Nordea Rīgas maratons 2010

2010. gada Nordea Rīgas maratons nu ir beidzies, un ir laiks atskatīties uz tā norisi. Īsumā var teikt, ka esmu 100% apmierināts ar pilnīgi visu, kas šajā sakarā ir noticis – gan ar savu rezultātu, gan pasākuma organizāciju, gan arī laika apstākļiem un visu pārējo. Ja ar to pietiek, tad labi; ja tomēr gribas garāku aprakstu, kas izvērsts 34 punktu garumā, nāksies lasīt tālāk..

Tālākajā piedāvāju jums dažus interesantus faktus par manu dalību Nordea Rīgas maratonā.

1. Pēdējo garo treniņu 17 km garumā aizvadīju kā pēc grāmatas – tieši nedēļu pirms atbildīgā notikuma, iepriekšējā svētdienā. Pie tam – pa pilnīgi jaunu maršrutu.

2. Pēdējo tempa skrējienu veicu otrdien, piedaloties Juglas apļu 2. kārtā.

3. Vispār pēdējais skrējiens pirms NRM notika iepriekšējā dienā, kad pa mežu ar basām kājām izskrēju 1.65 km. Plāns bija tikai nedaudz nomierināt nervus pirms izšķirošās dienas un atgādināt kājām, kas tas ir – skriešana -, jo ceturdienu un piektdienu sanāca izlaist.. Mans plānotais pusmaratona temps, lai iekļautos vēlamajās 100 minūtēs, bija 4:44 min/km. Šis baskāju skrējiens sanāca par dažām sekundēm uz kilometru ātrāks – 4:38 min/km.

4. Pusmaratona rīts man iesākās 4:55, kad pamodos un nespēju noticēt, ka līdz modinātājam jāgaida vēl vesela stunda un piecas minūtes..🙂 Tomēr līdz tam vēl aizmigu. Brokastīs tradicionālais pirms-atbildīgo-sacensību-ēdiens auzu pārslu putras izskatā, kurai pievienots ievārījums, kā arī tēja un austiņa ar paaugstinātu cukura koncentrāciju.

5. Plkst. 8:20 tiekamies ar citiem VSK Noskrien kluba biedriem Strēlnieku laukumā uz kopīgu fotografēšanos un apmainīšanos ar saviem plāniem un iecerēm.

Pulcēšanās uz fotografēšanos Strēlnieku laukumā

Pulcēšanās uz fotografēšanos Strēlnieku laukumā

6. Man ir divas lielas bažas par lietām, kas man šodien varētu vēl sabojāt sacensības un liegt mērķa izpildi (iekļauties 100 minūtēs). Pirmā no tām ir mana Garmin (GPS, hronometrs, pulsometrs, utt.) niķi, jo tas reizēm negrib slēgties iekšā. Tā tas bija arī pēdējās sacensībās (Juglas apļos). Ja tas neslēgsies iekšā, man nebūs ne mazākās nojausmas, cik ātri skrienu (pulkstenis man nav) un, domājams, ka tad skriešu lēnāk, nekā nepieciešams 100 minūtēm. Sekunde intrigas un.. Garmin ieslēdzas! Par otru lielo bažu vēlāk.

7. Rindas izstāvēšana uz tualeti, vēl neliela iekošana (ogļhidrātu batoniņš un sāļu šķīdums), mantu nodošana, iesildīšanās, sava starta koridora atrašana un starta signāla gaidīšana.

8. Nervoza mīņāšanās uz vietas ilgāku laiku (varbūt arī īstenībā ne tik ilgi, varbūt man tikai likās ilgi), pie viena nedaudz vēl pastaipot un iesildot muskuļus, un beidzot arī starts!

