Mana pirmā saskare ar triatlonu

Pēdējā laikā Latvijai pāri sācis velties liels triatlona vilnis, ja tā drīkst izteikties. Nesenajā Vaidavas triatlonā tautas klasē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – ap 400 -, kas ir kas nedzirdēts, ņemot vērā, ka vēl pirms dažiem gadiem, kad triatlons vēl tikai lēnām sāka ieviesties, Latvijas mēroga sacensībās piedalījās vien padsmit dalībnieku. Pēdējā laikā Latvijas triatlona federācija arī sākusi aktīvāk darboties triatlona popularizēšanas ziņā, šogad sarīkojot jau vairākus tautai pieejamus triatlonus (distances ziņā). Bija triatlons Vaidavā, būs arī Ventspilī (šomēnes pat divi gabali) un citās Latvijas pilsētās. Tik spēcīgam `vilnim` arī es nebiju spējīgs pretoties, līdz ar ko jau pirms kāda laika iekļāvu savā sarakstā punktu par piedalīšanos triatlonā.

Protams, punkts tika iekļauts ar domu realizēt to kaut kad krietni vēlāk. Līdz šim man ar triatlonu nebija bijusi nekāda saskarsme. Varu kaut kādā ziņā uzskatīt sevi par skrējēju un kaut kādā ziņā pēdējā laikā esmu aktīvāk uzsācis braukāšanos ar velosipēdu (piemēram, mans piecu dienu velobrauciens uz Kuldīgu un atpakaļ). Par peldēšanu man nav nekādas sajēgas, protu vien turēties virs ūdens, cik ilgi vajag, un lēnā garā pukšķināt uz priekšu😀 Vislabāk jūtos, peldot brasā, bet ātrāk droši vien būtu kraulā, ja to mācētu labāk.

Vakar notika bezmaksas triatlona konsultācija Vecāķu pludmalē, uz kuru tika aicināts ikviens interesents. Protams, tādu lietu garām laist būtu pilnīgs neprāts, tādēļ nolēmu aizbraukt. Bija ieteikts ņemt līdzi velosipēdu un peldlietas, tāpēc devos uz Vecāķiem ar velo.

Pirmais patīkamais pārsteigums bija veloceliņa esamība uzreiz aiz Mežaparka, kas sākās ar uzrakstu `Vecāķi 9`. Patiešām ērts veids, kā ar velosipēdu nokļūt līdz pašiem Vecāķiem no šīs vietas. Tiesa, mana sajūsma mazinājās jau pēc ~4.5 km, kad celiņš izbeidzās un tālāk biju spiests braukt pa Vecāķu prospektu kopā ar auto. Nu nekas, tā darīja arī citi, un šajā posmā (jau pirms tam, kad vēl braucu pa celiņu) daudzus apdzinu. Savas pozīcijas, apdzenot mani, atguva vien divi velosipēdisti, bet lielākā daļa, šķiet, vispār nebija informēti, ka piedalās sacensībās..

Otrs patīkamais pārsteigums man bija tas, ka no manas mājas līdz vietai, kur izripinājos pludmalē, bija precīzi pusmaratona attālums. Tātad – te varu skriet pusmaratona treniņus (piemēram, kad kaut kad nākotnē trenēšos maratonam). Tiesa, ne tik labi bija tas, ka šī pludmales vieta, kurā izripinājos, nebija tā, kur notika triatlona konsultācija. Taču, paripinoties pa pludmali uz vienu un otru pusi, pēc neilga laiciņa atradu īsto vietu, kurā jau bija sapulcējies neliels bariņš cilvēku ar velosipēdiem, un pieredzējušais triatlonists Ģirts Fogelis jau bija sācis kaut ko stāstīt. Taču tās vēl bija tikai tādas pagaidu runas, gaidot īsto runu sākumu.

Īstās runas bija ļoti interesantas – tika pastāstīts par triatlonu visos sīkumos. Lielākā daļa no klātesošajiem nekad triatlonā piedalījušies vēl nebija, bet daudzi no tiem gatavojās piedalīties šīs svētdienas Ventspils pasākumā. Tika pastāstītas dažnedažādas nianses gan par peldēšanas, gan riteņbraukšanas, gan skriešanas posmiem, gan arī tā sauktajām `mix` zonām, kurās notiek pāreja no vienas disciplīnas uz nākamo. Liekas, ka nu esmu kļuvis krietni zinošāks triatlonu jautājumos!

Pēc stāsta bija iespēja izmēģināt, kā tas ir pāriet no vienas disciplīnas uz citu praksē. Kā tas ir – no guļus stāvokļa, kāds ieņemts peldes posmā, uzreiz pēc slodzes piecelties kājās un neapjukt. Kā tas ir – ātri sagatavoties riteņbraukšanai, bet nesasteigt startu. Kā tas ir – pāriet no velo posma uz skriešanu, kad kājās ir jocīga sajūta. Nedaudz papeldējām – līdz bojai un atpakaļ. Tiesa, liela daļa no šī posma sastāvēja no skriešanas pa ūdeni un vēl vienas jocīgas lietas – ieniršanas – kad ir jau par dziļu, lai skrietu, bet vēl ar kājām stabili tiek pie zemes. Visas šīs lietas profesionāļi trenē atsevišķi. Pēc tam nedaudz pabraucāmies gar pludmali un beigās paskrējām. Tātad nu esmu veicis ļoti maz-mazītiņu triatlonu!🙂 Bija interesanti. Pa ziemu gribētos vairāk izmantot peldbaseinus, lai kaut kā iemācītos peldēt arī kraulā – tas noteikti būtu ātrāk.

Triatlons

Triatlons

Kopā ar velo līdz pludmalei un atpakaļ šodien nobraucu ~43 km, pirms tam tiku veicis arī savu ierasto vieglo 4.85 km skrējienu, un nu tam klāt vēl triatlons.. Diena nav nodzīvota velti!

P.S. Ja kāds par šo vakardienas atrakciju uzzināja tikai tagad un ir spiests nožēlot, ka nav aizgājis, varu teikt, ka vēl viss nav zaudēts – līdzīga konsultācija šo sestdien notiks Ventspilī!

4 thoughts on “Mana pirmā saskare ar triatlonu

  1. Viens ir skaidrs – triatlons priekš slinķiem neder😀 Tik daudz kas jāplāno un jādara, kamēr, ja gribi vienkārši paskriet, tik uzvelc botas un joz🙂 MIX zona gan man ir liela mistērija, kā tur viss notiek. Visvairāk jau bail, ka kāds urla var nospert velosipēdu.😀

    • Par urlām nemācēšu teikt (tur jau laikam kāds sargā vai tml.), bet esot bijuši gadījumi, kad paši dalībnieki aiz apjukuma paņem ne to riteni🙂 Esot grūti no guļus stāvokļa uzreiz pēc lielas slodzes pāriet stāvus stāvoklī un atkal uzreiz skriet (pie riteņa). Rodas vestibilārā aparāta traucējumi, apjukums utt. Tiesa, tādi gadījumi, kad ne savu riteni paņem, protams, ir retums..

  2. Ugh, skriešana un velo problēmas nesagādātu, bet ar to ātro peldēšanu ir kā ir, jo jau baseinā pēc 40 min peldēšanas (kkur 1,5km) jūtos iztukšots, bet pēc tam būtu vēl jābrauc un jāskrien. Tur vajag baigās iekšas, tehniku un neatlaidību treniņos. Pagaidām, šķiet, pietiks ar treniņiem maratonam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s