Vai viens pozitīvs faktors var aizdzīt skriet?

Klāt rudens! Jau pasen! Vakari arvien agrāk kļūst tumši, un arvien grūtāk ik vakaru saņemties aiziet paskriet. Šovakar piedzīvoju, liekas, visgrūtāko saņemšanos mūžā, vismaz no tām reizēm, kad tomēr beigās esmu aizgājis skriet, pavisam noteikti.

Pārrados mājās no darba īsi pēc sešiem vakarā. Saule šodien riet 18:25, tātad īsi pēc manas pārnākšanas. Atkal tātad priekšā tumšais skrējiens.. Ahh.. Gribēju nedaudz atvilkt elpu no dienas darbošanās, pirms doties skriet, tāpēc aizgāju uz virtuvi un apsēdos uz dīvāna apēst kādu pistāciju riekstiņu. Rezultātā, ēzdams riekstus, nosēdēju šajā vietā teju pilnu stundu, apsverot galvā plusus un mīnusus manam šodienas iespējamajam treniņam.

Atrunas, lai neietu skriet, jau vienmēr nāk gluži viegli. Te saraksts ar mīnusiem, pie kura nonācu riekstu ēšanas procesā:
ārā tumšs – tas nozīmē, ka nevarēšu skriet pa meža takām, bet atkal jāskrien pa trotuāriem, pie tam arī tie vietām ir neapgaismoti;
auksts laiks – vakar oficiāli atklāju šī gada rudens sezonu, pirmo reizi izskrienot garajā tērpā. Pat cepuri uzmaucu. Tomēr īsajā tērpā skriet daudz patīkamāk. Šodien ir, liekas, vēl aukstāks kā vakar, tātad īsais tērps nespīd;
rudens ne tajā jaukākajā aspektā – slapjš, drēgns, draņķīgs laiks;
no rīta man tā kā nedaudz bija sāpējis kakls, vairs gan nesāp, bet tomēr nebūtu labi iet skriet vējā un aukstumā;
daudz patīkamāk tagad būtu ielīst dīvānā un palasīt grāmatu vai paskatīties TV;
es taču jau vakar noskrēju 15 km un aizvakar – 17 km, gan jau kopā šonedēļ sanāks pieklājīgs apjoms tāpat;
bijusi gara darba diena, esmu piekusis, drīkstu kādreiz arī atpūsties;
esmu pieēdies pilnu vēderu pistāciju riekstu, saldumu un sadzēries ūdeni (saldumu un ūdeni gan notiesāju pēc šīm pārdomām..) – kā nu tagad ar pilnu vēderu ies skriet!

Tāds nu visai pagarš man bija iznācis saraksts ar iemesliem, kāpēc šodien iet skriet nevajadzētu. Ja pievēršamies otram sarakstam – apsvērumiem, kas varētu mudināt tomēr doties skriet -, tad tas noformējās šāds:
+ vismaz nelīst..

Jā, pārāk garš nesanāca vis.. Kopā tātad astoņi mīnusi pret vienu vienīgu plusu. Nav jābūt pat ieguvušam dabas zinātņu doktora grādu matemātikā, lai pateiktu, ka loģiskākā izvēle šajā situācijā būtu palikt mājās. Taču no otras puses – skaidrs, ka atrunas vienmēr rokā dodas pašas, bet iemesli darīt darāmo jāmeklē kā ar uguni. Tāpēc saņēmu spēkus, apāvu huaraches un devos vien ārā. Izejot no ēkas, pirmais secinājums – līst! Mans iespaids par vismaz nelīšanu bijis mānīgs, līdz ar to vienīgais pluss aizpūsts pa vējam..

Ne vienmēr skrējienā izdodas ieraudzīt rudens skaistāko pusi

Ne vienmēr skrējienā izdodas ieraudzīt rudens skaistāko pusi

Neko darīt, nācās sakost zobus un doties uz starta vietu. Domāju – nāksies skriet tā, lai sasiltu, droši vien zem 5 min/km. Tomēr lietus nebija ilgs un jau pirmajā kilometrā pārstāja līt. Otrajā kilometrā jau likās, ka nav tik traki, var skriet, ir tīri normāli. Piektajā kilometrā gan atkal uz brīdi tā spēcīgāk uzlija, bet atkal uz neilgu laiciņu, citos brīžos ik pa laikam vien nedaudz smidzināja. Rezultātā pats skrējiens nebija nekas traks, nav ne salīdzināms ar grūto gatavošanās procesu tam. Kopā noskrēju 10 kilometrus ar laiku 52:24. Tā pēdējā laikā ir ierasta lieta – ja tik tiek pāri negribēšanai iziet laukā, tad tālākais jau ir tik skriešanas vaina.

Un kā jums sokas ar motivācijas saglabāšanu šai rudenīgajā laikā?

14 thoughts on “Vai viens pozitīvs faktors var aizdzīt skriet?

  1. Sveiks ! Es te ne par tēmu, bet neatradu kur Tev uzrakstīt email.

    Man nesen nošokēja viens fakts (nebiju to vienkārši pamanījis) – kopš skrienu ar minimāliem apaviem man vairs nesāp ceļgali. Agrāk, ja pietupos, sāpēja nežēlīgi. Džinsus ar šauriem galiem, gan grūtāk dabūt kājās.