9. Ir doma startu uzsākt ne pārāk ātri, lai pirmajos pāris kilometros vēl nedaudz iesildītos un tad pakāpeniski paātrināties. Domāts – darīts! Uzsāku lēnā skrējienā, nevienam līdzi nedzenoties. Paskatos Garmin – 4:28 min/km. Tas man nešķiet reāli.. Atceramies, ka plānotais vidējais temps bija 4:44 min/km, bet iesākt domāju vēl dažas sekundes uz kilometru lēnāk. Paskrienu vēl pārsimts metrus, atkal paskatos Garmin – 4:17 min/km. Pilnīgi neiespējami!🙂 Bet neko – tā turpinu, jo saprotu, ka šie rādījumi nav precīzi, bet var pat ļoti svārstīties, it īpaši jau startā, kur ir uzrāviens no nulles. Par svārstīšanos man izrādās taisnība, jo vienu brīdi kaut kur ap sacīkstes vidusdaļu pat pamanu rādījumu virs sešām minūtēm uz kilometru😀 Varu būt pavisam drošs, ka tik lēni nu gan neskrēju nevienā brīdī. Savukārt, lielākais ātrums fiksēts pat zem 3 min/km, ko es varbūt tikai 100 metru sprintā ar grūtībām varētu izspiest..😉

10. Turpinu mierīgi skriet, līdz pēc apmēram jūdzes noskriešanas panāku Alīnu, kura startējusi no līderu koridora pateicoties savam viltīgā veidā iegūtajam divciparu starta numuram😉 Pasaku, lai turas, ja nu viņa to gadījumā nezin vai ir piemirsusi, un grasos jau skriet prom, bet tomēr dialogs izvēršas garāks, jo viņa prasa vēl par manu pašreizējo tempu. Saku, ka tas ir 4:40 un saņemu novēlējumu tādu noturēt līdz beigām. Nu gan viss un skrienu tālāk. Vēl nenojaušu, ka atlikušajā sacīkstes daļā man būs lemts pateikt vēl tikai vienu vārdu..

11. Pēc ~2 km veikšanas ir pirmais dzirdīšanas punkts, kuram, protams, paskrienu garām – kāda gan tur dzeršana jau pēc diviem kilometriem. Zinu, ka nākamais būs jau pie sešu kilometru atzīmes, tātad tur arī padzersies.

12. Pēc ~4,5 km veikšanas pretī jau sākt skriet līderi – gan maratona, gan pusmaratona. Abām šīm distancēm starts tika dots reizē un arī pirmais aplis abām tām ir kopīgs, tāpēc šeit vēl skrienam visi kopā. Līderi pa šo laiku veikuši jau vairāk par 7 km un tāpēc tagad pa Krišjāņa Valdemāra ielas otru pusi skrien pretī. Ātrums viņiem neiedomājams..

13. Noskrieti jau pieci kilometri, kad sev priekšā pamanu pazīstamu muguru, kas pieder VSK Noskrien kluba biedram Aivaram, kuram parasti ir 703. personalizētais numurs. Tā kā mums ir bijušas jau vairākas savstarpējās cīņas dažādās distancēs un ar dažādiem rezultātiem, tad noteikti gribu ar viņu pacīnīties un apspēt. Kādu laiku mēģinu turēties līdzi, bet viņa uzstādītais temps ir pietiekami liels, lai man nerastos vēlēšanās viņam iet garām. Tā nu turos dažus metrus aizmugurē līdz nākamajam dzeršanas punktam.

14. Dzeršana nedaudz pirms 6 km atzīmes. Šoreiz esmu nolēmis paņemt padzerties zilo Powerade dzērienu, bet, pieskrienot pie galdiem, jāsecina, ka tas laikam tiek stipri izķerts un meitenes knapi spēj liet jaunas glāzes. Tomēr tieku pie kādas glāzes, lai arī nākas uz sekundi apstāties. Liekas, ka Aivars šeit ir zaudējis vairāk laika, jo pēc pitstopa izrādos viņam jau dažus metrus priekšā. Liekas, ka viņš manu apdzīšanas manevru nav pamanījis.

