Sievu nešanas sacensības

Pirms vairāk kā diviem gadiem – 2007. gada 16. jūnijā – notika tāds pasākums kā pirmais Latvijas čempionāts sievu nešanā (kalnā), kurā arī man bija tas gods piedalīties. Tiesa gan, precējies tad vēl nebiju, tik vien kā saderinājies, bet tā arī nebija obligāta prasība. Vajadzēja tikai vismaz gadu būt dzīvojušiem kopā, bet arī par to nācās anketā samelot😉 Lai nu vai kā, veicās toreiz tā tīri neko – iekļuvām pusfinālā, bet uz fināla četrinieku tālāk netikām.

Pirms gada speciāli apmeklēju trenažieru zāli, kačāju kājas, lai veiksmīgi varētu piedalīties 2008. gada čempionātā. Taču izrādījās, ka pērn nemaz šāds čempionāts nenotika.. Taču nu pirms kādas nedēļas ieraudzīju sevi televizorā ar sievu plecos skrienam kalnā.. Izrādās, ka šāds pats pasākums tai pat vietā (Rāmkalnos) notiks atkal šogad, un jau pavisam drīz – šajā sestdienā, 1.08.2009. Esmu dzirdējis, ka tajā reklāmas rullītī pa TV mūs ar sievu tagad rādot bieži, lai arī pats esmu to tikai reizi redzējis. Kad nu tā, tad nekas cits neatliek, kā pakot ceļasomu un braukt sestdien uz Rāmkalniem.

Aicinu jūs, dārgie lasītāji, rīkoties līdzīgi – lielāka konkurence nāks tikai par labu ;) Un atceramies – nav obligāti jābūt precējušamies, lai piedalītos, bet kopdzīves ilgumu neviens pārbaudīt nevar.. Tikai svarīga lieta – sieva nedrīkst svērt mazāk par 490.5 Ņūtoniem (Rāmkalnos), lai kvalificētos sacensībām. Mērīta gan tikšot tikai masa, par brīvās krišanas paātrinājumu pieņemot noapaļoto lielumu 9.81 m/s^2..

Tātad – tiekamies Rāmkalnos!

14 thoughts on “Sievu nešanas sacensības

  1. nekāda svēršanās nenotika! un nekādus apsolītos T-kreklus arī neiedeva, tā ka ļoti slikta organizācija bija!! nolikums arī netika iedots

  2. Pilnīgi piekrītu Jānim -arī es sen nebiju apmeklējusi tik slikti organizētu pasākumu!
    Viss sākās ar krekliņiem.
    Ja paši nebūtu atkārtoti vaicājuši, tad neviens tā arī neuzskatīja par pienākumu apskaidrot un atvainoties tautai, ka tādi nav un nebūs(pašiem gan bija). Bija cilvēki, kas pēc uzstājīgākas runāšanas vismaz kādu naudiņu dabūja atpakaļ.
    Tās vietā vīrs izvēlējās “grandiozu” ēdināšanu, kā solīja viens no organizētājiem. Tā vietā saņēma 2 cīsiņus un 4 kartupelīšus ar mazu salātu pickiņu, piedodiet, arī aukstā zupiņa tādā mazā ķocītī bija.
    Vienu no solītajām bezmaksas atrakcijām(‘trakā bumba”)arī nācās ar lamāšanos izkarot, jo sākotnēji vismaz kādu pusstundu vispār nekur neviens nebija redzms, nebija pat kam pajautāt, bet vēlāk nez no kurienes izlīda divi pajauni puišeļi ar alus glāzēm rokās, kas it kā pieskatīja bērnu auto satiksmes laukumu un varot (atkārtoju vēlreiz – varot) atbildēt arī par “trako bumbu”.
    Tā, lūk!
    Vispār – pliekans pasākums. Piedalījāmies pirmo reizi, bet ar lielu vilšanos.
    Arī par pašu sacensību norisi ir kas sakāms.
    Bijām iedomājušies, ka kaut kā dalīsies vecuma grupās vai svara kategorijās, bet nekā no visa tā nebija. Tas gan nekur nebija ne apsolīts, ne rakstīts, bet liekas, ka būtu bijis tikai godīgi. Ir taču starpība – nest 50(dažām pat varbūt nemaz nebija to 50 kg, kuras neviens arī nemaz nepārbaudīja) vai 70 kg? Ir taču starpība – skrien 19 vai 40 gadus jauns vīrietis? Tad, kādēļ anketā bija smalki jāuzrāda vecums, kilogrami, personas kods u.t.t, ja tam nebija nekādas nozīmes? Par to arī nemācēja pateikt meitenes, kuras sēdēja pie galdiņa, pārlapoja anketas(mana, starp citu bija pazudusi un nācās to aizpildīt vēlreiz) un iekasēja naudiņu, kuras, savā ziņā, bija kā pasākuma vizītkarte.
    Ja nākošgad piedalīsimies, tad noteikti šmauksimies – anketu aizpildīšu it kā es, bet sameklēsim kādu”skalu vāveri”, ko nest un tiksim varbūt pie kārotās balvas.
    Tad nu vērtējiet paši, cik labi bija organizēts pasākums. Saprotu, ja es būtu vienīgā neapmierinātā sieva, tad to varētu norakstīt uz slikta garastāvokļa vai neizdevušos seksa rēķina, bet bija daudz cilvēku, kuri neziņā raustīja plecus.

    Uzskatu, ka 20.00 Ls dalības maksa ir pietiekoši liela, lai kaut ko gūtu arī pretī.

  3. Man ļoti žēl, ka tik daudzi neprot izbaudīt mirkļus, un tik cītīgi piefiksē visu negatīvo, kas man nemaz tik melns nelikās. Piedāvatā pusdienu porcija man bija pat nedaudz par lielu, desiņas atdevu “nomocītajam” vīriņam🙂 ja jau iedziļināmies sīkumos – salāti un kartupeļi bija baigi labie🙂 Patika arī 2x nobraukt ar rodeļiem, kas iekļauti cenā. Neko par bumbu un krekliem nezināju.
    Man, savukārt, patika pasākuma sirsnīga un pozitīvā gaisotne🙂 Patika labais laiks un ka vadītājs daudzus atcerējās no iepriekšējām sacensībām🙂 arī mūs.
    Tāpat paldies vīram par ātru un interesantu uznešanu kalnā🙂
    Ā, vēl forši bija noraudzīties uzvarētāju priecīgajos un pārsteigtajos smaidos🙂 nu tā kaut kā.

  4. Oreon, lūdzu dod par sevi ziņu uz manu epastu, jo laikrakstam Diena veidoju rakstu tieši par sievu nešanu (tehniku, treniņiem utt) un interesanti būtu uzzināt, kā tu trenējies. Raksts paredzēts uz nākamo otrdienu, tā kā gaidu ziņu epastā vai arī varu tev piezvanīt (uzraksti lūdzu telefonu) un tu īsā telefonintervijā varētu izstāstīt savu pieredzi. Paldies!

    Lana Daniela, laikraksts Diena

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s