Pilnīga neizpratne – kas īsti notiek?

Ekonomiskā krīze Latvijā – par šo lietu es domāju jau sen. Ne jau tā “sen”, ka kopš vakardienas vai pērnās nedēļas, bet nu jau laikam vismaz kādu gadu vai pat vairāk.

Sākumā, kad parādījās pirmās runas par kaut kādu tur ekonomisku krīzi, es, protams, kā jau kārtīgs pilsonis, tās pilnībā ignorēju un, tā teikt, laidu gar ausīm. Cilvēki vienmēr un visos laikos ir sūdzējušies par visu iespējamo, tas vienkārši ir cilvēka dabā un tajā katrreiz ieklausīties nebūtu prāta darbs.

Bet laiks gāja, un runas nerimās… Tieši pretēji – tās pieņēmās spēkā. Runas par inflācijas palielināšanos, kā arī pats faktiskais pieaugums, runas par dzīves dārdzību un nespēju normāli dzīvot, runas par krīzi… Es domāju – laikam vērts tomēr tajā visā ieklausīties, kaut kādai daļai taisnības taču tur būtu jābūt, laikam drīz arī es to kaut kādā veidā sajutīšu… Apmēram ar tādiem vārdiem centos sevi iebiedēt…

Bet laiks, kā jau tam jābūt, turpināja virzīt uz priekšu savu nenovēršamo esību, kā rezultātā nu jau ekonomiskās krīzes pieminēšana Latvijas kontekstā skaitījās katra sevis cienoša pilsoņa svēts pienākums:
– Redz, kaimiņ, kādi grūti laiki pienākuši, nevaru vairs komunālos pat nomaksāt, jo gribas ēst;
– Jā, Latvijā jau tagad krīze, drīz neviens ar mašīnām ar vairs nebraukās, un knapi pietiks naudiņas mums dienišķajai maizītei.

Bet mani šajā periodā jau pārņēma nopietnas bažas – kāpēc tad mani neskar manis paša nesen izteiktie biedi? Nu labi, ir siers dārgāks veikalā, to uzreiz redz, ir maize dārgāka, vēl daudz kas, bet nu vai es tāpēc mazāk ēdu? Nekā tamlīdzīga! Vai mazāk leju benzīnu un mazāk braucu? Arī nē! Vai mazāk naudas sanāk iekrāt ik mēnesi? Arī it kā nē, tieši pretēji – izskatās, ka par naudas trūkumu kontā varu sūdzēties arvien mazāk. Tad es nesaprotu – kad BEIDZOT es pats uz savas ādas varēšu REĀLI sajust šo bubuli – ekonomisko krīzi???

Un tagad, mūsdienās, jau man liekas, ka es laikam dzīvoju kādā citā pasaulē – vai nu paralēlā dimensijā vai vēl kaut kur citur – man it kā nav ne problēmu rēķinus nomaksāt, ne paēst, ne izklaidēties, ne izdarīt ko citu saprāta robežās. Nu labi, man, protams, nepietiek naudas sava dzīvokļa vai mājas iegādei, bet nu tas jau arī nekad agrāk man nav bijis pa spēkam… Pie tam es nekad neesmu uzskatījis, ka varētu piederēt tā saucamajai bagātnieku šķirai, kuru varbūt krīze tik smagi varētu neskart. Saprotu arī, ka neesmu no nabadzīgās šķiras, domāju – esmu vidusmēra cilvēks, dzīvoju standarta dzīvoklī vienā no Rīgas nomales mikrorajoniem, braukāju ar standarta 11 gadus vecu auto, strādāju normālā standarta darbā, neesmu ne ierēdnis, ne kas cits tamlīdzīgs… Tāpēc esmu pilnīgā apjukumā – kāda velna pēc es neizjūtu neādas ekonomiskās krīzes sekas, ja par to runā visa Latvija???

4 thoughts on “Pilnīga neizpratne – kas īsti notiek?

  1. * viens no iemesliem tam, ka nejūti inflāciju, ir tas, ka Tava alga aug ne lēnāk par cenām😉 arī es tagad varu atļauties daudz vairāk nekā pirms gadiem trim. Bet tas tikai tāpēc, ka tad tikko biju sākusi strādāt un nopelnītie 100 Ls likās lielum lielā nauda, ar kuru mūsdienās es nu nekādi neiztiktu…

    * es domāju (un ne tikai domāju, bet to pierāda arī statistika), ka Tava alga(mēneša ienākumi) tomēr ir augstāka par Latvijas vidējo…

    * Tu esi vēl jaunības gados (bla bla bla esmu vecs vīrs kā pati pasaule bla bla bla utt utt, zinu, jā, bet tomēr…) un tādēļ arī Tavs darbs ir mainījies, tāpat arī atalgojums. Pusmūža cilvēki, kas nav tik aktīvi darba maiņā, stādā lielākoties turpat, kur pirms gadiem 5, alga diez vai ir tik pat kosmiski izaugusi kā cenas, tādēļ arī inflācija tiek izjusta daudz dramatiskāk… (par pensionāriem vispār nemaz nerunājot)

    * Un vēl viena lieta – dzīvojot ar kādu kopā, tādējādi kopā veidojot “savu mājas saimniecību” (:D) tomēr ir vieglāk…😉

  2. * Nu, nu, mans algas pieauguma temps jau nu nav 17% gadā…

    * Pēc 2-3 gadiem es arī strādāšu turpat, kur pirms 5 gadiem (no tā brīža)

    * Tur jau tā lieta, ka par sūro dzīvi pukojas ne tikai vecie vīri, pusmūža sievas vai vientuļie tipi, kam grūti vienatnē veidot savas saimniecības, bet gan arī citi; kā jau teicu – praktiski visi!

  3. * Okey, Tavs algas pieaugums ir gandrīz tāds pat kā inflācija😉
    * Tam šobrīd nav nozīmes, kur tu strādāsi pēc 5 gadiem… es rakstīju par tiem, kas šobrīd strādā tur, kur pirms 5 gadiem. Tiem tās algas parasti tik ātri neaug😉 kas būs ar tavu finansiālo situāciju pēc 5 gadiem nevaru spriest, jo nav zināms, kas būs ar ekonomiku mūsu valstī…
    * es, savukārt, sūdzības dzirdu galvenokārt no pensionāriem un cilvēkiem ar ienākumiem, kas nepārsniedz valsts vidējo ienākumu rādītājus… no saviem labi pelnošajiem kolēģiem ne reizi neesmu dzirdējusi sūdzības par inflāciju orsmth… no ģimenes locekļiem arī praktiski ne, ja neskaita pensionārus. Sūdzības par finansēm esmu dzirdējusi tikai no tiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni un īrē dzīvokļus, un nesaņem daudz vairāk virs vidējās algas. Tā kā es īsti nepiekrītu viedoklim, ka visi čīkst. Bet atšķirība tomēr ir manāma. Kādreiz man mēnesī izklaidēm pietika ar 20 latiem, šodien es 20 latus atstāju pēkot mums pārtiku 2 dienām… nu tā kaut kā. Vienkārši tagad man ir arī citi 20 lati citām vajadzībām, bet pirms 5 gadiem iespējams nebija😉 un man joprojām neliekas normāli 0,80 Ls par rupjmaizi un 0,60 Ls par pienu… (tagad jau droši vien vēl vairāk)

  4. Atpakaļ ziņojums: Aug augumā? Aug augumā! « Rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s