15. Turpinu savā tempā, līdz nonāku līdz vietai, kur atkal pretī skrien citi skrējēji – šoreiz jau lēnākie. Esam mainītās lomās – es jau esmu noskrējis 7 km, kamēr pretī skrienošie tikai nepilnus piecus. Zinu, ka nevaru cerēt šeit saredzēt Alīnu, jo viņai jau pa šo laiku vajadzētu būt noskrējušai vairāk. Taču sāku domāt, vai neredzēšu Sandi – ja viņš patiešām skries tik lēnām, kā bija pirmīt stāstījis, tad ir cerības viņu te sastapt. Un patiesi – tur jau viņš skrien, mani gan nemanot. To tā nevar atstāt, tādēļ šajā brīdī izsaucu to vienīgo vārdu atlikušajā sacensību daļā: `Sandis!`. Beidzot viņš mani pamana, atskatās un kaut ko atsauc, un mūsu ceļi var turpināties.

16. Te nu būtu vietā pastāstīt par otru savu lielāko bažu, ko minēju sestajā punktā. Tā ir saistīta ar pēdas iekšējā sāna noberšanu. Tur man ir tendence izveidot tulznas pat ne pārāk garos skrējienos, tāpēc domāju, kas tagad būs. Mājās gribēju tur jau iepriekš kaut ko uzlīmēt, bet nācās secināt, ka vairs nav ne speciālā leikoplasta, ne arī plāksteru.. Arī Sandim mājās nekā tāda neesot bijis, tāpēc nācās vien braukt uz startu ar neaplīmētu kāju un cerēt, ka viss būs labi. Diez cik labi gan nebija, jo jau pēc septiņu kilometru veikšanas sāku just, ka labajai pēdai kaut kas sāk veidoties – tulzna noteikti būs! Paliek tikai jautājums – cik ļoti tā sacīkstes beigu daļā apgrūtinās man skriešanu..

17. Pēc katra noskrietā kilometra es sarēķinu, cik ilgam laikam man būtu jābūt pavadītam trasē pie nākamās kilometru atzīmes. Lai arī man vajadzētu vidēji noturēt tempu 4:44 min/km, rēķinu laiku tempam 4:40 min/km, lai būtu vēl tāds kā drošības spilvens – ja nu beigās paliek pavisam smagi, tad varēšu paskriet nedaudz lēnāk un vienalga iekļauties 100 minūtēs. Visu laiku skrienu tā kā nedaudz pa priekšu savam 4:40 tempam, bet šim pārsvaram ir tendence sarukt un vienā brīdī nākas secināt, ka noskrietajos kilometros (neatceros, varbūt tas bija pie 9. kilometra atzīmes) mans vidējais temps ir bijis precīzi 4:40 min/km. Tātad samazināt to nekādi vairs nevajadzētu, drīzāk būtu labi palielināt.

18. Ir klāt Vanšu tilts ar uzskrējiena kalniņu tajā. It kā paliek nedaudz grūtāk, bet vispār jau pēdējā laikā pie kalniņiem esmu pieradis un šī, salīdzinot ar dažiem citiem, ir tikai parodija par kalniņu🙂 Skrienot uz tilta, dzirdu aizmugurē Aivaru, kurš par kaut ko sabļaustās ar sievu, kura laikam gaida trases malā. Atskatos un redzu, ka nekur tālu viņš nav atpalicis – tepat 10 līdz 20 metrus aizmugurē vien skrien. Nu nē, nedrīkst laist garām, ir jānoturas!🙂

19. Uz tilta gaida orķestris, kurš, tiesa, brīdī, kad skrienu tam garām, atpūšas un dziesmu man nevelta.. Vēlāk izrādīsies, ka tā tas ir bijis visās četrās reizēs, kad esmu skrējis viņiem garām😀

20. Tilta otrā pusē beidzot sāka tā kā palikt grūti, pa galvu šaudās dažādas domas.. Cik tas tilts gan tomēr garš.. Un viss tas gabals taču būs tūlīt pat jāskrien arī atpakaļ.. Un vēlāk taču vēlreiz jāskrien tam pāri.. Un arī atpakaļ.. Un vēl pat puse distances nav veikta.. Ahh..

