Vibrams FiveFingers KSO – pirmie iespaidi!

Tas bija lieliski!! Ko? Gribat nedaudz izsmeļošāk? Ahh, nu labi, bet tikai nedaudz..!

Šodien tātad pirmo reizi izmēģināju savus aizaizvakar no Hongongas atsūtītos un aizvakar atmuitotos un saņemtos baskāju skriešanas apavus Vibrams FiveFingers KSO. Vārdu salikums `baskāju apavi` varētu izklausīties vismaz nedaudz dīvaini, ja ne vairāk, bet šāds termins patiešām eksistē un tiek lietots plašās aprindās. Tas nozīmē, ka šie apavi pilda tikai vienu funkciju – pasargā pēdu no noberzumiem, kas varētu rasties, skrienot basām kājām pa asu/cietu/drazainu/… virsmu. Ziemas laikā tie, protams, dod arī nedaudz siltumu – tomēr skriet ar kaut ko kājās noteikti ir krietni siltāk nekā vienkārši basām kājām pa sniegu.. Daudzi profesionāli baskāju skrējēji šādus apavus atzīst par noderīgiem dažādās situācijās – tie nebojā pēdu, kā to dara tradicionālie skriešanas apavi, nerada nekādas deformācijas, neuzspiež nedabisku skriešanas soli, kā arī, protams, paši par sevi nekļūst par iemeslu dažādām traumām. Man tos patiktu salīdzināt ar cimdu – tie kājai ir tas, kas cimds ir rokai!

Pirms šī pirmā izmēģinājuma man bija pamatā tikai viena neliela baža – kā ar šādiem apaviem būs skriet pa sniegu? Vai nesals? Vai sniegs nekritīs apavā iekšā (jo nekādu zeķi valkāt ar šiem apaviem, protams, nav paredzēts) un nesaldēs vēl papildus no iekšpuses? Vai kāju pirksti nesals cauri plānajam audumam (jo ārā tomēr ir -7 līdz -8 grādi)? Jā, pavisam piemirsu, ka mans lasītājs varētu vēl nebūt ļoti pazīstams ar minētajiem apaviem, tādēļ jāparāda kāda bilde..

Mani jaunie baskāju apavi ar mani tajos

Mani jaunie baskāju apavi ar mani tajos

Galvenā īpašība, kas man pašam ļoti patīk šajos apavos, ir pirkstu kabatiņas – katrs kājas pirksts atrodas savā kabatiņā (nu gluži kā pirkstaiņu tipa cimdam), līdz ar ko pirkstus iespējams izplest normāli, kā tas tiktu darīts, skrienot pa īstam basām kājām, pirksti vairs nav saspiesti kopā vienā mazā telpā. Taču pēc manas asociācijas ar pirkstaiņiem, kuros pirksti parasti mēdz salt vairāk nekā dūraiņos, arī radās šī baža par kāju pirkstu salšanu. Bet nu kā citādi to pārbaudīt, ja ne uz savas ādas?

Apāvu kājas un devos ārā sniegos. Jau ejot pa koridori un pēc tam pa āru uz starta vietu, jušana bija lieliska – tiešām gandrīz kā basām kājām, tikai nejūtot aukstumu no sniega. Protams, ir jūtams, ka kājām ir vēsāk, bet pilnīgi normāli un ciešami. Nav nekādas cietās zoles, kas traucētu pēdai, var sajust ikvienu zemes izcilni, ap kuru pēda apliecas, un vispār ārkārtīgi patīkamas sajūtas.

