Latvis – braukšu jūriņā!

Vakar dāvanā saņēmu galda spēles `Katanas ieceļotāji` pirmo paplašinājumu – `Jūrasbraucēji`. Vienu partiju jau četratā izspēlējām (pirmo no grāmatā minētajiem scenārijiem), bija ļoti interesanti un ne tikai tāpēc, ka sanāca uzvarēt ar 14 uzvaras punktiem 😉 Izlasīju arī pārējos sešus scenārijus – ļoti intriģējoši, jāteic! Nevaru sagaidīt, kad varēšu tiem beidzot ķerties klāt!

Gads vienā lappusē

Nu ko, gads ir jau praktiski pagājis, tātad varu veikt apkopojumu – kas tad šogad tāds jēdzīgs ir izdarīts vai svarīgs noticis!?

Janvāris
– Jauna auto pirkums

Februāris
– Pirmā publikācija grāmatā vienā no vispreztižākajām grāmatu sērijām datorzinātņu jomā – Lecture Notes in Computer Science
– Ekskursija uz Gēteborgu

Marts
– Nosvinēta tēva 50. dzimšanas diena
– Publikācija
Latvijas Universitātes rakstu krājumā

Maijs
– Dalība Rīgas minimaratonā – pirmās skriešanas sacensības
– Dalība
Katanas ieceļotāju turnīrā Baldonē – pirmās sacensības šajā galda spēlē

Jūnijs
– Konference Cīrihē

Jūlijs
– Ekskursija uz Liepāju un Palangu
– Vidzemes Augstskolas modelēšanas seminārs

Augusts
– Ekskursija uz Atēnām un Krētu
– Beidzot izdodas tikt vaļā no vecā auto, to pārdodot
– Uzsākts
šis emuārs
– Dalība ceturtajā Latvijas čempionātā Katanas ieceļotājos

Septembris
– Dalība Valmieras maratona satelītskrējienā

Oktobris
– Sāku strādāt Vidzemes Augstskolā
– Iegādāts mājdzīvnieks sugas vārdā
Degu
– Publikācija ar līdzautoriem no citām valstīm grāmatā no sērijas Lecture Notes in Computer Science
– Pirmo reizi citā kontinentā – Ziemeļamerikā
– Pirmā nopietnā uzstāšanās starptautiskā konferencē –
Nešvilā

Eksistenciāls jautājums!

Gribēju tikai formulēt vienu diezgan vienkāršu uzdevumu. Pēc tam gribēju to padarīt nedaudz grūtāku, bet, rakstot matemātiski precīzu formulējumu, atdūros pret kādu šķietami vienkāršu jautājumu, uz kuru tomēr uzreiz nespēju rast atbildi:

Vai naturālam skaitlim var būt bezgalīgi daudz ciparu?

Padalījos šajā jautājumā ar kolēģi, bet kopīgiem spēkiem tā arī nevarējām nonākt pie stingri pamatotas atbildes. Intuitīvi šķiet, ka, lai kādu naturālu skaitli nepaņemtu, tam noteikti būs galīgs skaits ciparu. Taču no otras puses – ja es sāktu uz lapas rakstīt ciparus vienu pēc otra un darītu to bezgalīgi ilgi, kas galu galā izveidotos? Ja tas nebūtu naturāls skaitlis (un tātad – skaitlis vispār), tad kas tas būtu par objektu? Arī simbolu virkne tā nevarēt būt, jo tad tās garums būtu bezgalīgs, bet bezgalīgi liels naturāls skaitlis pēc pieņēmuma neeksistē.. Kādas ir jūsu domas?

Un otra lieta – domājot par šo jautājumu, dabiskā kārtā radās cits, līdzīgs, jautājums:

Vai var eksistēt funkcija ar bezgalīgi daudz argumentiem?

Man liekas, ka pietiktu rast pamatotu atbildi uz tikai vienu no šiem abiem jautājumiem, lai otru varētu izsecināt..

Bezmaksas koplietošanas slidotava pagalmā!

Vakar vakarā par interesantu pasākumu izvērsās auto novietošana pagalmā, atbraucot mājās no darba. Nogriežoties no ielas pagalmā, redzēju nedaudz tālāk uz priekšu novietotu avārijas trijstūri un aiz tā – divus auto. Viens atradās normāli ielas malā, bet otrs bija sagriezies šķērsām un atradās daļēji zālājā. Izskatījās, ka šie auto bija bijuši sadūrušies. Nodomāju, ka atkal jau kāds nav mācējis braukt, un droši griezu pa kreisi iekšā savā pagalma daļā. BET – ko Tu domājies, ko ne – stūre gan ir pagriezta pa kreisi, bet auto virzās taisnā virzienā tieši virsū abiem minētajiem auto 🙂 Izrādās – braucamā daļa ir ne tikai slidena, bet gan pilnībā pārkārta ar pabiezu ledus kārtiņu.. Apstājos tomēr, neieskrienot ne auto, ne apmalē, un sapratu, ka šoreiz jārīkojas uzmanīgāk.