21. Beidzot sasniedzu Slokas ielu, kur jāgriežas riņķī. Dzeršanas punktā paņemu atkal Powerade un jau pēc pārsimts metriem sasniedzu pusdistances atzīmi – noskrieti jau 10.5 km un sākas `mājupceļš`. Te man atkal pretī pār tiltu skrien par mani lēnāki skrējēji, un es viņus vēroju, meklējot Alīnu. Šoreiz zinu, ka viņai pavisam noteikti te būtu jābūt, un tā arī ir. Viņa gan mani pamana pirmā un kaut ko uzsauc, bet es tikai pamāju ar roku. Vēl pēc kāda laiciņa pamanu arī Sandi, bet viņš mani atkal ne. Šoreiz gan no sauciena atsakos. 12 km noskrieti precīzi 56 minūtēs.

22. Tilts pievārēts un sākas Vecrīgas posms, kas ved līdz pat pirmā apļa beigām. Bruģis Audēju ielā nav nekas iepriecinošs – gan temps krītas, gan arī tulzna vairāk beržas un jāuzmanās, lai kājas nesaļogās. Vēl tik pāris līkumi līdz pirmā apļa beigām, kad mani par apli jau apdzen pusmaratona līderis.. Otrā vieta gan mani par apli vairs neapdzina🙂

23. Un atkal krastmala, kur beidzas 1. aplis. Tas ir 14.1 km garš, tā kā divas trešdaļas distances šeit jau pieveiktas. Vēl atlicis otrs – mazais 7 km aplītis – un viss būs cauri. Šajā brīdī iedomājos, ka maratonistiem ir jāveic trīs šie lielie apļi.. Kaut kas neaptverams. Man jau tagad ir grūti! Vēl šeit no malas kāds man uzsauc `Rūdas vīrs, turies!` vai kaut ko tamlīdzīgu.. Nesaredzu, kurš tas ir, bet laikam kāds no VSK Noskrien.. Vainīgais drīkst atzīties komentāros🙂 Padzeros atkal Powerade un aizeju otrajā aplī.

24. Otrais aplis sākas ar nelielu paskrējienu pa Kronvalda bulvāri un tad griešanos riņķī, lai pa Kronvalda bulvāri nokļūtu līdz Vanšu tiltam un tad jau atlikušais aplis identisks ar pirmo. Pēc šīs te apgriešanās vietas pavisam mazu gabaliņu man atkal pretī skrien tie, kas trasē atrodas nedaudz aiz manis. Šeit man atkal sanāk sastapšanās ar Aivaru, kurš man uzsauc `OreMan, turies!`, bet es atkal tik pamāju. Liekas, ka nu jau esmu viņam priekšā kādus metrus simts.

25. Tilta uzskrējiens un 15 km atzīme. Šeit beidzot iestājas tā saucamais lūziens.. Kājas liekas smagas un temps negrib turēties normas robežās. Nepārtraukti krītas.. Tad 4:48 min/km, tad jau 4:51.. 4:54.. Pat 5:03.. Zinu, ka vajag saņemties. Pēc kalna pārvarēšanās taisnajā posmā atgūstu vajadzīgo tempu, bet arī tikai līdz ar nagiem. Toties priecē apziņa, ka līdz šim neatpalieku no sevis rēķinātā 4:40 vidējā tempa – pirms tam biju skrējis tam atkal nedaudz pa priekšu, tagad apmēram tādā vidējā tempā.

26. Pārskrienu tiltam, apgriežos pie Slokas ielas un nokļūstu līdz pēdējam dzirdināšanas punktam. Trīs reizes esmu dzēris Powerade, un man liekas, ka tas ir bijis par saldu. Tagad gribas tikai ūdeni, tāpēc tikai to arī paņemu. Uzsāku pēdējo atpakaļceļu.

