Skriešana basām kājām

Ir vesels tāds skrējēju domu biedru grupējums `Barefoot runners` (varētu tulkot kā `baskāju skrējēji`), kas iestājas par skriešanu basām kājām, nevis speciālajos (vai jebkādos citos) skrējēju apavos. Daļa no viņiem pat tic tā sauktajai apavu ražotāju firmu konspirācijas teorijai, kas veicina it kā mītus par to, cik slikti ir skriet ikdienas apavos vai kedās un cik labi ir pirkt speciālos skriešanai paredzētos apavus. Viņi uzskata, ka apavi tikai bojā skrējēja gaitu un līdz ar to rada augsni dažāda veida savainojumiem.

Citi šī atzara pārstāvji nav tik agresīvi noskaņoti pret apavu ražotājiem, bet tā vietā atzīst, ka apavi ir domāti tikai priekš sliņķiem un tiem, kas negrib vai nespēj īstenot pareizu skriešanas tehniku. Ja Tu skrien nepareizi, tad agrāk vai vēlāk iedzīvosies savainojumos. Ja negribi (vai nemāki) skriet pareizi, bet negribi arī iedzīvoties savainojumos, tad Tev nepieciešami speciāli apavi, kas Tavu nepareizo skriešanas tehniku spēj pielabot – integrēti pēdas velves atbalsti, mīkstināts papēža atbalsts, lai papēdis nesaņemtu tik lielus triecienus (attiecas uz tiem, kas kļūdaini grib piezemēties uz papēža) u.tml.

Vēl citiem vienkārši patīk skriet basām kājām vai arī vienkārši nav naudas dārgiem apaviem. Arī viņi būtu pieskaitāmi šim baskāju kultam. Lai vai kā, liekas, ka visi ir vienisprātis par faktu, ka, skrienot plikām kājām, skrējējs nemanāmi pats pielāgo savu soli tā, ka tas kļūst tuvs dabiskajam un pareizajam. Cilvēks kopš neatminamiem laikiem ir skrējis un darījis to pamatā ar neapautām kājām. Pēda izjūt segumu, pa kuru tā pārvietojas, un ir spiesta darīt visu, lai ķermenis saņemtu pēc iespējas mazākus triecienus un būtu pēc iespējas vairāk pasargāts no savainojumiem. Daži (mazāk agresīvie pārstāvji) uzskata, ka, kādu laiku paskrienot bez apaviem, gaita būs kļuvusi pareizāka un turpmāk tad varētu arī skriet ar apaviem (vismaz ar īpaši plānajiem, kas pielāgojas pēdas formai).

Tā kā, skrienot ar apaviem, pats nesen piedzīvoju ceļgala traumu, tad nolēmu izmēģināt nedaudz paskriet bez apaviem. Nedomāju vispār atteikties no apaviem, bet tikai iekļaut savā skriešanas programmā dažus nelielus izskrējienus basām kājām.

Šāda veida skrējienus tiek ieteikts uzsākt ārkārtīgi lēnām – sākot no 5 līdz 10 minūšu gariem skrējieniem pa mīkstu segumu un turpinot palielināt apjomu ārkātīgi lēnām. Tāpēc šodien nolēmu veikt nelielu skrējienu pa mežu. Ar auto devos līdz starta punktam un tad izskrēju basām kājām pa taciņu cauri mežam un atpakaļ. Kopā tika veikti ~1.7 km, trasē pavadītas 9 minūtes un 20 sekundes, kā arī iegūti ļoti patīkami iespaidi. Pēc finiša gribējās skriet vēl, bet to tomēr atliku citai reizei. Turpmāk centīšos šādus skrējienus vismaz reizi nedēļā iekļaut savā parasto skrējienu treniņu programmā.

Vispār jāatzīst, ka šis nebija gluži mans pirmais baskāju izskrējiens. Vienu tādu veicu jau pērnā gada 31. maijā, kad pa pie-Valmieras mežiem izskrējos 4.97 kilometrus, trasē pavadīdams 27 minūtes un 21 sekundi. Toreiz gan neko par tādu baskāju kustību dzirdējis nebiju, darīju to tikai tāpat vien sava prieka pēc. Sanāk ka šodien, gandrīz pēc gada, mans vidējais ātrums trasē bijis praktiski identisks toreizējam..

8 thoughts on “Skriešana basām kājām

  1. Es varētu tikai iebilst par to, ka cilvēks diez vai ir radīts lielu gabalu skriešanai ar basām kājām. Senos laikos visdrīzāk viņam skriet vajadzēja tikai īsus gabalus, lai no kāda aizbēgtu vai kādu noķertu. Ja vajadzēja tikt tālu, cilvēks vienkārši gāja. Tādēļ varētu nepiekrist par to, ka skrienot basām kājām, viss dabiski nostājas savās vietās.
    Bet par to, ka tādējādi varbūt uztrennējās vai nostiprinās kādi pe’das muskuļi – iespējams. Protams, ja nepārforsē, jo, kā jau rakstīju, cilvēks, manuprāt, defaultā nav radīts garu gabalu skriešanai.

    • Lai kaut ko noķertu, nākas skriet garus gabalus😉 Ir arī tāda medību metode – noskriet dzīvnieku. Dzīvniekiem nav sviedru dziedzeru, tāpēc tie nevar skriet visu laiku, tiem nepieciešams apstāties, lai atdzesētu sevi, citādi pēc laiciņa tie vnk nokrīt aiz pārkaršanas bezspēkā. Suņi vēl var sevi caur mēli dzesēt, bet, piemēram, antilopēm nav cita varianta kā apstāties. Tad nu pēc kādu 8 stundu skriešanas cilvēks antilopi šādā veidā var noķert. Tā agrāk šur tur darīja, un arī tagad kaut kādas ciltis tā vēl darot.

  2. saproti, kā vēlies, bet Libērijas pilsoņu kara laikā viens no WarLordiem tika saukts par general Butt-Naked (:, jo viņš un viņa padotie karoja pliki būdami – ķip tad viņi varot kļūt neredzami un līdz ar to lodes tos neķerot.
    vēl viņi normālos kilogramos dragus lietoja.

    • Diez vai šeit būs salīdzināmi apjomi, cik personas pieskaita sevi `Butt-naked` kultam un cik – `Barefoot runners` kultam (kaut vai procentuāli no attiecīgi visiem karotājiem un skrējējiem)..😉

  3. Vispār ļoti interesants mērķis. Un līdz ar to arī aizdomājos par to, kad esmu kādu redzējusi skrienam basām kājām – neatminos.

    runājot par pašām basajām kājām – tas ir riktīgi forši. priecājos par katru iespēju ar basām kājām pastaigāt.. esmu arī lasījusi, ka tas lieliski masē un tonizē pēdas, kas attiecīgi atstājot iespaidu uz visu pārējo ķermeni, kā arī garu🙂

    ..tomēr man personīgi liekas, ka skriet basām kājām tomēr ir bīstami. VNK manas domas, jo man liekas, ka tādā veidā muskuļiem (ikriem) ir pārāk liela slodze un nav amortizācijas.

    ..un tomēr, es noteikti pamēģināšu pati kādu dienu paskriet ar basām kājām🙂

    • Man liekas, ka, skrienot basām kājām tik mazus gabalus kā es (ap 10 minūtēm), nekāda amortizācija īsti pat nav vajadzīga. Bet nu ta jau redzēs – ja kas slikts atgadīties, par to uzrakstīšu!🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s