Skriet uzsāku lēnām, pat ļoti lēnām, lai pēda pielāgotos apavam un es nezaudēto pareizo skriešanas ritmu. Temps sākumā bija krietni virs sešām minūtēm uz kilometru, liekas pat, ka nedaudz virs septiņām. Vēl viena raize man bija par slīdamību, jo biju dzirdējis, ka ar šiem apaviem slīdot ļoti. Tāpēc spēru soļus piesardzīgi, patiešām slīdamība bija jūtama, bet tomēr ne tik traki, cik gaidīju, tāpēc jau pēc kāda puskilometra varēju nedaudz ātrumu palielināt. Nebiju īsti izlēmis, cik daudz skriet – no vienas puses pēc treniņa programmas šodien būtu jānoskrien 8 km, taču no otras puses – pārejot uz baskāju skriešanu (un šis jau ir tas pats), kilometrāža būtu jākāpina ļoti pakāpeniski. Tomēr tā kā gluži galīgs iesācējs baskāju skriešanā vairs neesmu, biju to tikai atlicis uz dažām nedēļām, tad nolēmu skriet pa trotuāriem vismaz pāris kilometrus uz priekšu un tad skatīties, vai turpināt vēl tālāk vai arī griezties atpakaļ.

Jau pirmajā kilometrā sanāca paskriet arī pa irdenāku sniegu un nedaudz arī aizbira starp kurpi un ādu. Taču šis vēsums pie kājas likās pat patīkams. Vienu brīdi likās, ka kreisās kājas pirkstiem kļūst par aukstu, bet laikam tie vēl tikai nebija īsti pieraduši pie savām kabatiņām, jo pēc pirmā kilometra atkal pārgāja. Tā nu noskrēju 2 km vienā virzienā un turpināju vien skriet tālāk. Viss bija lieliski un gribējās tikai skriet un skriet, taču pēc nepilniem 3,5 km, kad beidzās trotuārs, nācās griezties atpakaļ.

Kopā noskrēju 7 km, un no aukstuma faktiski nebija ne miņas. Pēc finiša, lēnā garā čāpojot atpakaļ uz māju, pirkstiem, protams, palika nedaudz auksti, bet mājas siltumā tie ātri vien atkal sasila, un viss bija kārtībā. Arī no nekādām sāpēm kājās nebija ne miņas. Skrējis tiku gan pa irdenu sniegu, gan noblietētu sniegu, gan asfaltu, tāpēc biju domājis, ka varbūt sāpēs ikri, bet nekā – labāk pat nekā citreiz! Pēc skrējiena noskaloju tikai apavu zoles no apakšas un noliku tos žāvēties – izskatās atkal gluži kā jauni!

Pēc apavu pasūtīšanas biju domājis, ka varbūt būšu nošāvis nedaudz greizi ar izmēru. Likās, ka varbūt būs viens izmērs par lielu, jo pasūtījumu veicu, pēdu nemērot, bet atrodot garumu pēc Eiropas izmēriem, taču vēlāk tomēr to izmērīju un tad sanāca, ka būtu vajadzējis ņemt vismaz par vienu izmēru mazākus KSO. Taču pēc šī pirmā skrējiena it kā viss likās labi, mazāku noteikti nevajadzētu, lielāku arī laikam jau nē. Tā kā FiveFingers izmēra noskaidrošanā manis atrastā tabula patiešām laikam būs derīga:

Dažu Vibrams FiveFingers izmēru noteikšanas tabuliņa

Dažu Vibrams FiveFingers izmēru noteikšanas tabuliņa

Nu ko, tagad ar nepacietību gaidu nākamo `baso` skrējienu, varbūt jau rīt..

Vibrams FiveFingers KSO - vēl gluži jauni

Vibrams FiveFingers KSO - vēl gluži jauni

17 thoughts on “Vibrams FiveFingers KSO – pirmie iespaidi!

  1. Divas lietas:
    – izskatās apavzeķes jau nu ļoti smieklīgas un foršas
    – rakstā nebija nekas teikts par apkārtējo – sabiedrības – reakciju, redzot Tevi tādā veidā skrienam pa trotuāriem.

    • Atradu to lēto lapu, kur bija lielas atlaides, un nopirku apavus par Ls 32.75. Piegāde bija pa brīvu, bet muitā vēl nācās samaksāt nodokli Ls 6.88, kā arī maksa par pasta pakalpojumiem – Ls 1.00.

