Wishing to become a marathon addict..

Lately, some runners have started to organize so called `giveaways` meaning they give away stuff. OK, I am actually not sure it is happening only lately. However, I noticed the phenomena only some week ago when a giveaway of some books about running was just ended. Now, a runner Ashley from Orlando, Florida, USA is announcing a giveaway of headbands in her blog. Since one of the preconditions to enter the competition was to blog about this giveaway, I was left with no choice 🙂 I remember myself with those quite long hair a couple of months ago, so something keeping my hair in place would again come in very handy after, say, a couple of months from now.. I am going for that `Marathon ADDICT` headband! Wish me luck! 🙂

Advertisements

Nepatīkamas atskaņas no Parīzes pusmaratona

Kā jau rakstīju iepriekš, Parīzes pusmaratona organizācija šogad nebija pārāk veiksmīga – daudziem dalībniekiem pūļa dēļ nebija iespējams normāli finišēt. Priecājos, ka es nebiju viņu starpā. Taču izrādās, ka arī es tomēr esmu cietis, tiesa – citādā veidā. Ja sākumā daudz neraizējos par to, ka šī pusmaratona mājas lapā man oficiālais finiša rezultāts sakrīt ar reālo čipa laiku (problēma ir, gan jau tā tiek risināta, gan jau parādīsies arī reālie laiki), tad nu viss ir skaidrs – pēc manas sarakstes ar organizatoriem ir atklājies, ka mans čipa laiks nevar tikt aprēķināts tādēļ, ka mans čips neesot fiksēts, šķērsojot starta līniju.. Kaut kāds sviests! Nav jau tā, ka es būtu piebiedrojies skrējienam kaut kur no malas pēc starta taisnes, gāju vienā lielā barā kopā ar visiem. Visi čipi, kā izrādās, nav piefiksēti.. Nezināmu iemeslu dēļ.. Tā nu mans rezultāts nekur oficiāli nav apstiprināts un gan Parīzes pusmaratona lapā, gan skriesim.lv lapā visu laiku tagad rēgosies mans švakais rezultāts 1:47:29 (1:41:33 vietā) un jebkurš varēs `pārliecināties`, ka esmu noskrējis daudz sliktāk kā Cīrihē 😦 Ehz! Zemāk – sarakste, kas noveda pie šī nepatīkamā slēdziena.

Turpināt lasīt

Atceroties par Latviešu leģionāriem

Pa ceļam uz darbu nogāju gar Brīvības pieminekli paskatīties, kas tur labs notiek. Ilgs laiks pagājis, kopš pēdējoreiz redzēju tik daudz policistu vienuviet.. Bet šogad iztikām bez incidentiem – kaut kāds aprobežotu idiotu bars gan vienā stūrī bļaustījās, bet kopumā viss bija mierīgi. Sagaidīju gājienu no Doma laukuma, kurā ejošie, dziesmas skandinot, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un pēc himnas devos tālāk uz darbu.