Jaunā gada apņemšanās

Saka, ka jauns gads esot jāuzsāk ar jaunām apņemšanām, lai visa gada garumā būtu, uz ko tiekties. Apņemšanās mēdz būt ļoti dažādas, laikam jau tāpēc, ka arī cilvēki, saka, esot dažādi. Nesen dzirdēju šādu apņemšanos: `Apņemos šajā gadā neko neapņemties, bet vienkārši iet un darīt!` (liekas, manīju šādu kaut kur Twitter ārēs). Es šādu laikam neapņemšos, lai nevienam nebūtu pamata mani iesūdzēt par plaģiātismu, bet šādas tādas citas lietas ir padomā arī man. Jauks raksts par jaunā gada skrējēju apņemšanām tapis arī VSK Noskrien lapā.

Tā kā šis ir skriešanas emuārs (jau labu laiciņu, kā par tādu pārvērties), tad padomāju, ko es varētu apņemties saistībā ar skriešanu (citu sfēru apņemšanos labāk paturēšu noslēpumā). Tā nu nolēmu apņemties (vai tādu vārdu salikumu maz drīkst lietot?) izvirzīt pats sev rezultātus, kādus vajadzētu mēģināt sasniegt šajā gadā dažādās skriešanas distancēs. Zemāk esmu tos pierakstījis – atkal pamatā pats sev, lai neaizmirstos, lai ik pa laikam būtu, kur paskatīties.

Katrai no minētajām distancēm esmu izvirzījis sev divus mērķus – augstāku (A) un zemāku (B). B tipa mērķi centos izvirzīt tādu, kuru sasniegt vajadzētu varēt ne bez pietiekoši lielām pūlēm, bet kurš tomēr likās, ka ir diezgan reāli izpildāms šī gada laikā. A tipa mērķis ir krietni augstāks, tā sasniegšanai būtu jāpieliek nesalīdzināmi lielāks darbs un tā, manuprāt, varētu būt galējā robeža, cik tālu es varētu aizsniegties 2012. gada laikā, pieļaujot iespēju, ka varbūt nemaz tik tālu netikšu, bet tomēr neliekot arī šo mērķi tik augstu, lai to izpildīt nebūtu nekādu cerību.

Tad nu mani skriešanas ātruma mērķi 2012. gadam ir šādi:

5 km
Pašreizējais rekords – 19:25.8
B mērķis – 18:30
A mērķis – 18:00

Divi Juglas apļi (7.2 km)
Pašreizējais rekords – 29:49
B mērķis – 29:00
A mērķis – 28:30

10 km
Pažreizējais rekords – 40:19
B mērķis – 39:00
A mērķis – 38:00

15 km
Pašreizējais rekords – 1:02:44
B mērķis – 1:01:30
A mērķis – 1:00:00

Pusmaratons (21.0975 km)
Pašreizējais rekords – 1:31:20.85
B mērķis – 1:30:00
A mērķis – 1:28:00

30 km
Pašreizējais rekords – 2:35:28
B mērķis – 2:25:00
A mērķis – 2:20:00

Maratons (42.195 km)
Pašreizējais rekords – 3:50:44.3
B mērķis – 3:30:00
A mērķis – 3:20:00

Tie, kā jau minēju, nav visi mani šī gada mērķi saistībā ar skriešanu, bet tikai tie, kas saistās ar ātrumu, kādā veicamas minētās distances. Ir arī citi skriešanas mērķi – noskriet kādus konkrētus personāžus, arī daži saistībā ar baso skriešanu un vēl citi -, bet par tiem varbūt citreiz. Varbūt arī ne – paturu tiesības paturēt šos mērķus noslēpumā.. Bet nobeigumā, lai apņemšanos vieglāk pildīt, motivācijas celšanai kāds plakāts:

"Parādīt mazāk par labāko, ko vari parādīt, nozīmē upurēt dāvanu" - Steve Prefontaine

"Parādīt mazāk par labāko, ko vari parādīt, nozīmē upurēt dāvanu" - Steve Prefontaine

7 thoughts on “Jaunā gada apņemšanās

  1. Izejot no tiem rezultātiem, kā esi skrējis stadionā, manis paša nelielās pieredzes un iekšējās intuīcijas pieļauju iespējamību, ka līdz daudziem, pat A kategorijas mērķiem (ja runā par asfalta skrējieniem) vajadzēja aizķerties jau pagājušajā sezonā. Ja pamēģinātu kādu, teiksim, no pusmaratoniem, uzskriet ar vieglajiem (minimāli amortizējošiem bet tomēr amortizējošajiem) sacensību apaviem.
    Varbūt ir bijusi ideja paeksperimentēt?

    Katrā ziņā, mērķu nospraušana ir laba lieta. Tā veicina izaugsmi.
    Ir tāds funktieris, ka paralēli saviem rekordiem, kas sasniegti ar parastajiem skriešanas apaviem, savā treniņu pierakstu burtnīcā sākšu fiksēt rekordus, kas sasniegti arī ar minimālistu apaviem. Tas mani papildus motivēs izvest pastaigā arī vibramus.