27. Atkal pretī skrienošajā pūlī meklēju Alīnu. Jūtos tīri vai pārsteigts, ieraugot viņu jau ap tilta vidusdaļu. Sāku prātot – vai tiešām viņa no manis atpaliek tik nedaudz? Tas būtu noteikti ne vairāk par minūtēm piecpadsmit.. Tad jau viņai vajadzētu noskriet līdz galam, iekļaujoties divās stundās. Nu gan monstrīgi.. Vēl pēc brīža izdzirdu saucienu `Edgar, turies!` un redzu, ka pretī skrien arī kāds darba kolēģis. Ko es? Protams – tikai pamāju..

28. Pēc 18. kilometra atkal baigais lūziens.. vēl tikai trīs kilometri bet kļūst ļoti grūti turēt tempu. Skrienu vien, ko darīt. Atkal kaut kur malā pamanu Lauru, liekas, jau trešo reizi kas kaut ko sauc un fotografē. Viņa ir jau noskrējusi savu 5 km distanci un izskatās, ka pagūst apstaigāt vai visu trasi..🙂

29. Klāt Vecrīgas bruģis un pēdējais kilometrs. Vairs paskriet nejaudāju.. Bet vajag! Turpinu vien un apzinos, ka šādā veidā es pavisam noteikti iekļaušos 100 minūtēs. Tiesa, ar katru nākamo kilometru esmu novērojis, ka kilometru atzīmes trasē arvien vairāk atpaliek no maniem GPS rādītājiem (nu gluži kā Parīzē), laikam skrienu pa ārmalām un streipuļoju šķērsām pāri trasei😀

30. Esmu jau noskrējis 21.1 km, bet vēl pat neesmu krastmalā.. 100 minūtes vēl nav pagājušas un tātad it kā esmu savu mērķi izpildījis. Taču tomēr nolemju cīnīties līdz galam un iekļauties 100 minūtēs visā kopējā distancē, cik nu gara tā beigu beigās arī neizrādīsies. Lai to izdarītu, krasmalā sakopoju visus atlikušos spēkus un paātrinos, cik nu vien varu, lai pēdējos pārsimts metros tad arī atstātu trasē visus pēdējos spēkus.. Finiša līnija, uz ekrāna redzu kopējo laiku – 1:40 ar kaut ko -, tiek apturēts mans personīgais skaitītājs.. 1:39:47.. Esmu to izdarījis ar nieka 13 sekunžu rezervi!🙂

31. Uzreiz pēc finiša saņemu medaļu, atbalstos uz barjeras, atvelkot elpu, saņemu arī maisiņu ar labumiem un piesēžu uz soliņa – beidzot atpūta. Pēc dažām minūtēm uzmeklēju telti, kurā nododu asinis (atcerēsimies par manu truša statusu kādā pētījumā). Uzkožu banānu, padzeros un dodos uz telti pēc savām atstātajām mantām. Liekas, ka kāja ir kārtīgi noberzta, bet, novelkot tupeli, atklājas, ka tulzna ir tik liela kā nekad – vairāku kvadrātcentimetru platībā..😉 Tā nu atlikušo ceļu pa apkārtni (aukstās zupas un maizīšu ēšana, fočēšanās pie pjedestāla, apbalvošanas paskatīšanās) un līdz auto mēroju basām kājām.

Skaistā tulzna tuvplānā

Skaistā tulzna tuvplānā

32. Šis tātad ir izrādījies mans garākais pusmaratons – 21.49 km garš jeb par apaļiem 400 metriem garāks nekā tam vajadzētu būt.. Šis pavisam noteikti arī izrādījās mans līdz šim grūtākais pusmaratons.

33. Nākamajā dienā it kā nekas nesāpēja, tikai grūti paiet dēļ lielās tulznas. Sanāk kāju likt vairāk uz ārmalas un tātad veidot nepareizu soli. Tā rezultātā pa dienu sāka tā kā nedaudz sāpēt potīte. Vakarā tomēr nolēmu veikt atjaunošanās skrējienu – noskrēju 3 kilometrus. Katrā ziņā jūt, ka ir kaut kas darīts, it īpaši ikru lejasdaļas muskuļos, taču nekādas cita veida sāpes nav jūtamas, kas priecē jo vairāk.

