Bonusi, skrienot stadionā

Vakar pēc ilgiem laikiem atkal skrēju stadionā. Kā jau parasti, bija pilns ar cilvēkiem, it īpaši – jaunākā gadagājuma. Taču atšķirībā no citām reizēm vienīgais skrējējs visā stadionā šoreiz biju es, laikam tādēļ man no sīko tipu puses tika pievērsta pastiprināta uzmanība. Noskrēju 20 apļus un šajā laikā pamanīju trīs piezīmes, kas tika vērstas manā virzienā (sazin cik vēl palika nepamanītas):

Turpināt lasīt

Sievu nešanas sacensības

Pirms vairāk kā diviem gadiem – 2007. gada 16. jūnijā – notika tāds pasākums kā pirmais Latvijas čempionāts sievu nešanā (kalnā), kurā arī man bija tas gods piedalīties. Tiesa gan, precējies tad vēl nebiju, tik vien kā saderinājies, bet tā arī nebija obligāta prasība. Vajadzēja tikai vismaz gadu būt dzīvojušiem kopā, bet arī par to nācās anketā samelot 😉 Lai nu vai kā, veicās toreiz tā tīri neko – iekļuvām pusfinālā, bet uz fināla četrinieku tālāk netikām.

Turpināt lasīt

Mana pirmā operācija

Tieši tā – savā garajā mūžā līdz šim nebija sanācis piedzīvot nevienu pašu operāciju. Pat ne tad, kad, braucot ar sniega dēli, salauzu atslēgas kaulu. Šodien tā lieta beidzot mainījās un pirmo reizi mūžā biju spiests, tēlaini izsakoties, gulties zem ķirurga skalpeļa. Tēlaini tādēļ, ka operācija bija tik maza, ka ķirurgam skalpeli nemaz nevajadzēja, viņš iztika ar citiem instrumentiem.

Nekad nebiju domājis, ka uz to tā mierīgi spētu noskatīties – kā kāds man burtiski norauj nagu kājas pirkstam.. Taču nu to darīju un, jāteic, ka nejutu pilnīgi neko. Kā nekā – pirms tam pirkstā tika sašpricēta anestezējošs serums (pats špricēšanas process gan sāpēja diezgan krietni). Rezultātā mana dzīve ir sagriezusies kājām gaisā – ne vairs skriešanas, ne citas sportiskas aktivitātes, pat nezinu, kā spēšu spiest sajūga pedāli rītdienas garajā braucienā līdz Ogrei un atpakaļ. Biju domājis, ka sestdienu esmu saplānojis jau visu dienu – no rīta jābrauc uz Ogri, pa dienu jāiet braukāties ar ūdens motociklu, vakarā jāveic kārtējais skriešanas garuma rekorda labojums, mēģinot noskriet 12 km pa vietām, kuras ar velosipēdu izložņāju aizvakar. Nu izrādās, ka rītdienas aktivitātes, acīmredzot, beigsies ar rīta braucienu uz Ogri (un par to arī vēl redzēs, kas tur labs sanāks) 🙂

Par operācijas iemesliem – nags bija palicis gauži melns un nejūtīgs pret kairinājumu, līdz ar ko droši vien sācis jau pūt 😉 Liekas, ka kaut kā biju to nospiedis skrienot. Tā kā vairāk kā pusotru mēnesi nags nepiedzīvoja nekādus uzlabojumus, tad izlēmu paklausīt kādas viedas personas (Dzintara) vārdiem un parādīt to ķirurgam.

Tagad man vairākas dienas nāksies nedaudz pieklibot, bet šodien ieteica turēt kāju augstāk un mēģināt staigāt pēc iespējas mazāk. Taču kopumā procedūra man iepatikās – aiznākamnedēļ plānoju atkārtot, šoreiz izvēloties kādu otras kājas pirkstu (nopietni, starp citu..).

Interesantas skriešanas sacensības – apkopojums

Es, kā zināms, skrienu. Skrienu garos gabalus. Vēl ne tādus pavisam garos kā maratonu vai kaut ko vēl trakāku, bet esmu ceļā uz pusmaratona veikšanu. Treniņi, protams, ir vajadzīgi, bez tiem neiztikt, bet interesantāk taču ir piedalīties sacensībās, piemēram, Rīgas maratonā. Taču nelaime tāda, ka Rīgas maratons notiek vien reizi gadā. Tādēļ nenāktu par sliktu piedalīties arī kādos citos skrējienos, piemēram, Valmieras maratonā. Un, ja tā padomā – visāda veida maratoni, pusmaratoni, ceturtdaļmaratoni, minimaratoni, satelītskrējieni utt. utjp. taču DROŠI VIEN notiek ik palaikam dažādās pasaules un Latvijas vietās, atliek vien par tiem uzzināt un piedalīties.

Tā nu esmu veicis nelielu apkopojumu par dažiem interesantiem šāda veida pasākumiem un nu varu šajā informācijā dalīties ar citiem skrējējiem.

