Beidzot esmu noskaidrojis aptuveno huarache sandales dzīves ilgumu – tie ir ~650 kilometri! To noskaidrot sanāca pavisam nejauši pērnās nedēļas izskaņas garā skrējiena sākuma posmā. Trešajā kilometrā pēkšņi sajutu, ka kreisās kājas huarache vairs neturas klāt pie pēdas. Paspēru vēl pāris soļus – nost arī nekrīt, pie potītes turas, bet pie pēdas priekšdaļas gan vairs ne. Apstājos, pavēros lejup un secināju, ka striķis, kas iet caur zoles priekšējo caurumu, apakšā veidojot mezglu, nu brīvi plivinās pa gaisu. Iemesls – apakšējais mezgls savu mūžu ir nokalpojis un notrūcis..
Traumētā huarache sandale (skatīt zoles priekšējo daļu). Fonā - pēda, kas bez apava kļuvusi basa.
Neko darīt, nācās stāties malā un lauka apstākļos veikt huaraches remontdarbus. Uzreiz jāsaka, ka šāda situācija ir jau paredzēta huaraches kontrukcijā – veicot oriģinālo huaraches striķu siešanas procedūru, tiek ieteikts izmantot garāku striķi kā nepieciešamais minimums tradicionālajam sējienam. Tieši tā es arī biju darījis, pāri palikušo striķa daļu vēl šur tur aptinot un piesienot klāt pie lietderīgi izmantotās daļas. Līdz ar to nu atlika vien atsiet visu sējumu vaļā, izvilkt tālāko striķa daļu caur priekšējo caurumu, uzsiet jaunu mezglu un sasiet visu sējumu no jauna – tātad vien četri secīgi un individuāli primitīvi soļi.
Kā nojaušams, pirmie trīs no šiem soļiem patiešām nekādas problēmas lauka apstākļos nesagādā – atsiet var bez problēmām, jo nekādi mezgli nekur uzsieti nav (neskaitot to, kurš notrūcis un vairs nav lietojams), striķa izvilkšana caur caurumu arī tīri vienkārša lieta (:D), bet mezgla uzsiešanas procesā āmura vietā iespējams izmantot akmeni, lai šo mezglu nedaudz pieplacinātu. Cita lieta ir ar pēdējo soli – jauna sējuma izveidošanu -, ja nav pieejams tīmeklis un līdz ar to nevaru atsvaidzināt savu atmiņu sarežģītajā siešanas procesā, kuru laipni demonstrē Invisible Shoes kompānijas izveidotājs Steven Sashen šajā video rullītī:
Gan savas pirmās (no Depo veikalā pirktajiem materiāliem veidotās) huaraches, gan arī šajā rakstā apspriesto pāri gatavoju tieši pēc augstāk minētā video sniegtajiem norādījumiem, paralēli skatoties šo video un meistarojot pats. Līdz ar to visu siešanas procesu no galvas neatminējos. Tad nu šajos remontdarbos sākumā mēģināju špikot sējumu no otras – veselās – huaraches, bet diez ko saprast nevarēja, jo biju visur krietni iepinis pāri palikušo striķa daļu. Tā nu atmetu ar roku un izveidoju pats savu sējumu, sienot tā, kā likās labi un derīgi, lai zole kaut cik turētos pie kājas un nekristu nost. Domāju – gan jau šo skrējienu kaut kā izvilks, bet mājās tad jau pārsiešu. Lai cik dīvaini tas nebūtu, taču huarache ne vien `kaut kā izvilka`, bet pat turējās krietni labi – tā teikt, derēja kā uzlieta.. 🙂 Cita lieta – biju domājis, ka mājās nāksies siet striķi vaļā, lai dabūtu huarachi nost no kājas, bet arī nē – to iespējams uzvilkt un novilkt arī ar šādu manis improvizētu sasējumu. Tad nu tagad rodas jautājums – vai maz vērts pārsiet? Nekādu atšķirību visa teju 27 kilometru garā skrējiena laikā starp abām savām pēdām nejutu, tikai vizuāli redzams, ka sējums ir citāds, bet tas varbūt pat interesanti.
