Nedēļas skrējieni: 20. – 26. februāris

Pirmdiena, 20.02.2012.
Rīts: 8.5 km – rīta rosme
Nu gan baigi pieputinātas visas meža takas. Visu rītu, liekas, snidzis. Stipra snigšana vēl turpinājās arī, kad gāju ārā skriet – dažas minūtes pirms plkst. 8:00. Sniga tādām ļoti lielām pārslām, gandrīz vai sniega pikām, varētu teikt. Pēc tam gan snigšana pārgāja, bet jābrien bija pamatīgi un gandrīz it visā manā maršrutā. Līdz ar to tā pagrūti skrējās – vidējais temps sanāca 6:46 min/km (apmēram kā parasti rīta rosmēs), bet vidējais pulss tai pat laikā 136 parastā rīta skrējienu 128-130 vietā.

Puteņošana, ejot uz startu

Puteņošana, ejot uz startu

Ierastais dabiskais šķērslis arī no visām pusēm sniegā grimst

Ierastais dabiskais šķērslis arī no visām pusēm sniegā grimst

Vakars: 14.7 km – sprintu vingrinājumi
Šoreiz atteicos no meža taciņām, lai nav tik traki jābrien, un skrēju pa trotuāriem. Lielākoties tīri skrienams, daudz maz notīrīts. Protams, šur tur arī izņēmumi.

Otrdiena, 21.02.2012.
Rīts: 8.5 km – rīta rosme
Atkal šur tur brišana, bet jau krietni mazāk kā vakar. Nedaudz sniga. Tāds kā sagurums. Kādai tantai ar suni paskrēju garām veselas trīs reizes dažādās maršruta vietās, viņa droši vien tagad domā, ka es viņu izsekoju..

Šis sniegavīrs ar katru reizi izskatās arvien vairāk salīcis - laikam vecums nāk, tāpat kā man

Šis sniegavīrs ar katru reizi izskatās arvien vairāk salīcis - laikam vecums nāk, tāpat kā man

Vakars: 11.6 km – sporta klubs
Intervāli. Esmu ticis līdz pašiem garākajiem intervāliem – 1600 metru garumā. Garāki vairs nebūs. Šos, skaitā tikai trīs, skrēju ar ātrumu 4:02 min/km jeb 14.9 km/h. Nevarētu teikt, ka bija nenormāli grūti, bet nu viegli jau, protams, arī ne.

Trešdiena, 22.02.2012.
Rīts: 10 km – rīta rosme
Līdz šim garākā rīta rosme, kā arī pirmā, ko skrienu ilgāk par stundu. Šoreiz jau brišana bija vēl krietni mazāka, jo nav kādu laiku snidzis. Taču tas nenozīmē, ka būtu meža takas arī ļoti viegli skrienamas – tāpat vietām jāskrien pa ļoti šauru celiņu, vietām pa diezgan nelīdzenu sniegu, vietām arī nedaudz jāpabrien. Tomēr jebkurā gadījumā daudz patīkamāk, kā skriet pa trotuāriem. Toties laiks gan ideāls – pilnīgi skaidrs bez neviena mākonīša, līdz ar ko saule var spīdēt man virsū visā pilnībā! Uzsāku skrējienu jau dažas minūtes pēc saullēkta, bet skrējiena beigās saule jau bija visai augstu zenītā. Savādi, ja atceramies, ka vēl nemaz ne tik sen šādā laikā tā pat vēl nebija uzlēkusi.. Jā, bet vakardienas tantai ar suni šoreiz paskrēju garām tikai vienu reizi.

