Parodija par skrējēju un neskrējēju

Intensīvās doktora disertācijas rakstīšanas laikā, protams, nesanāk kaut ko uzrakstīt arī šeit tik bieži, kā gribētos, lai gan no ārpuses tas laikam nav manāms, jo arī agrāk nerakstīju tik bieži, cik gribētos, dažādu citu iemeslu dēļ.. Taču, lai nedaudz atvilktu elpu no TĀS rakstīšanas, kaut kas nedaudz pārmaiņas pēc jāuzraksta arī ŠEIT. Šoreiz ne mans autordarbs, bet gan tikai tulkojums no svešvalodas (šajā gadījumā – angļu).

Ir virkne interesantu komisku videomateriālu, kurus jau pirms laba laiciņa biju uzgājis tīmeklī par skriešanu. Esmu tos skatījies atkārtoti, arvien priecājoties par to smieklīgumu. Divi no šādiem video man atsijājušies kā paši labākie eksemplāri – viens par skriešanu vispār, bet otrs – par baskāju skriešanu. Nolēmu tos iztulkot, lai tie būtu pieejami arī latviešu lasītājam. Tie veidoti kā dialogi starp skrējēju un neskrējēju, kas satikušies savā darba vietā ofisā, vietām ļoti pārspīlētā (no šejienes arī smieklīgums) veidā demonstrējot neskrējēju tipiskākos stereotipus par skriešanu (vispārīgi vai basām kājām). Šajā rakstā pirmais dialogs – par maratonu skriešanu vispār. Otrs lasāms šeit!

Iesākumā oriģinālais video – oriģinālvalodā, protams, visi izteicieni skan daudz trāpīgāk, es tik labi un precīzi pārtulkot nemācēšu:

Un nu mans aptuvenais tulkojums

Skrējējs: Labrīt! Atvainojos par kavēšanu. Es šorīt skrēju.
Neskrējēja: Cik daudz Tu noskrēji?
S: Šodien tikai 24 kilometrus. Mans garais skrējiens plānots tikai sestdien, kad es skriešu 32 – 35 km. Vidēji nedēļā es noskrienu 80 km.
N: Tu skrien 80 km ar nolūku? Tas ir – ar savām kājām un pēdām? Es tik daudz pat nenobraucu ar auto no savas dzīves vietas līdz darbam.
S: Jā, es tos noskrienu. Es trenējos maratonam.
N: Kas ir maratons?
S: Maratons ir 42 km. Tas sākās tālu vēsturē – 490. gadā pirms mūsu ēras -, kad grieķu kareivis noskrēja no Maratonas pilsētas līdz Atēnām, lai nogādātu ziņu par uzvarētu kauju. Viņš nomira tūlīt pēc ziņas piegādāšanas.
N: Tātad pirmā persona, kas to paveica, nomira?
S: Jā, viņš nomira. Un nu simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē katru gadu skrien šo distanci, jo tas ir tik jautri! Kājās ļoti nelāgi raujas krampji, un Tu nevari noiet pa taisnu līniju dienām ilgi. Tev to vajadzētu izmēģināt!
N: (pauze) Vai Tu pēdējā laikā esi apmeklējis kompānijas psihiatru?
S: Jā, es runāju ar viņu šorīt. Viņa ir mana skriešanas partnere.
N: Tātad Tev šķiet, ka Tu uzvarēsi tajā maratonā?
S: Nekādā gadījumā! Man tas prasīs četras vai piecas stundas, bet līderi finišēs jau neilgi pēc divām stundām. Labā ziņa ir, ka es iegūšu medaļu par finišēšanu. Katrs iegūst medaļu, neatkarīgi no tā, cik ilgi viņš skrien.
N: Tas ir stulbi! Man likās, ka tikai uzvarētāji tiek pie medaļām. Tātad viņi dod medaļas arī zaudētājiem? Tev pavisam nopietni nepieciešams sākt dzīvot dzīvi!
S: Es dzīvoju dzīvi! Es ceļos 5:00 katru rītu, eju skriet, tad eju uz darbu, domāju par skriešanu visu dienu darba laikā, runāju par skriešanu, kad vien kāds ir gatavs klausīties, tad dodos mājās veselīgi paēst, sakārtoju savas skriešanas drēbes nākamajai dienai, tad ceļos un daru to visu no jauna.
N: Labs ir. Lai Tev jauka diena! Es iešu parunāt ar bosu, lai pārceļ mani uz citu stāvu prom no Tevis, un pēc tam iešu padzert kafiju un parunāt ar ikvienu par to, kāds gan Tu esi idiots..

Protams, te arī no skrējēja puses pieminēti tikai tie fakti, kas neskrējējam patiešām varētu izklausīties stulbi, lai kopējais iespaids būtu smieklīgāks. Lai gan tagad sāku domāt – varbūt, ka šis dialogs smieklīgi asprātīgs lietas tikai skrējējam?? Interesanti, vai šo emuāra lasa arī kādi neskrējēji? Labi, labi, zinu jau, ka daži lasa🙂 Būtu interesanti dzirdēt, vai arī no šīs puses saskatāms kas interesants..?

Vēl runājot par maratoniem un atceroties, ka septembrī Valmierā skriešu savu pirmo – vakar uzgāju kādu aprakstu par to, vai maratons maz var būt masu sporta pasākums, kuru sarakstījis Sporta medicīnas valsts aģentūras sporta ārsts J. Krievkalns. Autors šeit diezgan populārā un saprotamā valodā izskaidrojis dažādas lietas par maratonu skriešanu, pamata uzmanību pievēršot dažādajām negatīvajām sekām, ko šāds skrējiens var sagādāt, ja tas veikts bez pietiekamas sagatavošanās. Skrējējam iesācējam šāds apraksts laikam varētu izklausīties visai šausminoši (droši vien tas ir labi, jo kādu par maz sagatavotu amatieri varētu pasargāt no nevēlamās darbības), bet es, šķiet, esmu jau pietiekami sabojāts, uzturoties pamatā tādā informatīvajā telpā, kuras biedri maratona noskriešanu neuzskata par ko ļoti īpašu🙂 Man, kas vēl ne reizi šādu distanci nav skrējis, pat visu laiku bija licies – kas nu tur īpašs.. Tiesa, kad pats pamēģināju paskriet kādu patiešām garāku treniņu, jau sāku domāt, ka laikam tomēr būs gan īpaši.. Lai vai kā, bet pēc šī apraksta izlasīšanas esmu sapratis, ka patiešām jātrenējas ļoti nopietni, pamatīgi un cītīgi, lai maratona noskriešana sagādātu prieku, nevis ciešanas. Un man vēl ir laiks – līdz maratona dienai vēl apaļas 40 dienas! Visiem iesaku izlasīt, nu vismaz tiem, kuru plānos ir maratona noskriešana!

2 thoughts on “Parodija par skrējēju un neskrējēju

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s