Lēnām apbraucu pagalmu, slīdot uz visām pusēm kā traks, konstatējot, ka šeit, kā jau parasti, nav nevienas brīvas vietas. Tad apstājos, lai palaistu citu auto, bet pēc tam konstatēju, ka uzsākt braukšanu vairs nav iespējams, jo notiek vienkārša spolēšanās uz vietas.. Sievai nācās stumt 😀 Beigu beigās atradu vienu vietu, kur atstāt auto, piebraucu tai blakus, un konstatēju, ka nemaz nebūs jāpipūla sevi ar parkošanos – auto pats sāniski slīdēja iekšā šajā vietā, jo braucamā daļa pie apmales laikam bija nedaudz zemākā līmenī 😀 Tomēr ne gluži līdz galam ieslīdēja – nācās veikt nelielas korekcijas.

Pēc tam bija grūtības nokļūt no auto durvīm līdz mājas durvīm, jo apavu zoles nav no smilšpapīra. Šorīt pa radio dzirdēju, ka dienas laikā ledus nokusīšot, bet, izgājis ārā, kostatēju, ka:
1) nekas no apledojušā pagalma nav mainījies;
2) vietā, kur vakar bija saskrējušies divi auto, tagad atrodas citi divi auto, kā arī policijas auto ar ieslēgtām zilām bākugunīm..

Maratonisti un īsāku distanču skrējēji – laiks sarosīties!

Ir jau gandrīz klāt devītais gads un līdz ar to arī līdz nākamā gada Rīgas maratonam atlikušais laiks nu jau ir mazāks par pagājušo laiku no šī gada attiecīgā pasākuma.

Visiem potenciālajiem dalībniekiem varu atgādināt, ka dalības maksa pasākumam ir tieši proporcionāla reģistrēšanās datumam – vismazākā tā ir, reģistrējoties līdz šī gada beigām. Tiesa gan, tie ir seši lati – tieši tāda pat, kāda tā bija otram dārgākajām pieteikšanās laikam šajā gadā 😉 Bet tas taču mūs, skrējējus, nespēj atturēt, vai ne? Tikko uzzināju par to, ka sākusies reģistrācija nākamajam gadam un uzreiz sagribējās atsākt treniņus 🙂

Nākamgad papildus trijām iepriekšējām distancēm – maratonam, pusmaratonam un mini-maratonam, kura garums vēl precīzi nav noteikts, bet zināms, ka tas būs 5-6 km, tātad apmēram tikpat, cik šogad – būs iespēja ar četru cilvēku komandu pieteikties maratona stafetei, kurā katrs no dalībniekiem veic ceturto daļu maratona distances. Interesanti! Es tomēr saprotu, ka neesmu spējīgs vēl veikt pusmaratonu, kā arī nekad mūžā pat vēl neesmu vienā reizē veicis maratona ceturto daļu, tādēļ atkal plānoju pieteikties tai pašai distancei, ko skrēju šogad – mini-maratonam. Tur atkal var ierakstīt arī komandas nosaukumu, tādēļ gaidu piedāvājumus apvienoties kopīgā komandā!

Pasākuma norises datums – 17. maijs. Reģistrēties varam šeit!

Solītais kopsavilkums jeb `Viss par visu`

Sakarā ar apaļo sava emuāra jubileju (jau uzcepti 50 raksti, šis – jau piecdesmit pirmais) vēlos beidzot rast atbildes uz interesantākajiem vai biežāk lietotajiem atslēgas vārdiem, pēc kuriem kāds tīmekļa meklētājs atradis šo vietni.

Tad nu par visiem pēc kārtas nenoteiktā secībā!

Valmieras maratons – šis nu ir bijis neapšaubāms līderis atslēgas vārdu/frāžu ziņā, jo pēc šādiem vārdiem mans emuārs atrasts 33 reizes (ja šīm reizēm pieskaitām klāt arī vārdu `Valmieras maratons 2008` statistiku, tad sanāk apaļas 40 reizes; vēl vienu reizi izmantoti atslēgas vārdi `Valmieras satelītskrējiens`, bet vēl divas reizes – `valmieras maratons satelītskrējiens`). Tātad – ja ir vēlēšanās atrast kādu informāciju par Valmieras maratonu, vislabāk būtu vērsties tieši paša maratona mājas lapā – šeit redzama gan informācija par to, kad norisināsies nākamā gada maratons (27. septembrī), gan arī par iepriekšējo maratonu rezultātiem un citām lietām.

