Prāgas pusmaratons jau nākamnedēļ!

Ir sācies pavasaris!

Šodien sācies astronomiskais pavasaris! Un līdz ar to iesākusies arī pēdējā nedēļa pirms šā gada Prāgas pusmaratona. Jau nākamās nedēļas brīvdienās (sestdienā) notiks šis skrējiens pilsētā, kuru līdz šim nav nācies apciemot vēl ne reizi. Izbraukšana ar autobusu no Rīgas kopā ar Ventspils maratona klubu jau nākamās trešdienas vakarā, plkst. 22:00.

Pērno gadu sāku ar pusmaratonu, un rezultātā viss gads aizritēja, tā teikt, pusmaratona gaisotnē – tika aizvadīti pieci šādas distances skrējieni, katru reizi labojot personīgo rekordu. Šogad arī sanāca iesākt gadu, pirmajās gada sacensībās skrienot tieši pusmaratona distanci (UK, Anglesey), taču, pirmkārt, distance izrādījās krietni vien garāka par standarta pusmaratonu, bet, otrkārt, šīs sacensības ļoti atšķīrās no parastiem pusmaratoniem izteiktā reljefa dēļ. Līdz ar to, ja neskaitītu šo Anglesey salas skrējienu, šogad bija plānots iesākt gadu ar kādu citu distanci, ne pusmaratonu. Tā kā šogad esmu nolēmis nepiedalīties tik traki daudz sacensībās kā pērn, vairāk laika veltot kvalitatīvākiem treniņiem, tad dažus nenozīmīgus sacensību skrējienus jau paguvu izlaist, un doma bija kā pirmo sacīksi Latvijā šogad aizvadīt LSC šosejas skrējienu 1. posmu, kas 26. martā bija ieplānots Mežaparkā. Taču nu šis skrējiens tika atcelts (vai laikam tiks pārcelts kaut kad uz vēlāku laiku), līdz ar ko gribot negribot atkal nāksies kā pirmās normālās sacensības šogad vienalga aizvadīt pusmaratonu 2. aprīlī Prāgā 😉 Tad nu šogad pirmās divas sacensības būšu aizvadījis ārpus Latvijas, arī interesants fakts.

Domājot par Prāgu, nav īstas skaidrības par to, ar ko apaut pēdas šī skrējiena laikā. Pēdējā laikā pamatā esmu skrējis ar Vibram FiveFingers, pa starpām vēl skrienot arī ar La Sportiva Crosslite, kas ir krosa apavi. Ziemas apstākļi krosa tipa apaviem ar kārtīgu protektoru ir daudz piemērotāki par, teiksim, maniem klasiskajiem šosejas apaviem Asics Gel-Kayano 16, ar kuriem pēdējo skrējienu ārā esmu aizvadījis tālajā 2010. gada 3. decembrī. Šie arī ir tie trīs varianti, kas man būtu jāapsver, izvēloties apavus Prāgas pusmaratonam. Lai kā man to gribētos, piedalīšanās galīgi basām kājām vēl netiek apsvērta, jo ziemas laikā pa asfaltu basām skrējis gandrīz neesmu nemaz un, pērnnedēļ nedaudz paskrienot, tika secināts, ka šogad būs krietni jāpiestrādā pie pēdas ādas biezuma palielināšanas, lai tā netiktu noberzta.

Asics Gel-Kayano 16
Ar šiem apaviem esmu noskrējis savus pēdējos trīs normālos pusmaratonus – pērnā gada Rīgā, Valmierā un Ozolniekos, ar tiem pirmo reizi esmu iekļāvies 100 minūtēs, kā arī uzstādījis savu līdz šim labāko laiku – 1:34:34. Tāpat šie apavi ir paredzēti tieši asfalta skrējieniem. Tās būtu šo apavu pozitīvās lietas. Runājot par negatīvajām – pirmā un galvenā, protams, ir šo apavu lielais nedabīgums. Tie ir visnedabīgākie apavi skriešanai no manām trim izvēles iespējām, visvairāk piebāzti ar dažādām mākslīgām lietām, kas nodara kaitējumu pēdai, ar visaugstāk pacelto papēdi, salīdzinot ar purngalu. Protams, saka jau, ka treniņos veselība tiek uzlabota, bet sacensībās bojāta.. Tā kā varbūt šie negatīvie aspekti nebūtu jāņem pārāk stingri. Otra sliktā lieta (bet arī it kā sīkums) – tā kā neesmu pēdējā laikā ar šiem apaviem vairs skrējis (un neesmu arī plānojis skriet), nezinu, kā manas pēdas tajos vairs jutīsies..

