Valmieras maratons – mans pirmais maratons

Apmēram pirms diviem gadiem šajā laikā šai pat emuārā publicēju rakstu ar līdzīgu nosaukumu, kā šim rakstam, vienīgi abiem vārdiem `maratons` priekšā bija trīs papildus burti – `p`, `u` un `s`. Nu varu šīs pusītes aizvākt un pateikt pavisam īsi un konkrēti – Valmierā esmu noskrējis maratonu!

Vēl šī gada sākumā biju pie sevis izstrādājis nodomu maratonam pievērsties tikai pēc tam, kad būšu iespējis noskriet pusmaratonu pusotrā stundā. No vienas puses tas skaidrojams ar to, ka tad varētu domāt, ka patiešām esmu noskrējis pietiekami daudz, iekrājis krietnu bāzi, lai maratonā nebūtu pārlieku jāmokās. No otras puses – lai maratonā nav arī tik ilgi jāskrien! Bet galvenokārt – lai mans ceļš uz maratonu netiktu pārlieku sasteigts, lai tas notiktu lēnām un pakāpeniski, lai tikmēr būtu lielāks prieks par noskrietajām pusītēm un beigu beigās – arī lielāks prieks par pašu maratonu, uz kuru tik ilgi iets. Tomēr beigās atteicos no sava sākotnējā plānā un pieteicos Valmieras maratonam dienā, kad uzstādīju kārtējo jauno personīgo rekordu pusmaratonā, Sportlat 1. Rīgas pusmaratona ietvaros Biķernieku trasē to noskrienot ar rezultātu 1:33:45. Tas notika šā gada 8. maijā, un toreiz līdz pusotrai stundai man vēl bija pietrūcis gana daudz – teju četras minūtes. Lai tomēr mazinātu savu pārkāpumu pašam pret savu ieceri, pēc tam vēl divas reizes laboju savu personīgo rekordu pusmaratonā, kas nu ir 1:31:20. Tātad nemaz tik traki tālu no maģiskās pusotras stundas vairs neesmu. Kas zin, kas notiks pēc nepilna mēneša Siguldas pusmaratonā..

Turpināt lasīt

Pēdējie ceļa vārdi pašam sev pirms Valmieras maratona

Jā! Es varu!

Jā! Es varu!

Valmieras maratons jau tepat aiz stūra, teju, teju jau klāt. Starts jau pēc apaļām 44,5 stundām! Ap šo laiku man jau laikam vajadzētu būt pilnībā gatavam to noskriet. Vēl šīs nedēļas sākumā ne tuvu nejutos gatavs, un likās, ka tā tas arī paliks līdz pašam startam. Kā nekā – nekādi treniņi pēdējā nedēļā vairs praktiski nav paredzēti, atpūta vien un ēšana, ogļhidrātu uzkrāšana, tālab – kādēļ lai kas mainītos?

Kāpēc nejutos gatavs? Pamatā dēļ savas pieredzes garajos treniņos, kuriem it kā būtu bijis jākalpo par testu pašam maratonam – kā veicas garajos treniņos, tāpat būs arī maratonā. Un, ja man būtu jānoraksturo visi savi garie maratona treniņi ar vienu vārdu, es laikam izvēlētos vārdu `draņķīgi`..

Turpināt lasīt

Iejūtoties Useina ādā

`Wouldn’t it be good to be in your shoes?`*, tā pērnā gadsimta astoņdesmitajos dziedāja Niks Keršavs. Bet šoreiz stāsts nebūs par to, ka šis izteiciens, ja to gribētu pārtulkot burtiski, saturētu sevī vēlmi apaut citas personas apavus.. Nebūt nē! Īstenībā pirms nedēļas izlēmu, ka nebūtu slikti uz brīdi mēģināt iejusties Useina Bolta ādā un pamēģināt startēt sacensībās 100 metru distancē. Pirms pāris nedēļām notikušajā pasaules vieglatlētikas čempionātā šis Jamaikas sprinteris, kā zināms, 100 metru finālskrējienā tika diskvalificēts par pāragru startu, tāpēc arī es nolēmu pirmo reizi stāties uz starta palikņiem šādā īsā sprinta distancē.

Turpināt lasīt