Būt vai nebūt skriešanas apaviem – ko saka zinātne!

Uz šo rakstu mani pamudināja Gatis, interesējoties par pētījumiem, kas pierāda baskāju skriešanas priekšrocības pār skriešanu ar modernajiem skriešanas apaviem. Paldies viņam par ideju!

Nu tātad, pirmkārt, pareizā skriešanas tehnika ir tāda, ar kādu skrienot basām kājām, mēs spējam skriet bez savainojumiem. Ja pamēģināsim nedaudz paskriet basām, mēs dabiski pielāgosim savu soli pareizajai tehnikai, tur vienkārši nav variantu – ja spītīgi mēģināsim skriet caur papēdi basām kājām, jau pēc kilometra vai pāris, domājams, ka kājas būs čupā. Nav nozīmes, vai skrienam katru kilometru četrās vai septiņās minūtēs. Papēdim nav nekādas amortizācijas, tikai pliks kauls, līdz ar ko viss trieciens dabiski iziet cauri visai kājai un tiek bojāts viss – pēdas, ceļgali, gurni utt. Ja piezemēšanās notiek vairāk uz purngala (faktiski – uz pēdas priekšpuses ārējās malas un tad kustība notiek virzienā uz pēdas iekšpusi – no mazā pirkstiņa līdz īkšķim), tad pēdas velve spēj radīt ļoti labu amortizāciju. Nav arī taisnība, ka plakana pēda pēda nespētu tikt galā ar amortizāciju. Pēda pēc savas struktūras ir ļoti attīstīts veidojums, kas pēc definīcijas paredzēts tieši tikšanai galā ar šādām lietām.

Turpināt lasīt

Prāgas pusmaratons jau nākamnedēļ!

Ir sācies pavasaris!

Ir sācies pavasaris!

Šodien sācies astronomiskais pavasaris! Un līdz ar to iesākusies arī pēdējā nedēļa pirms šā gada Prāgas pusmaratona. Jau nākamās nedēļas brīvdienās (sestdienā) notiks šis skrējiens pilsētā, kuru līdz šim nav nācies apciemot vēl ne reizi. Izbraukšana ar autobusu no Rīgas kopā ar Ventspils maratona klubu jau nākamās trešdienas vakarā, plkst. 22:00.

Pērno gadu sāku ar pusmaratonu, un rezultātā viss gads aizritēja, tā teikt, pusmaratona gaisotnē – tika aizvadīti pieci šādas distances skrējieni, katru reizi labojot personīgo rekordu. Šogad arī sanāca iesākt gadu, pirmajās gada sacensībās skrienot tieši pusmaratona distanci (UK, Anglesey), taču, pirmkārt, distance izrādījās krietni vien garāka par standarta pusmaratonu, bet, otrkārt, šīs sacensības ļoti atšķīrās no parastiem pusmaratoniem izteiktā reljefa dēļ. Līdz ar to, ja neskaitītu šo Anglesey salas skrējienu, šogad bija plānots iesākt gadu ar kādu citu distanci, ne pusmaratonu. Tā kā šogad esmu nolēmis nepiedalīties tik traki daudz sacensībās kā pērn, vairāk laika veltot kvalitatīvākiem treniņiem, tad dažus nenozīmīgus sacensību skrējienus jau paguvu izlaist, un doma bija kā pirmo sacīksi Latvijā šogad aizvadīt LSC šosejas skrējienu 1. posmu, kas 26. martā bija ieplānots Mežaparkā. Taču nu šis skrējiens tika atcelts (vai laikam tiks pārcelts kaut kad uz vēlāku laiku), līdz ar ko gribot negribot atkal nāksies kā pirmās normālās sacensības šogad vienalga aizvadīt pusmaratonu 2. aprīlī Prāgā 😉 Tad nu šogad pirmās divas sacensības būšu aizvadījis ārpus Latvijas, arī interesants fakts.

Turpināt lasīt

Latviešu leģionāru atceres diena

Šodien biju aizgājis līdz Brīvības piemineklim. Ap to žogs un daudzi desmiti, pat simti, policistu. Vienā stūrī pulcējas puiši un meitenes ar Latvijas Valsts karogiem, lai vēlāk veidotu karogu aleju, caur kuru Brīvības pieminekli sasniegs leģionāru atceres dienas gājiena dalībnieki. Veicu dažu bilžu uzņemšanu ar savu tālruni un dodos gar Brīvības pieminekli tālāk uz Vecrīgas pusi, lai caur to nokļūtu Doma laukumā. Rokās nesu ziedus – divas sarkanas rozes un vienu baltu krūmrozi. Ik pa brīdim apkārt manu arī citus cilvēkus, kas ir ar līdzīgu kombināciju puķu pušķiem – neesmu pacenties būt īpaši oriģināls.

Dubultā apjoztais Brīvības piemineklis

Dubultā apjoztais Brīvības piemineklis

Turpināt lasīt

Tagad zinu, kā ir aizskriet no Cēsīm līdz Valmierai

Vakar piedalījos lieliskā pasākumā – skrējēju kluba VSK Noskrien rīkotā koptreniņā pie Lido muižas netālu no Vestienas. Pasākums norisinājās par godu kluba trīs gadu jubilejai, bet pēc pasākuma tikām arī pie pirts un izēšanās par brīvu sakarā ar pērnā gada Valmieras maratonā iegūtajām dāvanu kartēm par kuplāko pārstāvniecību no viena kluba/organizācijas. Pats esmu šī kluba biedrs kopš 2009. gada jūlija un tā sastāvā līdz ar to esmu veicis visus septiņus savus pusmaratonus.

Tā kā klubs pulcē visdažādākos cilvēkus – vecus, jaunus, ātrus, lēnus, ļoti garu gabalu skrējējus un mazāk ambiciozus biedrus, tad, protams, arī paredzētās skrienamās distances bija dažādas. Startējām gan visi kopā vienā lielā barā (29 skrējēji), bet tālāk palēnām notika sagrupēšanās pa grupiņām, apvienojoties skrējējiem ar līdzīgiem tempiem. Sākumā bija plānots, ka varētu skriet apkārt Kaķīša ezeram, kurš, kā Aivars mani apgaismoja, esot Latvijas augstākais ezers virs jūras līmeņa. Ap šo ezeru varētu būt noskrienami kādi 17 km. Ja gribētu skriet vēl, bet otrs šāds aplis būtu jau par daudz, bija izpētīts vēl viens mazāks aplis pie ezera, kas teicās esam ~7.3 km garš. Tad nu katrs varētu šos divus apļus variēt pēc savām vēlmēm un spējām.

Turpināt lasīt