Lai vai kā, priecē tas, ka huarache tomēr ir izvilkusi tik daudz – 650 kilometru visai skarbos apstākļos. Esmu ar šo pāri skrējis ne tikai pa saudzīgām meža taciņām, bet arī pa grumbuļainu asfaltu, asiem akmeņiem, čiekuriem, saknēm, ūdeni, dubļiem, utt. utjp. Nu, kad mezgls tai pārsiets, jādomā, ka tā izvilks vēl tikpat līdz nākamajam negadījumam. Tiesa, varbūt drīz kādā skrējienā izjuks arī labās kājas sandale..
Starp citu, skrienot Valmierā maratonu, biju arī padomājis par to, ka varbūt kaut kas šāds varētu atgadīties ar manām huarachēm, tāpēc manas atbalsta grupas līderis tika aprīkots ar rezerves variantu – Vibram FiveFingers KSO. Bija plānots tad huaraches izjukšanas gadījumā skriet tos dažus kilometrus līdz līdera atrašanās vietai basām kājām un tad ātri veikt nomaiņu. Tas par laimi nebija nepieciešams – pēc maratona beigām huarache izvilka vēl apaļus 111 kilometrus līdz savai pirmajai izjukšanai.. 🙂
P.S. Vakar ar jaunā sējuma huarachi noskrēju vēl vienu skrējienu 10 kilometru garumā – nekādas vainas. Laikam ar pārsiešanu nekur nesteigšos. Jā, starp citu – Garmin gan šo skrējienu neizvilka, tā baterija kļuvusi pavisam vārga un izvilka vien pirmās nepilnas 32 minūtes jeb 6.63 kilometrus.. Bet tas jau cits stāsts!
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 
A, taa huraches zoles apaksha nemaz nedilst? Laikam – jo mazaak dilst, jo pareizaaks solis, ja?
Tas Vibram zoles materiāls laikam ļoti izturīgs. Pagaidām vēl nekādas dilšanas pazīmes nav manāmas.
Paskatījos kārtīgāk – tomēr nevar gluži teikt, ka no zoles nodiluma nav ne miņas, dažās vietās ir redzams, ka ir dilis, taču arī skaidrs, ka vēl krietni ilgi varēs šāda dilšana turpināties.
Biju daudz lasijis par Vibram zoles superizturibu, tacu savus Vibramus esmu izdeldejis lidz caurumiem abaas zolees. Neesmu skaitijis noskrietos kilometrus tajaas, tacu laika zina tas ir kadi 7-8 menesi regularu treninu. Domaju nobildet apavus, aizsutit bildes Vibram razotajiem un apjautaties velreiz par to superizturibu.
Starp citu, tieši šodien pēc LSC šosejas skrējienu pēdējā posma pamanīju, ka maniem Vibramiem arī tagad parādījies vienai pēdai neliels caurumiņš zolē. Arī ar šiem Vibramiem noskriets ~670 km, diezgan līdzīgi kā ar huarachēm. Jāskatās, kā tas tālāk attīstīsies – vai augs lielāks vai ne.
Tad jau sanak, ka ta VFF superizturiba ir stipri parspileta. Ja jau ari tu esi ticis pie caurumiem, tad sanak, ka ta ir tendence nevis sakritiba. Arzemju barefoot forumos parasti visi sudzas, ka virsa saplist atrak ka zole.
Vai nu tā vai arī otrs variants – bieži vien redzēti ieteikumi, lai uzmanās no Vibram pakaļdarinājumiem, kas esot krietni neizturīgāki. Es īsti neesmu pārliecināts par savu Vibramu autentiskumu, jo, pirmkārt, visai lēti tie maksāja, bet, otrkārt, tas interneta veikals, kurā tos vēl paguvu nopirkt, jau pēc pāris nedēļām vairs tīmeklī neeksistēja..
Savukārt, otru Vibramu pāri nopirku, kad viesojos Pekinā, līdz ar to par šī pāra autentiskumu varētu būt vēl mazāka pārliecība 🙂 Taču šo esmu krietni mazāk lietojis skriešanā, pagaidām tikai ikdienas valkāšanā, tāpēc nekas tam vēl saplīsis nav.
Par tiem pakaldarinajumiem ari esmu daudz dzirdejis tapec savus VFF sutiju no oficialas majas lapas un tie ari bija dargaki neka Honkongas e-veikalu piedavajumi. Par autentiskumu man saubu nav, tacu ka redzi ari te reklama dara savu. No otras puses iespejams Vibrami nemaz nav domati tadaam skriesanas slodzeem ka intensivs gatavosanas cikls maratonam u.tml.