Pirmie iespaidi par ASV

Kā jau lielākā daļa no jums nezina, šodien pirmo reizi mūžā ierados Amerikas Savienotajās Valstīs (pēc Latvijas laika gan jau būtu jāsaka – vakar). Čakars ar tikšanu līdz šejienei, protams, bija paliels – visās vietās visu ko pārbauda, tad kaut kad izrādās nepareizi, tad jāaizpilda visādi papīri, visur prasa apmešanās adresi, garas rindas, reisi kavējas utt. Bet nu tomēr – kad esmu ASV iekļuvis, tad jāsecina, ka amerikāņu izdaudzinātā viesmīlība nebūt nav mīts. Visi un visur paši nāk klāt, ja izskatās, ka es kaut ko meklēju, un prasa, kā var palīdzēt un tā.

Ierodoties Nešvilas viesnīcā, jau pie ieejas mani uzrunāja divi vīri – šveicari – prasot, kā var palīdzēt. Pateicu, ka man te ir rezervēts numuriņš, un viņi uzreiz aizveda mani līdz durvīm, katrs atvēra vienas puses durvis un es kā liels kungs pa platiem vārtiem iegāju viesnīcas reģistratūrā. Jau šajā vietā man radās aizdomas, ka laikam jau šī varētu būt piecu zvaigžņu viesnīca, kādā es vēl ne reizi neesmu mitinājies (neesmu vēl pārbaudījis, arī rezervējot nepievērsu tam uzmanību, ņēmu tikai to viesnīcu, kuru konferences organizētāji bija ieteikuši). Atverot sava numura durvis, biju patiešām pārsteigts – pilnīgi viss ir perfekts, padomāts par visu līdz vismazākajiem sīkumiem. Neņemot vērā faktu, ka es viens pats tagad mitināšos numurā, kurā ir divas dubultās gultas.. te ir arī bezmaksas bezvadu internets, divi tālruņi, no kuriem vietējos zvanus var veikt pa brīvu, milzīgi liels platekrāna tālrādis, gludeklis, kuru man laikam šoreiz pat vajadzēs, modinātājpulkstenis ar laikam vēl kaut kādām iespējām, gaisa kondicionētājs apvienojumā ar sildītāju un dažādām konfigurācijas iespējām, ledusskapis un pat mikroviļņu krāsns, bet vannas istabā – bez ierastajām lietām arī kafijas automāts apvienojumā ar vienkāršu ūdens vārīšanas tējkannu, kā arī pāris kafijas un tēju porcijas un tur vēl kaut kas. Savukārt, no TV 2. programmas uzzināju, ka viesnīcai eksistē arī āra baseins, kuru var izmantot katru dienu no 10-iem rītā līdz 10-iem vakarā.. Bet diez vai sanāks😦 Lai nu vai kā – kaut ko tādu vēl nebiju pieredzējis.

Apskatījis istabu, secināju, ka mirstu badā, tādēļ izlēmu iziet ielās šajā vēlajā vakara stundā, lai sameklētu sev ko ēdamu un pie viena arī apskatītu kaut ko no naksnīgās Nešvilas. Domāts – darīts! Izejot ārā, jau redzamības attālumā pamanīju McDonald’s – vietu, kur paēst😉 Pirms tam vēl nedaudz pagājos uz otru pusi un tad gāju ēst. Un atkal – katram otrajam pretimnācējam, kurš mani pamana, laikam šķiet, ka mani uzrunāt ir viņa pienākums😀 Manas īsās pastaigas laikā dabūju sarunāties ar vairākām svešām personām, neskaitot pārdevēju, no kurām nevienu, protams, es neuzrunāju pirmais.. Vispirms man kaut ko vaicāja kāds vīrs.. Ko tieši – īsti nesapratu. Man likās, ka viņš kaut ko teica par savas mašīnas mazgāšanu, jo blakus bija `Washn’go` iestādījums. Bet pēc tam tomēr viņam gribējās ēst un viņš lūdza man dažus dolārus vai arī kādu burgeru vai ko tādu. Es teicu, ka eju uz McDonald’s, viņš jau gribēja nākt līdzi, bet tomēr izdomāju, ka labāk iedošu viņam pāris dolārus, jo burgers droši vien maksās dārgāk😉 Tā, protams, arī bija.

Iekš McDonald’s sanāca novērot pāris laikam jau tipiskus amerikāņus, katru gan tomēr citādu. Pa TV rādīja kaut kādu tipisko amerikāņu šovu, kaut kas ar cīņu saistīts, bet šova veidā. Kāds džeks, nedaudz jaunāks par mani, sēdēja tieši pretī lielajam ekrānam un truli blenza tajā ar vaļā muti bez jebkādu dzīvības pazīmju izrādīšanas. Man kaut kā ienāca prātā saistība ar filmās redzētajiem kadriem, tieši tāds viņš arī izskatījās. Ieradās orts tips – galīgi melns – un arī apsēdās tā, lai redzētu TV. Skatījās to šovu/cīņu un ik pa laikam kaut ko iesaucās laikam emociju uzplūdā kaut kādā savādā dialektā. Tā nu viņš sēdēja un izsaucās, arī kā filmās. Bet otrs tips tikmēr turpināja truli blenzt🙂

Vēl apkārt staigāja kāds cits vīrs, kurš mani uzrunāja, kad devos jau prom. Secinājām, ka es esmu no Latvijas, kuras atrašānās vietu vīrs nezina, bet vīrs pats ir bezpajumtnieks un grib dolāru🙂 Dolāra man vairs nebiju, tāpēc vīrs šoreiz bagātāks nekļuva. Starp citu, iepriekšējais vīrs uz ielas arī bija taujājis, no kurienes esmu, lai pēc tam, uzzinājis, ka esmu no Latvijas, varētu pirmais sveikt mani ar ierašanos Nešvilā. Bet diez vai viņš arī šādu valsti zināja.

Manā ceļš no ēstuves uz hoteli, neskatoties uz faktu, ka jāiet bija tikai kādi pārsimt metri, dabūju parunāties ar vēl pāris personām. Vispirms kāds vīrs man kaut ko sauca no 20 metru attāluma. Nesapratu, ko viņš grib, prasīju, ko grib, panācu pat bik atpakaļ pretī, bet pēc tam izrādījās, ka viņš nevis man ir saucis, bet tipam, kas brauca pa ielu kaut kādā savādā pajūga veida vāģī😉 Savukārt, vēl viens tips man jautāja, vai es nezinu, kur ir.. kaut kāds vārds. Tādu vārdu nezināju, un tips secināja, ka neesmu no Nešvilas. Par šo faktu tips sabēdējās un teica, ka nu jā, žēl gan, viņš esot meklējis.. to kaut kādu vārdu.. jeb geju bāru..😉 Tā kā nekādu geju bāra atrašanās vietu viņam norādīt nespēju, tad šajā vietā arī mūsu ceļi šķīrās. Tā kā tas bija jau vairs tikai pārdesmit metru no ieejas manā viesnīcā, tad vairāk neviena saruna man šajā vakarā tā arī nesanāca.

12 thoughts on “Pirmie iespaidi par ASV

  1. Jess, gludeklis top izmantots!! Par to man vislielākais gandarījums un prieks!!

    Pārsmējos arī pa vidam. Un vēl kas – tas pēdējais tips acīmredzami mēģināja iepazīties😉😀

    Bet baseinu gan iemēģini🙂 kaut vai ar īslaicīgu peldi!🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s