  2. Nu galvenais, ja temperatūra nokrītas vēl zemāka, piedomāt pie kāju pirkstiem, jo var gadīties, ka ja tie vairs nesalst un kamēr aizcilpo līdz mājām jau ir pa vēlu. Principā ziemai parasti iegādā Flow modeli, tam drāniņa biezāka.

    • Jā, bet lai VAIRS nesalstu, ir kādam laikam jāpaiet salšanas procesā. Es tad laikam grieztos atpakaļ un pārtrauktu skrējienu, ja rastos šāds salšanas process.. Jā, par Flow lasīju, bet vispār jāteic, ka pirkšanas brīdī vispār nebiju domājis, ka pērku tos tieši ziemas skriešanai. Gribēju vnk laicīgi sagatavoties pavasarim, bet vēlāk ienāca prātā – varbūt, ka arī pa sniegu ar tiem var paskriet!

  3. Pirkstiņzeķes (Injinji vai toe socks) neesi domājis iegādāt? Man kaut kā neliekas simpātiska doma – aukstā laikā pliku kāju (bez zeķes) apavā – ārā iet…
    Arī pie mums var pirkstiņzeķes atrast, bet ne sporta variantus, bet pliku kokvilnu.

    • Par Injinji biju dzirdējis, bet pašlaik neredzu vajadzību. Šādos laika apstākļos kā šobrīd (un nesen), kad bija pat -7 līdz -8 grādi, pēdai viss bija OK. Svētdien nācās skriet pa peļķēm, vietām līdz potītēm, ļoti forša sajūta, kad viss apavs piesmeļas🙂 Ja būtu zeķe bijusi, domāju, nebūtu tik patīkami. Un pavasarī un pārējos gadalaikos jau pavisam noteikti zeķei nav nekādas nozīmes vairs. Nezinu gan, kā ar noberzumiem – vai zeķe tos varētu mazināt vai gluži pretēji (man vairāk šķiet, ka tieši palielināt). Pagaidām gan nekādu noberzumu nav bijis, jo daudz jau vēl neesmu skrējis.

  4. Atpakaļ ziņojums: Kāpēc man sāp kāja? | VSK Noskrien

  5. Izklausās interesanti. Un pat ļoti neparasti. Gribētos uzzināt cik tie izturīgi ir? Cik jums tie jau kalpo un kādos laika apstākļos jūs tos lietojat. Jo var jau sanākt tā, ka pēc 30 km dienā ceļošanas, tie nenobeidzas pēc nedēļas?

    • Šo pāri esmu izmantojis praktiski tikai skriešanai, un šo ~ 8 mēnešu laikā ar tiem esmu noskrējis teju 650 km. Tie valkāti visdažādākajos apstākļos – gan ziemas aukstumā, pa cietiem lediem, sniegiem, pēc tam pavasarī pa ūdeni, žļurgām visādām, pa smilšainiem un akmeņainiem zemes ceļiem, pa mežu, čiekuriem, saknēm un, protams, pa asfaltu.
      Zoles izturība Vibramiem ir izcila, tā dilst ļoti lēni, man vēl nav nekādu nodiluma pazīmju. Taču ir radušies ieplīsumi zoles daļā pie abu pēdu īkšķiem. Tie radās jau ziemā, pirmajos izmantošanas mēnešos, īsti nezinu iemeslu. Iespējams, ka var mēģināt tur kaut ko līmēt. Taču, kā tie ziemā tur ieplīsa, tā arī tagad ir palicis – tālāk neplīst.
      Ar otru šī paša modeļa pāri, kuru iepirku Ķīnā šā gada jūnijā, man šādu problēmu nav, tur nekas neplīst. Tiesa, ar tiem esmu skrējis pagaidām ļoti minimāli (mazāk par 100 km), bet tos regulāri izmantoju ikdienas vajadzībām, pārvietojoties pa pilsētu, uz darbu un tml. Plānoju ar tiem vairāk skriet ziemā, jo pirmajam pārim smeļas iekšā ūdens. Redzēs, kā būs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s