    Lai Jaunajā gadā īstenojas iecerētais!

    P.S. Bet ne viss. Kautkas taču ir jāatstāj arī nākotnei.;)

    • Sākumā, pārejot prom no tradicionālajiem apaviem, man arī bija aizdomas par to, vai es tradicionālajos nebūtu ātrāks. Pērnajā Nordea Rīgas maratonā veicu eksperimentu, un tas īsti neapstiprināja šīs aizdomas. Vēlāk jau arvien vairāk šaubas izzuda. Liekas, ka ātruma izmaiņas varētu būt tikai pārejas posmā, bet, kad jau iegājusies skriešana minimālajos apavos, nevajadzētu būt starpībai (vismaz ne negatīvā ziņā). Jā, nu bet – kas zina!
      Paldies, Tev arī laimīgu jauno gadu, cik nu no tā vēl atlicis😉

  2. Cik es atceros, NRM skrēji ar Kaijāniem?
    Tie tomēr ir vairāk treniņdarbiem nevis sacensībām.
    Pagājušovasar tiku pie kā vieglāka, domājot par intervāliem un tempo skrējieniem. Atšķirību sajutu pat ļoti, ātruma ziņā. Bet ņemot vērā tur esošo minimālo amortizāciju, kājas piedzen pamatīgi. Pusmaratonu varu noskriet bet maratonu vēl neuzdrošinos. Šeit varētu būt spēkā tas stāsts, ko pieminēja sm72 par gada kopējās kilometrāžas bāzīti – virs 4000km. Vai arī, ir vēl viens risinājums – pievienoties baskāju-minimālistu kustībai; pieradināt kājas pie šādas slodzes.

    • Jā, NRM skrēju Kajānos. Taisnība – ja paņemtu kādus vieglākus, sacensību, apavus, tad teorētiski vajadzētu varēt paskriet ātrāk. Bet tad – minimālie apavi, piemēram, Vibrami, taču būs vēl vieglāki.. Šaubos, ka amortizācija būs tā, kas dos papildus ātruma devu – tam it kā nav nekāda pamata.
      Starp citu, abi Tevis minētie risinājumi ir apvienojami.. Es pats pērngad noskrēju kopā 3233 km, loģisks progresa solis šogad būtu cerēt sasniegt 4000 km. Bet nu apjoms īsti nav mans mērķis, kaut nebūtu arī slikti.

  3. Reāli aizrāvies tu esi ar saviem mērķiem. Tie nav pieticīgi mērķi amatierim, taču, manā uztverē, nu kāda jēga visu laiku celt savu latiņu attiecībā uz ātrumu? Protams, tas viss jātrenē, bet vai tas ir galvenais? Piemēram, ja pusmaratonu plāno noskriet 1:28h – ļoti labi! Tas ir ļoti ātri, bet tik un tā tas ir tālu līdz kaut kādam nebūt profesionālam līmenim (ja pat sievietes profesioāles skrien ātrāk kā 1:20h), līdz ar to, ir jēga padomāt – “Vai es gatavojos kļūt par profesionālu skrējēju un skriet pusmaratonu zem 1:15h?” Ja jā, tad jāiet pie trenera un jāsāk trenēties tā, ka viss pārējais dzīvē kļūst otršķirīgs. Ja nē, tad padomāt – “Varbūt ir arī citas lietas, saistībā ar skriešanu un VESELĪBU, kas būtu svarīgas kā mērķi?” Es arī pliku ātrumu netrenēšu, ir mērķis uz skriešanas ātrumiem, bet ir arī mērķi uz kilometriem, fizisko veselību – kas absolūti tieši saisīts ar skriešanu…

    • Nē, nu man jau ir arī citi mērķi – gan attiecībā uz kilometrāžu, skrējienu garumu, gan citām lietām, tāpēc te rakstīju, ka šie tikai daži no mērķiem. Bet es tā domāju – kamēr esmu vēl tajā stadijā, kad nav jācīnās tikai par sekundēm, lai uzlabotu PR, bet tas vēl labojas tīri normāli, tikmēr tas jāizmanto. Kaut kad progress neizbēgami beigsies un tad jau būs vien jāskrien tādā ātrumā, kāds līdz tam tiks sasniegts. Tad arī vairāk varēs pievērsties citām lietām, tad par ātrumu vairs nebūs jādomā. Bet tā – visu uzreiz jau arī nevar!

  4. Jā, OreMan, ja tā labi padomā … Tad faktiski tas ātruma āķis slēpjas nevis apavu amortizācijā bet tikai un vienīgi tajā, 1) cik tie sver, un 2) trenētībā.
    Un vēl atceroties par tiem džekiem, kuri savā laikā uzvarējuši dažāda līmeņa sacensībās ar basām kājām…
    Ir tāda sajūta, ka šogad būs interesanta vasara.:)
    Paldies!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s