Large hadron collider – šiem vārdiem pieder godpilnā otrā vieta, bet arī neapšaubāma – 21 reizi kāds atradis manu vietni pēc šiem vārdiem. Bet atkal – pie šī būtu vērts skaitīt klāt arī visu līdzīgo frāžu statistiku, kopā iegūstot nedaudz lielāku skaitli – 31. Kādi tad ir šie līdzīgie atslēgas vārdi:
– hadron paātrinātājs
– the lhc
– hadron collider
– lhc tiešraide
– 21 oktobris zemes bojāeja

Ja man jāatbild uz šo visnotaļ lielo interesi par šo daļiņu paātrinātāju CERN, kas jau gadiem ilgi tiek būvēts un uzturēts Šveices teritorijā, pazemē, kā lielas platības ēka, šķiet, ~29 km diametrā, tad jāteic, ka pēdējā laikā neko vairāk par to interesējies neesmu. Īsumā par galveno ideju – doma bija laist vienu otram pretī divus protonu kūļus, kas katrs kustas ar ļoti lielu ātrumu (~99.999999% no gaismas ātruma), lai radītu tādu šo daļiņu sadursmi, kas, iespējams, varētu radīt apstākļus, kādi bija īsi pēc Visuma rašanās (laikam dažas sekundes miljonās daļas pēc Lielā Sprādziena). Bija cerības iegūt tā saucamās Higsa daļiņas, kuru eksistence ir pierādīta teorētiski, bet ekspermentāli šādas daļiņas vēl nav izdevies iegūt. Taču kritiķi mūs visus baidīja ar iespējamību šajā sadursmē nejauši iegūt arī kādu melno caurumu, kas varētu iesūkt sevī mūsu planētu un vēl daudz ko vairāk. Cik atceros, šāda iespējamība patiesi pastāvēja (radīt melno caurumu – to atzina arī paši CERN speciālisti), taču tika apgalvots, ka iespēja tā notikt ir viena no ~miljarda vai tamlīdzīgi un pat, ja tā notiktu, melnais caurums VISDRĪZĀK būtu spējīgs pastāvēt tikai ļoti neilgu laiku – dažas sekundes miljonās (vai tomēr tūkstošās?) daļas – un līdz ar to nekādus reālus draudus mūsu planētai radīt nespētu. Neskatoties uz to, visur tika plaši izplatīts šis Zemes bojāejas scenārijs (esmu pat redzējis filmiņu iekš Youtube par to, kā Zeme aiziet bojā) un tātad valdīja uzskats, ka šā gada 21. oktobrī, kad tiks iedarbināts šis paātrinātājs, mums visiem pienāks gals 🙂 Tāpēc arī es šajā datumā biju aizbraucis tā patālāk no Šveices – uz ASV 😀

Lai nu vai kā, šajā datumā izdevās veikt kaut kādus izmēģinājumus, bet vēlāk, kad vajadzēja pa īstam veikt sadursmju izraisīšanu, magnēti, kuru ietekmē daļiņas tika paātrinātas tika pārkarsēti vairāk nekā paredzēts, un rezultātā tur kaut kas bija jāpārtaisa. Kopš tā laika neko neesmu par to vairs dzirdējis..

Apsveicu – šim necilajam vārdam bronzas medaļa manā topā ar 14 reizēm. Īsti nav pat, ko komentēt – es arī Tevi apsveicu, lasītāj!

Oreman vai rūdas vīra – sākot no šī vārda tālāk vairs nebūs populārākie, bet tikai interesantākie vai tādi, par kuriem ir, ko komentēt. Nevaru iedomāties, kāpēc lai kāds tīmekļa meklētājā meklētu šādas frāzes, ja nu vienīgi ar mērķi atrast manu emuāru, precīzi neatceroties adresi. Ja tā, tad varu apsveikt – esi to atradis!

ASV vēstniecība Latvijā – jā, tāda eksistē, un tāda eksistē Rīgā, Raiņa bulvārī 7. Lai gan tagad, kad, lidojot uz ASV, vairs nevajag formēt vīzu, domāju, ka arī interese par ASV vēstniecību varētu būt manāmi noplakusi.. Lai nu vai kā – mājas lapa šeit.

Kaits – tas ir oficiālāks nosaukums pūķu laišanai.

Nosaukums rūdai vai rūda Latvijā– ļoti interesants atslēgas vārdu salikums. Rūdas mēdz būt dažādas – dzelzs, zelta, mangāna, svina utt. Rūda pati par sevi ir derīgais izraktenis, kas satur saimniecībā izmantojamus materiālus pietiekami lielā koncentrācijā (plašāk skatīt Wikipēdijā).