    Atsūti savu email uz manējo, ko ievadīju ierakstot komentāru – varbūt varam kkad uztaisīt kādu vienkāršu zinātnisku pētījumu🙂

  2. Baskājim varu ieteikt vienu faktoru, kam vajadzētu nostrādāt vienmēr – “neskriešu, zaudēšu formu un forma krītas strauji jau neskrienot kaut vai tikai vienu nedēļu! Tāpēc nāksies saņemties skriet vismaz 2-3 reizes nedēļā visu rudeni un ziemu!

  3. Hei, hei!
    Vecas patiesības nerūss – grūtākā treniņa daļa – iziet no mājas.🙂
    Lai gan… man jau tas viss kopā vairāk izskatās pēc sevis nemīlēšanas. Sarunā ar mūsu skriešanas lielmeistaru dzirdēju variantu, ka pēc darba paguļ stundiņu.
    Mani jau droši vien tie pretargumenti pārliecinātu, ka skriets vakar un aizvakar un tepat priekšā sacensības, bet tas jau esmu es edGars.

    Saki mans rekords pār tavējo vēl noturēsies kādu laiciņu?🙂 Vismaz kāds prieciņš🙂 Uz tā fona, ka, šķiet, šogad neko neskrēji lēnāk kā es🙂 Ja nu vienīgi 400 m, kurus Tu neskrēji, bet es savukārt neskrēju 100tnieku.

    • Jā, jā, edGar, Tavam rekordam vēl garš mūžs priekšā – vismaz mēneši pieci līdz nākamā gada pirmajam Latvijas pusmaratonam, kas būs LSC pusīte Mežaparkā. Bet tur jau parasti draņķīgi apstākļi, tur arī ne reizi vēl neesmu pusīti skrējis, tā kā drīzāk pat vismaz līdz maijam, kad būs nākamā pusīte – Rīgas pusmaratons Biķerniekos (ja tāds būs). Un arī tad vēl nav zināms, vai man izdosies tad to labot.. Un vai Tu pa šo laiku nebūsi jau uzstādījis jaunu – vēl augstāku – latiņu.. Nu, dzīve ies, un ta jau matīs!😉

  4. kad uzzināju, ka viens bijušais resnulis un jau pie 50 uzstādījis labāku rezultātu pusmaratonā par mani, man vairs nekāda papildus motivācija skriešanai nav vajadzīga!😀

  5. Motivet sevi palidz ari koptrenini. Piem. darba dienas katrs trenejas ka nu laiks atlauj, bet brivdienas tiek sanakts kopa uz vienu nopietnu garo treninu (ap 30km) un te nu gribot negribot ir jatiek lidzi parejiem, jo palikt vienam kaut kur nepazistama meza vidu nav isti jautri. Ja ir interese, varam uztaisit kadu sadu baskaju koptreninu. Padod tik zinu! No savas puses varu piedavat labas trases pieriigaa, ar kalniem, mezu u.tml.

  6. Ar motivāciju pēdējā laikā problēmu nav, bet tomēr nākas ņemt atpūtas nedēļu – daža veca trauma protestē pēc Ļubļanas maratona par pāragro treniņu atsākšanu. Bet vēl tikai 5 dienas līdz nākamai nedēļai, kad tiks startēts jaunais treniņu plāns priekš Nordea 2012🙂

    • He, tad Tu arī ļoti agri startē NRM 2012 plānu. Es savējo it kā startēju jau vakar, bet plānā esmu paredzējis, ka sāku to ar trīs nedēļu atpūtu, atpūšoties no šīs sezonas un uzkrājot spēkus nākamajai. Pēc trim nedēļām sāksies tā plāna daļa, kurā paredzēta arī skriešana😉

  7. Ziemā nav iespējams pilnvērtīgi īstenot tos treniņu plānus, to vienkārši neļauj laikapstākļi un punkts un āmen! Skrieniet uz pilnu jaudu, kamēr vēl novembris aiz loga un laikapapstākļi atļauj! Nu, kas tev OreMan mīkstais, tad laikapstākļi traucē, tad tumsa – kāds dzērājs no krūmiem izskries un tevi aplaupīs vēl? Tā tu tālu tiksi dzīvē… Un kur tu vispār iedomājies, ka tagad vajag atpūsties bez skriešanas? Domā, ziemā būs tik lieliski apstākļi, lai bez grūtībām skrietu 4-5 reizes nedēļā??? Nu ģēnijs tu esi vecais, riktīgs ģēnijs, ja Enšteins būtu bijis tāds pats ģēnijs kā tu, viņš būtu nejauši kodolbumbas vietā uzkonstruējis bazdeļgāzes ķīmisko ieroci, visa pasaule būtu nosmakusi un ap šo laiku pamazām rastos pirmie vienšūņi…

    • Kamōn, vecīt, pat es pa sniegiem skrēju 2-4 reizes nedēļā… Es – vājā un nesportiskā meitene, kam ātrums un fiziskā slodze ne tuvu nav stiprā puse… Tad kādas problēmas varētu būt vīrietim, kas, teorētiski ir stiprais dzimums? Visiem skaidrs, ka ziemai ir savs treniņu plāns, bet vasarai savs, tomēr tas nenozīmē, ka no skriešanas ir jāatsakās pavisam. Ja vien nav vēlme no tās atteikties kādu citu iemeslu dēļ, jo ziema nav šķērslis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s