Mežs, koki, saule, auto

Mežs, koki, saule, auto

Apžilbināšana

Apžilbināšana

Saules stars spraucas mežā

Saules stars spraucas mežā

Vakars: 8 km – viegls fartleks
Šodienas rīta rosme sanāca garāka par dienas galveno treniņu🙂 Temperatūra jau pacēlusies līdz kādam grādam vai diviem virs nulles, kas nozīmē divas lietas – 1) visas sniegotās takas, kas bijušas pietiekami iestaigātas/pieblietētas, nu pārklājušās ar ārkārtīgi slidenu sniega vai ledus kārtiņu (tomēr ne reizi nenožāvos); 2) no trotuāriem sniegs strauji kūst nost, radot lielākas un mazākas peļķes. Līdz ar to kājas bija slapjas jau drīz pēc iziešanas ārā, un pēc tam vairs necentos no peļķēm īpaši izvairīties.. Savukārt, mežā un nomaļajos ceļos vieglāk skriet nevis pa auto iebrauktajām sliedēm, kas kļuvušas neciešami slidenas, bet pa vidusdaļu – sanāk šur tur nedaudz pabrist, bet toties sniegs te nav pieblietēts un neslīd. Skrēju jau pa tumsu.

Starp citu, nākamajā naktī laikam sola milzīgi lielu snigšanu. Redzēs, kā rītdienas rīta rosmē būs takas izskrienamas. Un nez, vai zem sniega, kurš laikam jau būs atkal jābrien, būs palicis arī šī brīža slidenums, piedodot skriešanai vēl papildus asumu?😉

Ceturtdiena, 23.02.2011.
Rīts: 10 km – rīta rosme
Pa vakardienas rīta rosmes maršrutu. Šodien gan draņķīgs laiks – viss sniegs lēnām pārvēršas ūdenī. Pa nakti gan, izskatās, nekas manā apkārtnē snidzis nav. Tagad, izejot ārā, nācās secināt, ka tā kā līst, tā kā snieg, nevar īsti saprast. Tiekot līdz mežam, nokrišņi bija pārvērtušies jau par tīru slapja sniega snigšanu. Vēlāk snigšana pārtraucās, bet pašās skrējiena beigās atsākās ar jaunu sparu daudz spēcīgāka. Protams, kājas kļuva slapjas jau uzreiz, kad iznācu no ēkas, pirms vēl tiku līdz starta vietai.. Pēc tam jau skriešana pa peļķēm vien, pa peļķēm vien. Uz meža un pļavas robežas taciņa izskatās tīri smuki nostaigāta un skrienama, bet izskats šoreiz maldinošs – katrā solī notiek iegrimšana sniegā. Arī šur tur citviet līdzīgi. Mājās tīri slapjš pārrados.

Viltīgā paskata taciņa - nav tik skrienama, kā izskatās

Viltīgā paskata taciņa - nav tik skrienama, kā izskatās

Atpakaļceļā secināju, ka man pretī skrējis sniega cilvēks..

Atpakaļceļā secināju, ka man pretī skrējis sniega cilvēks..

Vakars: 20 km – sporta klubs
Tempa skrējiens – visgarākais un līdz ar to arī grūtākais. Iesildīšanās un atsildīšanās kā parasti – pa trim kilometriem -, bet tempa režīmā ar 4:15 min/km jeb 14.1 km/h šoreiz jāpieveic jau veseli 14 kilometri. Satiku arī personāžu vārdā Aivars703, kurš arī darba dienās nāk uz šo klubu.

Bet nu šis gan bija nenormāli grūts skrējiens. Kādā sestajā tempa kilometrā domāju, ka jāmet miers, tāpat arī septītajā. Bet tad jau bija puse noskrieta, un tad arvien mazāk palika, un mēģināju turēties. Bet trenažieris, nelietis tāds, izdomāja, ka ar stundu skriešanas ikvienam pietiek, tāpēc pēc stundas ieslēdza atsildīšanās režīmu, samazināja man tempu un uzsāka laika atskaiti no piecām minūtēm uz leju, kad tam bija paredzēts izslēgties. Nācās ar viņu nedaudz pacīnīties, lai atgūtu savu ātrumu, bet tad kilometrāžas uzskataiti nācās sākt no sākuma. Kuram gan var ienākt prātā ko tik stulbu trenažierim iestatīt?

