Zinātnes kafejnīca, Lielais Sprādziens un Visuma izplešanās

Šo ceturtdien notika kārtējā zinātnes kafejnīca, uz kuru arī es biju nolēmis atkal aiziet. Ne tikai nolēmis, bet arī aizgāju. Šīs reizes tēma bija astronomija, par godu šim – starptautiskajam astronomijas – gadam. Biju gatavojies uz interesantiem referātiem un diskusiju pēc tiem, un, jāteic, vilšanās mani patiešām negaidīja..

Un tomēr tomēr – ir lietas, kuras es nekādi nespēju saprast, lai kā eksperti necentās tās skaidrot tādiem parastiem nīkuļiem kā es un liela daļa pārējo klausītāju. Galvenā no tām ir par visuma rašanos. Nu jā, Lielais Sprādziens.. Sākumā esot bijis viens punkts, kurš uzsprādzis, un no tā brīža visums sācis izplesties. Šeit neskaidrību man ir vairāk kā skaidrību – no kurienes radās šis punkts? no kā sastāvēja šis punkts? kāpēc tas uzsprāga? kā tas vispār varēja radīt tik ārprātīgu prātam neaptveramu sprādzienu? kas bija visapkārt šim punktam? un kas šobrīd ir aiz tās vietas, cik tālu visums ir izpleties, tas ir, iekš kā visums izplešas? Bet galvenais – kādā veidā mūsdienās iespējams noteikt, kādi procesi norisinājās uzreiz pēc šī Lielā Sprādziena? Un ar `uzreiz pēc` es nedomāju kādus pirmos pāris tūkstošus vai pat tikai simtus gadu, bet gan pirmās 10-13 sekundes.. Patiesi, tas ir izzināts, lai arī nevarēšu jums precīzi pateikt, kas tad šajā neizmērojami mazā laika sprīdī īsti notika. Tas man liekas kaut kas prātam neaptverams (atvainojos par atkārtošanos), tā kā būšu priecīgs par jebkādu skaidrojumu jebkurā no augstāk minētajiem jautājumiem. Starp citu, ja nemaldos, tika apgalvots, ka īstenībā nemaz nevarot zināt, vai Lielajā Sprādzienā sprāga viens punkts vai arī visa telpa jau bija pilna ar kaut ko (??), kas viss visnlaicīgi uzsprāga..

Toties, ko es sapratu un par ko man liels prieks, ir par visuma izplešanos. Tas patiesi nav salīdzināms ne ar kādu ikdienā sastopamu lietu, jo šeit ir laikam vienīgā vieta, kur mēs sastopamos ar pašas telpas izplešanos. Izplešoties telpai, proporcionāli izplešas arī viss tajā esošais. Tātad jācesina, ka izplešas arī visas lietas, tikai mēs to nezinām, ko izplešas arī etaloni, piemēram, metrs.. Tāpat izplešas arī viļņa garums (piemēram gaismas viļņa), tikai to mēs atkal nevaram novērot. Jāteic, ka šī gan ir mana interpretācija par dzirdēto un tātad varbūt kļūdaina.

Izskanēja jautājums, cik ātri visums izplešas un vai tiesa ka šis izplešanās ātrums ir lielāks par gaismas ātrumu. Tā kā Einšteins jau pierādījis, ka lielāks ātrums par gaismas ātrumu nekam nav iespējams, tad gaidīju atbildi, ka visuma izplešanās ātrums to tomēr nepārzniedz. Taču atbilde bija citāda – abi šie ātrumi nav salīdzināmi! Patiesi, ja tā padomā – kā gan gaismas (vai jebkura cita ķermeņa) izplatīšanās ātrums telpā varētu tikt salīdzināts ar pašas telpas izplešanās ātrumu? Tās ir divas dažādas lietas, jo, izplešoties telpai, izplešas arī tās gaismas, kas tajā izplatās, viļņa garums, bet Einšteins taču runāja par gaismas ātrumu attiecībā pret telpu, kurā tā izplatās (atkal – mana interpretācija). Viens no ekspertiem gan pieminēja, ka fiziķi reizēm gan mēdz runāt par visuma izplešanās ātrumu, izteiktu metros sekundē, jo tas ir ērts aprēķinos, taču tajā pat laikā apzinoties, ka tā ir fizikāla muļķība🙂

Kādam būtu kas piebilstams manis izglītošanas nolūkā?

13 thoughts on “Zinātnes kafejnīca, Lielais Sprādziens un Visuma izplešanās

  1. Nu es jau vispār esmu skeptiķis kopš dzimšanas, jo visa teorija par lielo sprādzienu ir tikai teorija. Zinātniekiem pilnīgi skaidrs ir tāds milzīgs lielums, kā visuma rašanās, bet neviens nevar man dot izskaidrojumu tādai taustāmai lietai, kapēc man vakar sāpēja kāja. Kungi, sāciet varbūt ar šo sīkumu izskaidrošanu un tad ķerieties pie lielākām lietām.Citādi variet man stāstīt jebko par visuma rašanos, ja nespēsiet man dot skaidrību ikdienišķos sīkumos, jūsu pētījumu vērtība man ir nulles vētībā.