Asics Gel-Kayano 16 pēc Valmieras (pus)maratona

La Sportiva Crosslite
Ar šiem apaviem esmu ļoti apmierināts – ar tiem noskrēju gan Siguldas kalnu skrējienu, gan Anglesey pusmaratonu, un šādās kalnainās un slidenās vietās tie ļoti labi tur mani uz seguma, protektors ir tiešām iespaidīgs, un krosa apstākļiem tie ir ļoti piemēroti. Prāgas pusmaratonam gan ar krosu nekādas saistības nav, tā kā diez vai šosejas skrējienam man vajadzētu izvēlēties krosa apavus. No otras puses, pa ziemu esmu skrējis ar šiem apaviem arī pa asfaltu un nav bijis it kā nekādas vainas. Protams, asfalts ļoti minimāli bijis tīrs, bez sniega vai ledus vai kādām citām drazām. Vēl par pozitīvo – esmu pie šiem apaviem diezgan pieradis pēdējā laikā, kā arī tie nav pēdai tik ļoti nedraudzīgi kā iepriekšminētie. Sportivām nav tik ļoti paaugstināta papēža daļa, tāpat arī amortizācija un pārējās nevajadzīgās lietas ir apavā sabāztas krietni mazāk par Kayano. Protams, šie nav minimālie apavi, bet krietni tuvu tiem gan, ja salīdzinām ar Kayano.

La Sportiva Crosslite pirms Anglesey (pus)maratona

Vibram FiveFingers KSO
Par pozitīvajiem šo apavu aspektiem nerunāšu, tie tāpat visiem zināmi – vislabāk imitē pliku pēdu, nenodara lieku kaitējumu utt. Par negatīvo – vislielākais nezināmais šajā sakarā ir šo apavu uzvedība sacensību režīmā. Tā kā tos iegādāju vien šogad, tad, protams, neesmu ar tiem skrējis vēl nevienās sacensībās. Tāpat arī ātruma treniņi ar tiem bijuši visai nosacīti – esmu izskrējis ar tiem pa āru tikai vienu tempa skrējienu, kā arī tikai vienu reizi veicis intervālu skrējienu. Pie tam tempa skrējiens vēl bija tad, kad ārā bija pietiekami daudz sniegs un ledus, kā rezultātā tas temps sanāca arī tāds visai nosacīts – ap 4:50 – 4:55 min/km. Pulsu tas uzdzina, jo bija jābalansē, lai nepaslīdētu, bet ātrums tas, protams, nav nekāds. Lai labotu personīgo rekordu pusmaratonā (un nemaz nepieļauju domu, ka to es drīkstētu Prāgā nedarīt!), man būtu jāskrien ar vidējo tempu ~4:27 min/km. Esmu gan vēl veicis pāris tempa un intervālu skrējienus manēžā basām kājām, kas ir apmēram tas pats, kas ar šiem minimālajiem apaviem, taču ar to vienalga ir krietni par maz, lai spriestu, kā manas pēdas jutīsies tik gara un ātra skrējiena beigu posmā. Pozitīvais aspekts ir tāds, ka attiecībā uz skrējiena garumu man vairs raižu nav, jo ar šiem apaviem vakar bez problēmām veicu 20 km garu skrējienu, bet vēl pirms nedēļas – pat 30 km. Attiecībā uz ātrumu – biju cerējis notestēt, kā ar šiem apaviem veiksies LSC 5 km sacensībās Mežaparkā, bet tās nu ir atceltas, un šis mēģinājums līdz ar to izpaliek..

Vibram FiveFingers KSO iekš VSK Noskrien koptreniņa Vestienā

Šobrīd tātad īstas skaidrības nav, bet liekas, ka galīgā izvēle tiks izdarīta starp Asics un Vibram ražojumiem, jo krosa apaviem nav nekādu tādu priekšrocību, kas nebūtu kādiem no pārējiem. No vienas puses būtu labi izmēģināt Prāgā, kā man ietu ar Vibramiem, lai zinātu, kā pēc tam rīkoties Rīgas maratona laikā, uz kuru esmu uzstādījis sev mēŗki noskriet pusmaratonu pusotrā stundā. Taču no otras puses – negribētos Prāgas braucienu pārvērst tikai par tādu izmēģinājumu vien, riskējot noskriet slikti un neiegūt jaunu personīgo rekordu. Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka nav skaidrs nekas. Visticamāk, ka ņemšu līdzi uz Prāgu abus šos apavus, un tad izvēle tiks izdarīta pēdējā brīdī.. Un ko ieteiktu jūs?