Vai Tu proti sev uzcelt IGLU?

Biju mežā! Jau tajās brīvdienās, kas pirms nedēļas. Šoreiz nebiju viens, bijām vesels bars. Ko mēs tur darījām – cēlām IGLU! Jā, tā ir tā pati mājele, kādā dzīvo jebkurš kārtīgs eskimoss vai inuīts. Divi iemesli, kādēļ par šo nebūs garāks raksts – 1) jau pagājusi nedēļa un slinkums visu atcerēties un precīzi piefiksēt; 2) kāds cits no bara jau ir uzrakstījis galvenās lietas šajā rakstā, tā kā pamatā visu var izlasīt tur (un vēl viens raksts par to pašu atrodams arī šeit).

No savas puses īsumā vēl varu piebilst tikai dažas lietas:
1) pasākums ideāls, ļoti patika
2) iemācījos taisīt tā saukto `pankūku bluķi`
3) iemācījos cept lasi uz ugunskura
4) iemācījos sautēt sautējumu pie ugunskura
5) it kā sapratu, kā var cept olu ugunskurā, lai arī praktiski neizmēģināju
6) protams, galvenā lieta – apguvu iglu būvēšanas pamatus
7) uz brīdi nākamajā rītā biju pazaudējis telefonu, kas gan vēlāk atradās iglu sniegos
8 ) uz mūžu pazaudēju ēdamrīku vārdā dakšiņa 😦
9) naktī nonācu pie secinājuma, ka visas tās runas (ko līdz šim vienmēr biju uzskatījis par tukšu salmu kulšanu) par krampjiem kājās aukstā ūdenī, varētu tomēr slēpt sevī zināmu daļu patiesības. Kādu laiku pagulējis iglu, gribēju izstiept kāju. Nevis tikai iztaisnot, bet izstiept līdz purngalam, tādējādi pastiepjot arī ikru daļu. Kājas ikru daļa līdz ar to tika uzreiz sarauta krampī. Tā arī agrāk, liekas, bija bijis, bet katrā ziņā bieža šī parādība nav. Pēc laiciņa gribēju pamēģināt vēlreiz – nevarētu taču būt, ka vienas nakts laikā divas reizes tik reta parādība atgadītos.. Tomēr nekā – arī otrreiz radās krampis, pie tam daudz spēcīgāks kā pirmo reizi.. Vairs es to darīt nemēģināju 🙂 Liekas, ka patiešām aukstumā notiek kaut kādi jocīgi procesi manā kājā..

Un nobeigumā vēl dažas bildes:

Iglu tapšanas process

Fonā redzams kādas citas grupas veidots iglu

Zupas un tējas ūdens vārīšana

Un arī mūsu iglu pabeigtā versija

Dekorācija uz aizsalušās jūras