34. Daži statistikas dati
Kopējais laiks – 1:40:38
Čipa laiks1:39:47
Vieta – 266
Finišējušo pusmaratonistu skaits – 1730
Noskrietais attālums – 21.49 km
Vidējais ātrums – 4:39 min/km
Laiks pēc pirmajiem 10 km – ~46:30 (jauns rekords 10 km distancē..)
Laiks pēc pirmajiem 12 km – 56:00 (jauns rekords 12 km distancē..)
Laiks pēc pirmajiem 15 km – 1:09:33 (jauns rekords 15 km distancē..)
Līdz šim noskrietie pusmaratoni – 4 gabali, katrs nākamais labāks par iepriekšējo
Interesants fakts – pirmo reizi skrēju pusmaratonu valstī, kurā jau esmu skrējis pusmaratonu..
Pārsteidzošākais fakts – par tādu jāatzīst fakts, ka mans pulss visu distances laiku, kā tagad izrādās, ir stabili turējies zem 180 sitieniem minūtē un tikai pašā pēdējā finiša paātrinājumā uzkāpis līdz 184.. Spriežot pēc pulsa mērījumiem agrākās sacensībās, tas varēt nozīmēt, ja būtu vajadzējis skriet ātrāk, ka ir bijusi vēl kaut kāda rezerve. Taču tā kā apzinos, ka šis nav tas gadījums, jāsecina, ka beidzot sāk atmaksāties mani pūliņi, kas vērsti pulsa samazināšanas virzienā – pie vienādas slodzes spēju iztikt ar mazāku sirds noslodzi. Tas visnotaļ priecē!🙂

Finišējām (gandrīz vai) uz goda pjedestāla

Finišējām (gandrīz vai) uz goda pjedestāla

Nu ko, gada lielākās skriešanas sacensības Latvijā ir noslēgušās, un ir laiks gaidīt nākamo pusmaratonu. Biju jau piteicies Ventspils pusmaratonam 20. jūnijā, taču uz to diemžēl netikšu😦 Lai gan šobrīd vēl nepavisam prāts nenesas uz pusmaratona skriešanu..😉 Par Kuldīgu vēl nav izlemts, pašlaik īpaši nesajūsmina doma skriet vasaras vidus karstākajā laikā. Līdz ar to visdrīzāk, ka mans nākamais pusmaratons būs septembrī Valmierā – vietā, kur pērn aizvadīju savu pašu pirmo pusmaratonu, tikai trase gan būs cita. Protams, tur vajadzētu noskriet atkal labāk kā iepriekš, bet nekādi cita veida mērķi, liekas, šim pusmaratonam neuzstādīšu.

20 thoughts on “Nordea Rīgas maratons 2010

  1. Šķiet, ka manas spējas būt visur trases malā ir Tev saputrojušas galvu – kur īsti mani redzēji, bet piedodami🙂
    Katrā ziņā apbrīnojams sasniegums vispār noskriet tādu gabalu, kur nu vēl tik ātri!🙂

  2. *Austiņa, kur vairāk cukura…🙂🙂🙂

    Starp citu, Kuldīgā (ja būs vēlme piedalīties) var pārmaiņas pēc paskriet mazāku distanci😉 Nebūs tik traki mokoši vismaz… un sen nav skriets piecītis uz rezultātu😉

    Par šo skrējienu jāsaka, ka tas bija vnk super🙂
    Ne velti finišā acīs bija asaras, ne vien no spēku izsīkuma, bet arī no prieka un aizkustinājuma…
    Jā, bija ļoti grūti… ~18ais km utt vispār nāca kā kaut kas ārprātīgs… bet neskatoties uz to, skrējiens bija vnk fantastisks🙂