  2. Nu tā jau atkal ir otra galējība – nevar šāda veida pētījumus nosaukt par `nulles vērtībā`, tie tomēr ir zinātniski pamatoti. Astronomijā netiek nekas no zila gaisa paķerts. Labi, ir teorija, bet zinātnieki cenšas to skaidrot tik tālu, cik vien var. Par sāpošo kāju Tev jāprasa cita veida speciālistiem, ne astronomiem😉 Bet ko tiešām var nosaukt par `nulles vērtību` – tādu pseidozinātni kā astroloģiju un ar to saistītos sviestus.

  3. Nē, nu labi, es tā mazliet pārspīlēti pateicu. Astronomiju ar astroloģiju salīdzināt patiešām ir sviests. Šajā gadījumā astronomija paiesi ir tā, ko būtu jāņem vērā. Tomēr tā ir vairāk situāciju attīstības modelēšana, kur kāds nezināmais, vai neparedzēts moments visu teoriju var sagraut. Nu tas, ja runājam par visuma izplešanos vai tml. Man jau arvien vairāk sāk pārņemt sajūtas, ka tik globālu un visaptverošu jautājumu izskaidrošana ir vairāk filozofiska. Nu par to pašu visuma izplešanos un tā pētīšanu, kas tad īsti šajos pētījumos tiek ņemts par atskaites punktu? Tāpēc mani šī zinātne nesaista tā, kā piemēram fizika, kur pierādījumi tiek panākti eksperimentālā kārtā, nevis balstoties uz dažādu pieņēmumu kopsakarībām.

  4. Jā, bet modernā fizika taču arī nodarbojas ar visuma izpēti. Tāpat arī Einšteins uzskatāms par fiziķi, bet viņa vispārīgā relativitātes teorija darbojas tikai ļoti lielos mērogos. Un stīgu teorija, kas paredz (ja nemaldos) vairāku paralēlu visumu eksistēšanas iespējamību, arī ir fizikas disciplīna. Un visbeidzot – arī viens no maniem mīļākajiem seriāliem `The Big Bang Theory` arī ir par fiziķiem😉

  5. Seriālu visnotaļ iesaku, ārgārtīgi interesants. Tas ir amerikāņu ražojums, Latvijā vēl nav ticis demonstrēts. Par četriem fiziķiem un to, kā tie tiek galā ar dzīvi, kaut kā tā. Komēdija.

  6. Kad bija jautājumi jāuzdod tur uz vietas, tad no tevis neviens neizskanēja, a tagad jautājumi vairāk kā vajag😀😀😀
    Domā atrast šeit kompetentākus cilvēkus, kā bija tur uz vietas?

  7. Man ir visas atbildes.
    1)To punktu radiija Dievs.
    2) Viss tieshaam izpleshas. Cilveeki arii paliek arvien lielaaki. Taa kaa, piemeeram, metrs tika laikam saakotneeji pieliidzinaats kaut kaadaam peedaam, tad, ja peedas paliek lielaakas, arii metrs paliek lielaaks😀

    Un veel piebilde Salviz: Ja Oreman buutu uzdevis visus shos jautaajumus tur uz vietas, tad organizatori buutu noleemushi shaadus pasaakumus vairs neriikot, lai nebojaatu pashi sev nervus🙂

  8. Metrs tiek pielīdzināts metra etalonam. Bet nu jā, taisnība par to, ka arī metrs paliek it kā lielāks visuma izplešanās rezultātā.. Taču mēs laikam metru uzskatām par nemainīgu lielumu, līdz ar ko uzskatām, ka attālums starp `visuma malām` visu laiku pieaug (metros), lai arī īstenība taču tam vajazētu būt konstantam, ja metrs palielinās proporcionāli visuma izmaiņai, ne tā?😉

  9. Pieņemsim, ka ir lietas, kas nav ne izzināmas, ne pierādamas. Nevar kaut ko pilnībā izpētīt, atrodoties iekš pētāmā un nespējot no tā iziet un paskatīties uz to no malas. Domāju, ka tas ko saprotam ar visumu, nemaz nav viss. Piemēram saules sistēma, man tā liekas līdzīga atomam, kam ir kodols, kā saule un tam apkārt nesas elektroni kā planētas. Un varbūt tās nemaz nav pašas sīkākās iespējamās daļiņas. Varbūt kāds mūsu saules sistēmu uzskata par kāda elementa atomu un mūsu iedomātā visuma izplešanās ir tikai ūdens burbuļošana kāda tējkannā….:))
    Metrs jau pasen neesot noteikta garuma metāla gabals. Metra etalons jau 1960.gadā tika nomainīts no divām svītrām uz platīna un irīdija stieņa, ko aizstāja ar noteiktu kriptona izstarotās gaismas viļņa garumu. 1983.gadā metra etalons tika mainīts vēlreiz, nosakot, ka tas ir attālums, ko gaisma veic noteiktā sekundes daļā. Tad jau metrs laikam nemainās, ja vien nemainās gaismas ātrums vai sekundes ilgums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s