Ceļš uz pusmaratonu arvien grūtāks

Vakar, gatavojoties Valmieras pusmaratonam, saskaņā ar savu treniņu plānu (datumus ignorēt) noskrēju 15 kilometrus. Fakts, ka tas bija mans līdz šim smagākais skrējiens, vēl nebūtu nekas. Trakāk ir tas, ka es īsti nezinu iemeslu, kādēļ skriet bija tik grūti. It kā nav bijis nekāds pārtraukums, pēc kura būtu grūti atsākt skriešanu. Arī palielinājums no iepriekšējā garuma rekorda ir tikai 1 km. Liekas, ka lielākās grūtības bija ar līdzi paņemto uzkabi.. Jau pirms nedēļas skrienot trešdaļmaratonu, secināju, ka otrreiz tik ilgi bez dzeršanas gan skriet negribētu – skrējiena beigās biju, var teikt, izžuvis 🙂 Arī īsākos skrējienos ir bijušas problēmas ar slāpēm uz distances beigu daļu, bet trešdaļmaratonā tas iezīmējās īpaši skaidri. Otra grūtība bija diezgan karstais laiks, ko gan uz brīdi (tiesa gan – tikai dažām minūtēm) remdēja pēkšņi uznākušais un tikpat pēkšņi mitējušais lietus.

Turpināt lasīt

Advertisements

Jūsu priekšā – kuģu kapteinis!

Jau gandrīz deviņus gadus manā rīcībā ir B kategorijas transporta līdzekļu vadītāja apliecība. Nākamgad tātad tai apritēs desmit gadi un nāksies to pagarināt. Tā nu nācās aizdomāties par savu vecumu un to, ka esmu jau tik tālu nodzīvojies, bet vēl joprojām man atļauts vadīt tikai vienas kategorijas transporta līdzekļus, kas sastāda niecīgu daļu no visiem iespējamajiem braucamajiem.

Turpināt lasīt

Nedēļas nogales atskaite

Pērnās nedēļas nogale bija kārtīgs pārbaudījums manām kājām. Tā sākās jau ceturtdien ar 14 kilometru skrējienu. It kā nekas īpašs, bet priekš manis gana daudz – šādu gabalu vēl nekad nebiju noskrējis. Piektdien, kā zināms, Rīgas svētku ietvaros norisinājās O! Kartes nakts skrējiens, kurā noskrēju 4.7 km. Tai pat dienā, tikai nedaudz agrāk, vēl pamanījos nobraukāt ar velosipēdu gandrīz 30 kilometrus, kas arī deva savu iespaidu uz manām pakaļkājām.

Tālāk sekoja abas pērnās nedēļas brīvdienas ar saviem pasākumiem. Sestdien praktiski visu dienu pavadīju Reval Hotel Latvija telpās, kur norisinājās Latvijas Salsas Festivāls. Visu dienu nācās dejot dažādus Salsas un citu deju paveidus. Tāpat tika apmeklēts arī Rīgas svētku ietvaros esošais šī festivāla stends 11. Novembra krastmalā, kur arī nedaudz padejojām. Papildus – vakarā un naktī dejas turpinājās pēcfestivāla salsas ballē, pēc kura manas kājas jau bija praktiski vairs nelietojamas.

Visbeidzot – svētdien tika atzīmēta 20. gadadiena kopš leģendārā Baltijas ceļa 1989. gada 23. augustā, kurā piedalījos arī es (lai gan praktiski neko no tā neatminos). Protams, nācās piedalīties arī šajā pasākumā, skrienot skrējienā ar nosaukumu `Sirdspuksti Baltijai`. Kamēr lielākā daļa paziņu skrēja ne vairāk par vienu kilometru, kā jau tas šai skrējienā bija paredzēts, es jau laicīgi biju piereģistrējies 378. skrējiena Tallina – Rīga kilometrā ar domu skriet līdz finišam pie Brīvības pieminekļa, tātad – 10 kilometrus. Tad, protams, nezināju, ka jau pirmajos 100 skrējiena metros sajutīšu, ka kājas man bijušas gandrīz beigtas un ceļgali sāp kā traki 🙂 Tomēr pēc pāris kilometriem pieradu un visumā skrējiens, protams, bija ļoti viegls, jo temps palēns. Izrādījās, ka tādi kā es ir diezgan daudzi – skrienot līderu grupā, nemanīju praktiski nevienu, kas stātos malā ātrāk par finišu. Kopumā sanāca lielisks skrējiens!

Šodien devu kājām iespēju atpūsties, lai ar rītdienu atkal varētu atsākt savus Valmieras pusmaratona treniņus ar 10 kilometru skrējienu. Atgādinājums – līdz augusta beigām šim pusmaratonam var vēl pagūt reģistrēties pa lēto, tā kā – nenokavējiet!