Īsi par otrajiem iespaidiem par Nešvilu

Jau pārsimt metru noiešanas pēc šā rīta iziešanas no viesnīcas atkal dabūju jau runāt ar kādu tipu, kas meklēja bibliotēku. Un atkal nevarēju tipam nekā palīdzēt 😉

Bet vispār šeit, Nešvilā, forši. Visās malās viss ar mūziku saistīts, viņiem arī kaut kāds logo vai kas tāds ir – `Welcome to Nashville, the city of music`. Un, ja runā konkrētākm, tad eksistē divu veida mūzika – rokmūzika un kantrī mūzika. Rokmūziku gan pagaidām ir izdevies pamanīt tikai ne-skanošā veidā, tas ir, veikalos suvenīru veidā, muzejos, skatlogos, kafejnīcās (Hard Rock Cafe), uz ielām dažādu izstādījumu veidā un tamlīdzīgi. Savukārt, kantrī stils dominē it visā – gan tajos aspektos, kādus pieminēju par rokmūziku, gan arī dzīvā veidā. Uz galvenās ielas viens pie otra ir dažādi bāri, kuros var klausīties dažādu kantrī mūzikas dziedoņu dzīvo uzstāšanos, kas papildināta ar visu, kas tādām lietām pieklājas – nelielu sarunāšanos ar bāra apmeklētājiem dziesmu starp-pauzēs, dzeršanu uz skatuves, dzērienu pieņemšanu no apmeklētājiem, sarunām ar bārmeni, joku plēšanu, naudas vākšanu, staigājos apkārt ar muciņu utt. Vienā no tādiem bāriem pabiju, padzēru alu, paklausījos dziedoņos (dziedāja kāds vīrs, kuram dažus mūzikas intrumentus spēlēt palīdzēja sieva un māsa). Tā kā vīrs jau nedaudz iereibis un, protams, akcents dara savu, tad lielāko daļu no vārdiem, protams, tāds knaps angļu valodas pratējs kā es saprast nevar, taču apkārtējie gan laikam saprot visu, jo laiku pa laikam iesmejās, kaut ko izsaucās, piebalso vai veic citāda veida izdarības. Noskaņa katrā ziņā jauka, nemaz nevar pateikt, ka ārā patiesībā ir dienas vidus, jo šajos bāros dzīvā mūzika skan visu diennakti.

Tie, kas netiek aicināti bāros, laikam savas dziesmas izdzied uz ielām – arī tādu bija daudz un neteikšu, ka daudz sliktāk skanēja kā tiem, kas bāros. Bija arī tādi, kas vieni paši muzicē pie `Tip` trauciņa, gan arī tādi, kas uzstājas kolektīvos pa divi vai trīs.

Par to dzeršanu – tā viņiem laikam tāda pilsētas īpatnība, vai arī tā viņi to vismaz grib parādīt uz āru. Pieminēju jau, ka tips bārā dzēra viskiju vienu glāzi pēc otras, arī dziesmas bija par dzeršanu vairākas. Tāpat arī suvenīru veikalos daudz kas ir saistībā ar intensīvu dzeršanu, bet, protams, ar tādu kā joku pieskaņu. Varēja nopirkt karikatūru, kur bija teikts, ka `Mums Nešvilā nav tādas personas kā vietējais ciema dzērājs.. Mēs stafeti nododam cits citam.` Vai kaut kas tamlīdzīgs 🙂 Nenopirku.

Ā, un vēl – man tanta bārā prasīja uzrādīt ID 😉 Latvijā nekad nekas tāds nebija atgadījies. Parādīju savu auto vadītāja apliecību, bet viņa laikam nesaprata, kur jāskatās.. Nācās parādīt konkrētāk.

Nja, šī raksta nosaukumā rakstīju, ka būs `īsi`, bet kaut kā tomēr sanāca daudz garāk, nekā bija iecerēts. Nu nekas.