistībā ar skriešanu?

Vai noskrieta kāda apaļa kilometrāža basām kājām? Vai minimālos apavos? Nē, tas nebūtu nekas īpašs – kas vienam apaļš, otram pilnīgi neapaļš (zinu cilvēkus, kuriem pat skaitlis 1024 neliekas pietiekami apaļš.. kur tad nu vēl tālāk..).

Varbūt kāds zīmīgs laika posms jau nodzīvots bez tradicionālo apavu izmantošanas skrējienos? Jā, piekrītu, ka tas arī būtu ievērojami, bet šoreiz ne par to stāsts.

Domājam, domājam.. Kas vēl tāds varētu būt?

Nelasām tālāk, pirms neesam izdomājuši savu variantu!

Es teicu – nelasām!

Atlikt šmaukšanos!

Tā.. Nu, ja Tu lasi jau šo teikumu, tad droši vien esi ticis ar mazo uzdevumu galā un nonācis pie kaut kāda sava varianta. Mans lasītājs taču nekad nešmauktos.. Tad nu savu variantu droši vari atstāt komentāru sadaļā zemāk, man būs interesanti palasīt, kādi vēl nozīmīgi sliekšņi būtu vērā ņemami.

Turpināt lasīt

Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs..

.., es reiz dziedāju.. Tas gan bija vēl pirms 2010. gada 7. decembra, kad iegādājos savu zemes gabalu, par ko minēju sava saraksta izpildes devītā mēneša atskaitē. Visu 2011. gadu par šo jauniegūto zemes pleķīti tikai priecājos, neko citu prātīgu nedarot. Tikai reizi visas vasaras laikā aizbraucu to aplūkot, jo īsti nebija saprašanas par to, no kura gala lai sāk tur kaut ko darīt.. Taču šī gada sākumā pār mani nāca apskaidrība, un es nolēmu, ka ir jāsāk ar šo zemi kaut ko darīt.

Pirmā ideja – dzīvot pa nedēļas nogalēm tur teltī un priecāties par savu gruntsgabalu klātienē, nevis no attāluma 🙂 Pa starpām, kamēr nepriecāšos, varētu kaut ko parakņāties, pagrābt veco zāli vai patīrīt no kokiem un krūmiem grāvi, kas tek gar vienu gabala robežu. Tāpat, protams, arī paskriet vietējos mežos nebūtu slikta doma.

Idejai attīstoties, sāku jau gudrot precīzākas darāmās lietas. Tika secināts, ka vajadzēs tikt vismaz pie lāpstas un grābekļa, ko cerēju aizņemties no tēva. Tā kā pleķis nav tā, ka ļoti tuvu Rīgai, tad negribētos arī turp vienmēr braukt ar auto, dedzinot degvielu. Tātad – ar velo! Bet ko tad ar lāpstu? Ņemt pār plecu, vai? Tā dzima nākamā ideja – dabūt aizslēdzamu koka kasti instrumentu glabāšanai uz vietas! Jā, un tad es arī varētu uz turieni skriet! Vai skriet tikai turp, atpakaļ dodoties ar auto. Vai arī vienā dienā aizskriet, otrā skriet atpakaļ, jo, gatavojoties ultrām, taču pārotie garie skrējieni kā reiz pienākas 😉 Visādas idejas, bet visa pamatā – instrumentu kaste!

Turpināt lasīt

Izejam tautās

Viena lieta novedusi pie citām, un rezultātā baskāju skriešana beidzot ir iekļuvusi arī radio ēterā! Precizitātei – iesaistīto lietu secība:

  1. Signis ierosina iekš VSK Noskrien ievietot rakstu par minimālajiem apaviem
  2. Trīs VSK Noskrien biedri uzraksta katrs pa gabaliņam no raksta
  3. OreMan saliek visu kopā, uzraksta ievada daļu un nopublicē rakstu
  4. Latvijas Radio 1 raidījuma `Kā labāk dzīvot?` producente Loreta Bērziņa izlasa šo rakstu un piedāvā Signim pastāstīt par minimālajiem apaviem minētajā raidījumā
  5. Signis pāradresē piedāvājumu OreMan
  6. OreMan dodas uz Latvijas Radio

Raidījums tiešraidē izskanēja šā gada 2. aprīlī, plkst. 9:00 – 10:00, bet, ja nu tas nokavēts, raidījuma ierakstu iespējams iegūt klausāmā formātā arī Latvijas Radio mājas lapā. Patīkamu klausīšanos!