Sandales no `Invisible Shoes`

Šis raksts būs ļoti īss, kā jau raksts, kura vienīgais nolūks ir norādīt uz citu – īsto lasāmo un garo – rakstu.

Kā jau visi labi atceramies, šā gada februārī es mēģināju pagatavot pats savus skriešanas `apavus` – huaraches tipa sandales. Izdevās tīri tā neko, bet pēc dažu reižu paskriešanas parastā gumija sāka plīst kopā.

Kā mēs arīdzan visi ļoti labi atminamies, šā gada aprīlī man uzspīdēja laime, un vinnēju Invisible Shoes firmas oriģinālo komplektu pašam savu huaraches pagatavošanai. Lai par to man nebūtu jāraksta savā emuārā līdzīgs raksts kā par savu pirmo pieredzi šādu sandaļu gatavošanā, šoreiz rīkojos citādi un uzrakstīju vies-rakstu Alana blogam (atceramies, ka Alans bija tas kanādiešu baskājis, kura rīkotajā promdošanā aprīlī laimēju). Tad nu, ja vien esam nedaudz ielauzījušies angļu mēlē, varam šo manu rakstu izlasīt šeit (tie, kas angliski nelasa, neko daudz nav zaudējuši, jo pagatavošanas process jau bijis dikti līdzīgs iepriekšējam).

Vēl interesants fakts – tā kā šajā aprakstā tiku minējis, ka atsūtītā Vibram zoles materiāla sloksne manai lielizmēra pēdai gandrīz vai tā kā bijusi par mazu, tad ar mani pēc šī raksta publicēšanas sakontaktējās Invisible Shoes firmas īpašnieks (varbūt citāds tituls, bet nu galvenā persona) Steven Sashen, piedāvājot atsūtīt man lielā izmēra sloksni pa brīvu (tikai par sūtīšanas cenu). Neesmu gan vēl izlēmis, vai man to pagaidām vajag, jo, kā jau minēju – standarta izmēra sloksne par mazu man bija tikai gandrīz.. 🙂

Šeit lecu gaisā savās jaunajās huarachēs, jo esmu pamanījis kaut kādu žurku..

Šeit lecu gaisā savās jaunajās huarachēs, jo esmu pamanījis kaut kādu žurku..

Uzvara un papildus sīkums – otrā daļa

Mans pirmais kauss par individuālu sasniegumu mūžā

Mans pirmais kauss par individuālu sasniegumu mūžā

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā (kuru būtu tātad vēlams izlasīt pirms šī raksta), par pēdējās nedēļas notikumiem pieklājība prasa izveidot vismaz divus rakstus. Tā nu šis ir otrais raksts no minētās sērijas. Šajā rakstā aplūkotais lielais notikums – Katanas turnīrs `SĒDE`.

Turpināt lasīt

Uzvara un papildus sīkums – pirmā daļa

Kādu laiku nebiju neko rakstījis, bet ne tādēļ, ka nekas nenotiktu. Drīzāk par iemeslu varētu būt kalpojis tieši pretējais – bija daudz lietu, ar ko nodarboties, kā rezultātā šo lietu pienācīgai aprakstīšanai īsti neatlika laika. Tad nu jāmēģina tās vismaz aprakstīt `kaut kā`, ja ne pienācīgi, šeit un tagad. Vispirms īss satura pārskats. Rakstā bija paredzēts aprakstīt pēdējā laika (īstenībā – vienas nedēļas ietvaros esoša) divus svarīgākos notikumus jeb personīgās uzvaras – Sportlat pirmo Rīgas pusmaratonu un ceturto galda spēles `Katanas ieceļotāji` turnīru `Sēde`. Bez tam īsumā bija paredzēts pieminēt vēl pāris lietas, kuras virsrakstā esmu necili nodēvējis par `sīkumiem`, lai gan par šo lietu būtības atbilstību minētajam vārdam ļauts spriest katram lasītājam pašam.. Taču katra no divām uzvarām tomēr nejauši aprakstījās nedaudz garāk, lai to aprakstus būtu pieklājīgi ievietot vienā garā un nebaudāmā rakstā, tāpēc rezultātā bija lemts tapt diviem rakstiem – pa vienam par katru no uzvarām. Katrs no diviem sīkumiem arī pēc savas būtības piederas kādai no divām uzvarām, līdz ar to arī katrs no tiem tiks aplūkots vienā no šiem diviem rakstiem.

Turpināt lasīt