Tiku arī pie pāris tulznām parastajās vietās – kreisās kājas pēdas priekšpusē starp pirmo un otro pirkstu, kā arī uz īkšķa tā labajā sānā. Mājās pārnākot, nācās tās pārdurt, lai rīt no rīta jau es varētu atkal skriet, citādi pat paiet ļoti grūti tagad.

Piektdiena, 24.02.2012.
Rīts: 7 km – rīta rosme
Vēl joprojām ārā draņķības – kūstošs sniegs, ūdens, peļķes, drazas. Mežā tam visam klāt vēl brišana un visādi nelīdzenumi. Jau tāpat bija grūti pārvietoties vakardienas tulznu dēļ, bet šis viss vēl sagādāja papildus mocības. Arī nenormāli karsti bija, lai arī biju it kā saģērbies kā parasti šādā laikā. Taču ik pa laikam nācās izskriet cauri kādai lielākai peļķei, paskrienot pa to līdz potītēm ūdenī, tad atkal palika uz kādu laiku labāk, jo ūdens jau paauksts, it īpaši maisījumā ar sniegu un ledu. Tomēr izlēmu, ka nav, ko mocīties ilgāk, un metu mieru jau pēc septiņiem kilometriem. Vidējais temps sanāca 7:29 min/km..🙂

Sniegavīrs zaudējis galvu..

Sniegavīrs zaudējis galvu..

Zem notīrītā sniega pa ilgiem laikiem atkal redzama zāle

Zem notīrītā sniega pa ilgiem laikiem atkal redzama zāle

Vakars: 13.4 km – brīvie paātrinājumi
Ārā tāda pati draņķība, kā bija no rīta, tikai šoreiz vēl papildus līst.. Nu ne jau daudz, bet tā smidzina. Jā, un vēl tumšs, protams.. Fantastiski! Ejot uz startu, likās, ka šis būs vēl nepatīkamāks skrējiens par iepriekšējo. Pirmie divi kilometri bija pa sniega putru, uz priekšu faktiski netiek, spolēšanās, slīdēšana, tad vēl tās tulznas liek par sevi manīt.. Bet tālāk tomēr viss mainījās uz labo pusi, jo sākās notīrītā asfalta posms (jā, šoreiz izvēlējos skriet pa trotuāriem un likt mežu mierā). Gājēju trotuārs gar veloceliņu praktiski brīvs no sniega un ledus, tikai peļķes vietām, bet tās jau vairs netraucē – tām tik jāskrien cauri, tas pat ir visai patīkami, kad tā līdz potītēm un dziļāk var pa ūdeni paskrieties, uzreiz nav vairs tik karsti. Skrējiena vidusdaļā skrējās jau vispār ļoti labi. Pēdējie divi kilometri atkal pa sniega putru, lai tiktu mājās.

Sestdiena, 25.02.2012.
15.2 km – sporta klubs
Sākam intervālus atkal no gala. Viens cikls iziets, sākot ar 400 metru gariem intervāliem un beidzot ar 1600 metriem. Šodien atkal 400 metru intervāli, tātad visātrākie un arī visgrūtākie. Divpadsmit tādus nācās izvilkt, beigās biju pilnīgi bez spēka.

Svētdiena, 26.02.2012.
33.2 km, 3:01 – garais skrējiens
Pēdējais garais pirms Romas maratona! Bija labs! Par spīti tam, ka, ejot laukā, domāju, ka droši vien atkal diez kas nebūs (atceroties aizvakardienas skrējienu pa draņķīgu segumu). Bez tam vēl pirms skrējiena domāju, kā nu būs šodien tik daudz skriet, ja vakar tik traki smags treniņš bijis. Bet, kā jau teicu, nekādu problēmu nebija – no rīta gan bija diezgan daudz pasnidzis, bet toties vairs nebija tāda sniega putra, tikai vietām nedaudz irdenāks sniedziņš. Izskraidījos pa trotuāriem un ielām dažnedažādākajās Rīgas vietās – gan ierastajās vietās gar Pļavnieku galvenajām ielām, gan Juglas ielu, gan iemēģināju arī Mazo Juglas ielu visā tās garumā (ne reizi vien), gan tālāk aizskrēju paskrieties arī gar galveno Rīgas ielu – Brīvības ielu. Pēc tam arī Šmerļa ielas celiņš un Sergeja Eizenšteina iela. Pa ceļam iegriezos noskriet vienu apli arī Biķernieku trasē – tur gan pilns (varētu pat teikt vēl vairāk – pilnum pilns) ar slēpotājiem, skrējēja gan neviena. Mani gan apdzina tikai trīs slēpotāji (visi slidsolī), bet es – daudz vairāk viņējos.