Turpināt lasīt

Palielinām distanci

Aizvakar pēc treniņa programmas bija paredzēts mans pirmais skrējiens mūžā, kas pārsniedz ceturtdaļmaratona (10.5 km) garumu – 11 kilometru skrējiens. Taču sakarā ar Positivus AB festivāla apmeklēšanu nācās šo skrējienu atlikt par vienu dienu. Vakar vakarā to noskrēju. Jāteic, ka laika apstākļi nebija man labvēlīgi – pirmo reizi arī skrēju tik spēcīga lietus apstākļos, kā rezultātā, protams, izmirku pilnīgi slapjš. Taisnības labad gan jāsaka, ka lietus bija vainojams tikai pārsvarā ķermeņa augšdaļas un krekla izmirkšanā. Bikses un kājas izmirka, skrienot pa pļavā iebrauktām auto sliedēm – pār tām no malas pāri liecās ūdens pielijušas smilgas un citas zāles, kas ļoti veiksmīgi padarīja manas kājas slapjas, skrienot tām cauri 🙂 Savukārt, par udens iekļūšanu apavos un pēdu izmirkšanu parūpējās uz zemes ceļa esošās neskaitāmās bedrītes un ieplakas, kurās bija uzkrājies ūdens un no kurām visām es nekādi nespēju izvairīties.

Tomēr negaidīts pozitīvs pārsteigums man bija tas, ka kopumā skrējās ļoti viegli. Arī pulss bija krietni zemāks nekā parasti. Un rezultātā, pat neskatoties uz dažādiem papildus šķēršļiem (kurpes atsiešanās, pār ceļu nogāzies koks utt.) finišēju ar vidējo ātrumu distancē, kas nu ir man jauns personīgais rekords tik garā distancē. Protams, 11 km noskrēju pirmo reizi, taču iepriekš divas reizes biju noskrējis 10,5 km ar laikiem attiecīgi 57:30 un 54:08, kā arī divas reizes pa 10 km ar laikiem 53:12, 52:12. Šoreiz 11 km noskrēju 55 minūtēs un 48 sekundēs, kas ir tikai par 48 sekundēm sliktāks laiks nekā būtu, skrienot ar vidējo ātrumu 12 km/h.

Lai arī skrējiens sanāca salīdzinoši viegls, tomēr, ja man jāiedomājas, ka plānotajā pusmaratona distancē būs jānoskrien gandrīz divas reizes vairāk.. Zināmas šaubas par saviem spēkiem sāk tomēr pārņemt. Pie tam, šis pusmaratons jāveic nevis kaut kad tālā un nezināmā nākotnē, bet gan jau pēc ~ 2 mēnešiem Valmieras maratona ietvaros. Redzēs, kas tur sanāks.

Vai ceļotājs atgriezīsies mājās?

Pieņemsim, ka kāds ceļotājs sāk savu ceļojumu pavaļīgā bezgalīgas rūtiņu lapas rūtiņā. Katrā gājienā viņš met metamo kauliņu, kas pieņēmis tetraedra formu (kauliņš ar četrām šķautnēm, no kurām katrai ir vienādas iespējas uzkrist), lai noteiktu, kādā virzienā turpināt ceļu. Atkarībā no rezultāta ceļotājs pārvietojas uz vienu no četrām blakus rūtiņām.

Jautājums – ceļojot šādā veidā bezgalīgi ilgi, kāda ir varbūtība, ka ceļotājs kaut kad atgriezīsies savā sākotnējajā pozīcijā?

Masveidā tiek vāktas kopā Čīles vāveres!

Kā nu katrs to vākšanu izveic, par to spriest man, protams, grūti. Citi droši vien brauc uz Čīli medīt, citi mēģina iepirkt Zoo veikalos, vēl citi varbūt zog utt. Lai vai kā, ikviens no vieņiem ir spiests sākumā ievākt informāciju par Degu dzimtas dzīvniekiem, lai kopā vākšana pēc tam sekmētos labāk. Un kur šī informācija tiek meklēta? Protams, starptautiskajos tīmekļa meklētājos! Un kāda lapa parasti tiek atrasta? Protams – mans emuārs!

Degu jeb Čīles vāvere manā emuārā meklēta visai bieži, bet lielākā intensitāte norisinājusies tieši pēdējās divās dienās. Vakar saistībā ar šo tematu mana lapa atrasta pat veselas 18 reizes:
– Čīles vāvere – 6 reizes
– čīles vāvere – 4 reizes
– Čīles vāveres – 3 reizes
– Čīles vāveres . – 2 reizes
– ciles vāvere – 1 reize
– c’iles v’avere – 1 reize
– čīles vāvere -degu – 1 reize

Un vēl papildus pagaidām 14 apmeklējumi šodien – pa sešiem, pieciem un trim attiecīgi atslēgas vārdiem `Čīles vāvere`, `Čīles vāveres` un `čīles vāvere`. Tā neko vāveru mīļotāji sarosījušies, un pie tam – tieši Čīles!