Semantika – tā ir nozīme, jēga. Ja runājam tieši par programmēšanas valodām, tad katrai no tām ir svarīgi zināt un saprast divas lietas – komandu sintaksi jeb to, kādā veidā komandas pareizi bez kļūdām pierakstāmas, un komandu semantiku jeb to, ko katra no komandām nozīmē pēc savas būtības, tas ir, ko kompilators ar šādi (sintaktiski pareizi) pierakstītu programmu (jeb komandu) darīs.

Ko dāvināt vīram – Hehe, nesaprotu, kā šādi atslēgas vārdi var novest pie mana emuāra 😀 Vīram var dāvināt visādas saimniecībā noderīgas lietas, kā arī visādas nenoderīgas lietas – galda spēles, datorspēles (ja zin gaumi), visādus interesantus štruntus. Atkal jāatceras vecā labā frāze – atkarīgs no konkrētās personas.

Atjautības uzdevumi – varu vienu piedāvāt.. Uzrakstiet, lūdzu, komentāros atbildi uz jautājumu – cik ir kvadrātsakne no 5764801?

c++ ka lai izvada skaitli x tik lidz 10 – Grūti gan saprast, ko tieši cilvēks domājis un gribējis atrast ar šādiem vārdiem 😀 Varu piedāvāt risinājumu problēmai, kā C++ uzrakstīt funkciju, kas izdrukā visus veselos pozitīvos skaitļus, kas mazāki gan par 10, gan par x, kas ir funkcijas parametrs:

  void f (int x) {
     for (int i=1; i<10 && i<x; i++) cout << x << endl;
   }

5 km labs skriešanas laiks – Grūti teikt, kas ir labs laiks un ar ko salīdzināt. Labs laiks pasaules čempionātā vai labs laiks skriešanas amatierim.. Priekš manis labs laiks būtu noskriet 5 km ~25 minūtēs. Rīgas mini-maratonā 5.36 km noskrēju 28 minūtēs, savukārt, Valmieras maratona satelītskrējienā rezultāts bija jau labāks – 5.7 km tika noskrieti 28 minūtēs. Tā kā mani rezultāti uz kopējā fona diez cik spīdoši nebija, tad varu teikt, ka labak rezultātam patiesībā būtu jābūt krietni zem 25 minūtēm. Ja atmiņa neviļ, kaut kad redzēju pa TV kaut kādu pasaules čempionātu, kurā pat 10 km tika noskrieti ~30 minūtēs..

Mans jā, mans nē – nav komentāru 😀

Karikatūras par tualeti vai darbs tualetē – varu piedāvāt šādas vietnes apskati, ja interesē, pie kādām domām var nonākt tualetē, bet, ja ir vēlēšanās dabūt darbu tualetē, tad laikam diemžēl nevarēšu palīdzēt – nav šādas pieredzes 🙂

Pasaules iedzīvotāji interesanti – pasaules iedzīvotāji tiešām mēdz būt interesanti!

Ekonomiskās krīzes mīnusi – lielākais mīnuss laikam ir tāds, ka nosaukumā pieminēts vārds `krīze` 😀

Pasaules brīnumi agrāk – pavisam tādi bijuši septiņi, ja skaita tikai tos lielos. Mūsdienās šad tad gadās dzirdēt, ka viena vai otra lieta tiek nodēvēta kā astotais pasaules brīnums, bet pagaidām nekas no tā nav vēl tā riktīgi iedzīvojies kā tiešām lielais pasaules brīnums.

Pūķu laišana – skaitīt `kaits` augstāk.

Kas es isti esmu? – ļoti interesants prātuļojums, uz kuru es atkal diemžēl atbildēt nevarēšu, neko vairāk neuzzinot par šo atslēgas vārdu autoru..

1 km rezultāti skriešanā starp skolām – trūkst informācijas par mūsdienām, bet savulaik, kad pats skolā skrēju krosu, atceros, ka mans labākais rezultāts kilometra distancē vienreiz bija 3 minūtes un 35 sekundes.

Rīgas maratons – atšķirībā no Valmieras maratona, kas ir neapstrīdams topa līderis, par Rīgas maratonu interese bijusi tikai reizi 😉 Lai nu vai kā – informācija atrodama Nordea Rīgas maratona mājas lapā.

Joki par programmētājiem vai matemātikas joki – no kura gala lai sāk? 🙂 Labi, labi, varu piedāvāt, piemēram, šadu: http://melnais.mii.lu.lv/edgarsr/kruuka.jpg. Vai citu, nedaudz matemātiskāku – http://klab.lv/~thehe/73994.html.

Turpinājums sekos.. kaut kad.. pēc simtā ieraksta vai ātrāk..