Šādai garum garai peļķei, līdz potītēm dziļai, skrēju cauri sestajā kilometrā

Šādai garum garai peļķei, līdz potītēm dziļai, skrēju cauri sestajā kilometrā

Juglas apļu starta vieta

Juglas apļu starta vieta

28. kilometra sākums - saule laužas starp mākoņiem

28. kilometra sākums - saule laužas starp mākoņiem

Kopējais nedēļas noskrējums un laiks – 160.1 km, 15:15
Šonedēļ bija mērķis iegūt pēdējo – paša augstākā līmeņa – VSK Noskrien nozīmīti par vienas nedēļas noskrējienu – 150 km. To arī, kā redzams, esmu dabūjis (taču pēc tam arī atklājis, ka šī tomēr nav pēdējā, eksistē vēl arī nozīmīte par 200 km nedēļā..). Bet nedēļas pēdējā skrējiena laikā ienāca prātā doma, ka daudz foršāk pašam priekš sevis taču būtu noskriet šonedēļ vēl apaļāku lielumu – 100 jūdzes! Tā teikt – apetīte rodas ēdot😉 Tā nu plānotā 30-nieka vietā svētdienā veicu par trim kilometriem ar astīti vairāk, tādējādi tiekot arī pie 100 jūdzēm vienas nedēļas laikā. Tas nu tad arī ir mans augstākais punkts šajā treniņa procesā, nu laiks mest mieru! Nākamās nedēļas sākumā vēl jāiegūst augstākā nozīmīte arī par mēneša saskrējumu – 500 km mēnesī. To gan nebūs grūti dabūt, jo februārī jau tagad noskrieti 478 km, bet vēl atlikušas veselas trīs dienas. Faktiski jau rīt vajadzētu sasniegt apaļo pustūkstoti šai īsajā mēnesī. Nākamā nedēļa arī ir pēdējā, kad vēl daži ātruma treniņi paredzēti, bet tad jau varēs pāris nedēļas atpūsties līdz Romas maratonam 18. martā! Forši!

Šādu atzinības rakstu dabūju pēc pēdējā skrējiena pievienošanas VSK Noskrien

Šādu atzinības rakstu dabūju pēc pēdējā skrējiena pievienošanas VSK Noskrien


7 thoughts on “Nedēļas skrējieni: 20. – 26. februāris

    • Jā, 200-niekam tad laikam iepriekš jāizplāno nedēļas grafiks, kas uz to virzīts. Par 150-nieku šonedēļ man doma radās tikai ap nedēļas vidu, kad skatījos, ka uz to nejauši iet. Bet 200-nieku tuvākā laikā gan neplānošu vēl.

    • Nu jā, taisnība – kad pērnā gada beigās gribēju tikt līdz 2000 jūdzēm gadā, tad ņēmu vērā vēl vairāk ciparus aiz komata. Tagad rēķināju aptuveno 1.6, bet vispār pēdējā skrējiena laikā nemaz īsti nezināju no galvas, cik šonedēļ jau saskriets, zināju tikai aptuveni, ka ar 33 km noteikti būs 100 jūdzes, ja noapaļos līdz veseliem kilometriem😉 Tā nu tagad sanāk, ka bik pietrūkst.. Bet nekas, domāju, ka izdzīvošu🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s