Pieveikts pustūkstotis kilometru

Aizvakar stadionā noskrēju nepilnus sešus kilometrus. Jautāsiet – nu, un? Tieši tā – nekas īpašs. Taču īpašs ir fakts, ka pēc šī skrējiena piefiksēšanas secināju, ka nu savā īsajā skrējēja karjerā kopā esmu pieveicis jau vairāk kā pustūkstoti kilometru jeb precīzāk – 502.22 km.

Viss sākās 2008. gada 15. aprīlī, kad uzzināju, ka pastāv tāds Rīgas maratons, kurā iespējams skriet arī mazo 5.36 km garo minimaratona distanci, un nolēmu, ka jāpatrenējas un jāmēģina tādu noskriet. Līdz šim neko tik `garu` skrējis nebiju, vienīgā mana skriešana bija bijusi pirms daudz daudz gadiem skolas laikos, tad laikam vienreiz bija jāskrien 3 km distance..

Tā nu sāku trenēties. Sākumā gāja tīri labi un treniņi bija daudz maz regulāri. Rīgas minimaratonu noskrēju un turpināju arī treniņus. Taču tie kļuva arvien retāki un retāki, līdz izsīka praktiski pavisam. Visos trijos vasaras mēnešos kopā izskrēju vien 7 reizes, kopā veicot vien 28.4 km. Taču tad pie apvāršņa parādījās Valmieras maratons ar savu 5.7 km garo satelīskrējienu, un man nekas cits neatlika kā nolemt piedalīties arī tajā. Taču slinkums kārtējo reizi ņēma virsroku un pirms šī skrējiena paguvu noskriet vien trīs reizes (tātad nu jau 10 reizes četros mēnešos..), līdz ar ko Valmierā gāja visai grūti.

Pēc Valmieras maratona vispār atmetu visam ar roku un vairs 2008. gadā tā arī neveicu nevienu pašu skrējienu. Jaunajā gadā atkal atcerējos par Rīgas maratonu un 18. janvārī noskrēju savu pirmo ziemas skrējienu, cerot, ka šādi iesāksies mana jaunā skriešanas sezona. Taču cerības bija veltas.. Kādēļ? Pareizi, jūs jau sapratāt – slinkums😉 Taču maijs tuvojās un nekas cits neatlika kā likt slinkumu malā un sākt trenēties 5.15 km noskriešanai Rīgā. 25. martā tika uzsākta jaunā skriešanas sezona, kura nu jau turpinās līdz pat šodienai un pagaidām tā pa īstam nav pārtrūkusi! Aprīlī un maijā jau regulāri treniņos skrēju pa sešiem kilometriem, tāpēc Rīgas minimaratons vairs nesagādāja nekādas grūtības.

Ar to, ka šis minimaratons varētu būt vieglāks nekā mani iepriekšējās sacensībās pieredzētie, jau biju rēķinājies, tādēļ vēl nedēļu pirms Rīgas maratona uzstādīju sev mērķi nākamā gada Rīgas maratonā pieveikt jau pusmaratona distanci. Regulārie treniņi bija atsākušies un nekas nevarēja stāties ceļā manam lēmumam. Sanāca pat piesaistīt skriešanai vēl kādu personu.. Sandis pēc Rīgas maratona ieteica man piedalīties jau Kuldīgas pusmaratonā šajā gadā, taču, pirmkārt, tik ātri es nebūtu bijis spējīgs uztrennēties šādai distancei, bet, otrkārt, izrādījās, ka tas notiek 8. augustā, kad neesmu Latvijā. Taču, dienām ritot, manī radās un nobrieda vēlme mēģināt pusmaratonu pieveikt Valmieras maratona ietvaros septembra beigās. Vēlme ar laiku nostiprinājās līdz īstai apņemšanai to izdarīt. Tā nu sagatavoju sev pusmaratona treniņu programmu un centos to ievērot. Nedaudz patraucēja atvaļinājumā ieplānotais un īstenotais ceļojums uz augstajiem Tatriem – tur kalnainajā apvidū sanāca izskriet tikai vienu reizi, tāpēc treniņi nobīdījās. Taču jau rīt šī programma noslēgsies ar mēģinājumu noskriet 16 km. Nākamnedēļ plānoju piedalīties Viļņas maratona īsajā distancē – 4.2 km – ar ko tad es varētu pielikt punktu savai īso distanču skrējēja karjerai. Pēc pusotras nedēļas jāmēģina vēl treniņos pieveikt 17 km distanci un tad jau arī Valmieras maratons būs klāt – tajā pie maksimālā treniņu rezultāta jācenšas pievienot vēl četrus kilometrus.. Redzēs, kā būs. Mans galvenais mērķis pirmajam pusmaratonam ir noskriet to, iekļaujoties divās stundās. Spriežot pēc rezultāta 15 kilometros, mērķim vajadzētu būt īstenojamam, taču, ja papildus ņem vērā Valmieras kalnaino trasi, tas varētu būt `līdz ar nagiem`..

Nu ko, gaidām pirmā tūkstoša beigas, tam vajadzētu pienākt ātrāk nekā pēc pusotra gada – ja tagad skrienu virs 30 kilometriem nedēļā, tad nākamajam pustūkstotim vajadzētu pietikt ar četriem mēnešiem, tātad līdz gada beigām. Nezinu gan, vai arī ziemas periodā sanāks tiks aktīva skriešana..

7 thoughts on “Pieveikts pustūkstotis kilometru

  1. Runā, ka Valmiera kož ar saviem slīpajiem kalniņiem. Ja ir iespēja paskrien treniņos arī pa kādu stāvāku nogāzi, lai sacensībās neaizsit elpu un galīgi nesačakarē gala rezultātu.
    Gan jau redzēsimies Valmierā. Veiksmi atlikušajos treniņos.

  2. Jā, tas lielākais kalns Baumaņa ielā mani arī biedē. Pagājušogad pēc uzskriešanas tajā nāca virsū miriens, bet šogad to nāksies pievarēt trīs reizes. Plānoju tur tā pavairāk samazināt tempu, lai pēc uzskriešanas nav uzreiz jākrīt gar zemi.

  3. labāk neģībsti, bet vienkārši patrenējies pa kalniņiem – Rīgā kaut Biķerniekus izmanto – tur arī daži ir. Ja nē, tad vari arī Šmerlī paņemt kādu vēl stāvāku. Tici man, treniņš noderēs. Princips vienkāršs – teiksim iesākumā, 8x(100-150m) ar lēnu atgriešanos uz starta vietu. No sākuma būs mazliet grūti, bet tas atmaksāsies.

    Veiksmi Valmierā!

  4. Paldies, Mošķi, par padomu, jācenšas vēl pagūt kaut ko padarīt šajā sakarā. Varētu tiešām pa Biķernieku trasi kaut vai paskriet – tur ir gan asfalts, gan kalni, nu gluži kā Valmierā.

  5. ja ir kādi jautājumi, grūtības – uzdod noskrien.lv forumā – ja būs kādam padoms, to nežāvēsim🙂 Gandrīz jebkuru lietu skriešanā var modelēt pirms tam treniņos vai kādos mazākos mačos. Tā krājas kustību un cita pieredze🙂

  6. Atpakaļ ziņojums: Ieroča vicināšana, nenormāli ātrais skrējiens un 1000 km « Rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s