    Apsveicu!🙂

    • Nu jā, Kuldīgā varētu arī 5.27 km skriet. Piecītis uz rezultātu gan ir skriets pavisam nesen – 27. martā😉 Šo svētdien varētu uzskriet Mežaparkā 10 km, nekas tāds gan nav darīts kopš pērnā gada 17. oktobra un līdz ar to tas pagaidām ir vecākais no rekordiem, kurus uzturu.. Bet tā kā NRM pusmaratonā pat pirmos 10 km noskrēju ātrāk kā šajā it kā `rekorda reizē`, tad domājams, ka šonedēļ mans rekords 10 kilometros varētu arī mierīgi krist..🙂

  3. Tu man palīdzēji – vairāk kā desmit kilometrus strādāji par tempa turētāju. Paldies. Būtu pirms starta paprasījis – iedotu plāksteri. Starp citu, sieva dežūrēja trases malā ar sagatavotām rezerves čībām, zeķēm un plāksteri. Par trases garumu – mans Garmins 305 rādīja 21.52. Vislielākās kļūdas parādās 13. un 16.kilometrā. Uzliekot savu skriešanas ceļu izrādās es esmu ieskrējis Bastejkalnā, pēc tam cauri Operas skvēram un noskrienot gar slaveno Operas strūklaku atgriežos uz Meierovica bulvāri. 16.kilometrā vēl trakāk – ar 30km/h izskrienot no Kronvalda bulvāra šķērsoju Valdemāra ielu apskrienu Jēkaba skvēru pa otru pusi (līkums ap 150 metri).

    • Hehe, njaa, man arī maksimālais ātrums uzrādās ap 26 km/h, nebūtu jau slikti.. Garmin iet sviestā😀 Bet interesantākais ar to beršanos bija tas, ka tā nemaz tā īsti netraucēja skriet, it kā jutu beršanos, bet normas robežās. Pēc tam bija jautri, kad, novelkot zeķi, atklājās patiesā aina..

      • Man jau ar uz īkšķiem priekšā palielas ūdens bumbas izveidojās. Bet skriet nemaz netraucēja. Tik velkot zeķi nost ieraudzīju. Ātri izspiedu un vakar jau mierīgi varēju skriet.

      • Es uz mačiem esmu māņticīgs, pirms starta nekāpt uz pjedestāla, neiziet caur finišu un nebildēties uzvarētāja pozā. Arle gan sabildējās(dažas lapas tālāk), bet mani nepierunāja.

        • Tā patiesībā nebija uzvarētāju pozas imitācija, bet prieks un satraukums par gaidāmo skrējienu🙂 prieks par numuru saņemšanu utt.🙂
          Paldies par linku!😉
          Gandrīz jau biju aizmirsusi par šīm bildēm!

          • Jā, es tur vispār tajā brīdī nesapratu, kāpēc jāfočējas. Bet, nu, ja vajag, vajag. Pēc tam dabūju bildes un secināju, ka tur fonā kaut kādi skrējēji😀 Tā domāju – nez, vnk bilde rāmī, lai redz, cik laba kvalitāte, vai tml..😉

            • Ā, es atkal pamanīju skrējējus, bet neiedomājos, ka tas ir domāts itkā bildēts trasē… Domāju, vnk dekorācijas maratona noskaņās🙂
              Par rāmi nesapratu, kāpēc tas īsti… Tikai ieraugot bildes, sapratu, ka tas ir, lai TV varētu ievietot🙂

  4. 8. Mīņāšanās patiešām varēja būt ilgāka, jo sāka ~10 min. vēlāk kā plānots.
    20. hi hi, fõrši🙂
    29. Ja līdz šim punktam neesi pieminējis tulznu, tad jau galīgi nenomocīja.
    34. Priecājies, ka puls ticis zem 180, tas neliecina par to, ka varēji skriet ātrāk, bet par to, ka esi uztrenējies. Man pulss 10 kilometros vidēji arī bija 178. Ozolniekos 181, bet tur bija daudz grūtāk.

    • 29. Nu jā, tā īpaši nenomocīja gan. Pēc sacensību izbrīns bija krietni lielāks nekā tulznas sagādātās reālās raizes.
      34. Nu ja, uz to arī cerēju. Tagad varu priecāties🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s