Divdesmit ceturtais saraksta izpildes mēnesis

Kas tad martā tāds interesants noticis? Hmm, nu laikam jau vairākas lietas. Pavasaris iestājies – ne tikai teorētiski, bet arī reāli. Vismaz Latvijā. Aizvadītas arī pirmās šī gada skriešanas sacensības. Vismaz man. Un, protams, noslēdzies arī jau divdesmit ceturtais mana saraksta izpildes mēnesis. Sīkāk par to lasiet zemāk!

Read Full Post »

Romas maratons – sajūtas un dati

Cik gan ātri var mainīties sajūtas pēc maratona! Tas nav nedēļu jautājums, kā daudzviet lasīts, pētot gudrāku cilvēku vēstījumus par atjaunošanās periodu pēc garākām sacensībām. Runa ir par dienām, pat stundām! Sajūtas šoreiz sāka mainīties jau paša Romas maratona laikā. Pirmā pusīte pagāja ļoti ātri, palidoja garām (vai es tai cauri) vēja spārniem, par to daudz nav, ko teikt. Bet otrā pusē jau gāja krietni grūtāk.

Read Full Post »

Nedēļas skrējieni: 12. – 18. marts

Lielākoties (gan attāluma, gan laika ziņā) šonedēļ skrēju Romā, lai arī tas bija tikai viens skrējiens Viss iepriekšējais treniņu process pēdējos dažus mēnešus bija veltīts šim Romas maratonam. Par to pierakstīju arī šīs nedēļas skrējienu atskaites. Varbūt, ka nu pietiks atkal kādam laikam. Nedēļas atskaites uz kādu laiku tiek pārtrauktas.. Tomēr pavasaris, beidzot siltāks laiks paliek, mazāk drēbju, grūtāk atrast kādu lieku kabatu, kur paņemt līdzi tālruni vai fotoaparātu, bet kāda nu tur kvalitatīva atskaite bez bildēm Uz tikšanos kādā citā formātā!

Read Full Post »

Baskāju būšanas popularizēšana Valmierā un Vidzemē

Kā mēs visi labi zinām, Valmierā tiek izdots un Vidzemē pārdots reģionālais laikraksts `Liesma`. Tā kā tieši pērnajā sestdienā sanāca atkal aizbraukt uz Valmieru, tad, uzmetot šī laikraksta vākam nejaušu acu skatu, pamanīju tajā šādu bildi: …

`Kā tad tā?`, taujāsiet.. Jā, tā nu bija sanācis, ka neilgi pēc nesen notikušā Valmieras maratona, kura ietvaros savu pirmo maratonu skrēju arī es, mani uzrunāja kāds Liesmas reportieris nolūkā iegūt no manis interviju par baskāju būšanām. Speciāli gan neprasīju iemeslu, bet laikam jau tādēļ, ka es šo maratonu veicu paštaisītajās huarache tipa sandalēs.

Saskaņojot šo darbību ar autoru, nu varu arī Tev, manu dārgo lasītāj, piedāvāt iespēju iepazīties ar šo interviju pat tad, ja nedzīvo Valmierā (un pat ne Vidzemē) un minēto Liesmas avīzītes numuru iegādājis neesi. Bildes formātā interviju skatīt zemāk (uz bildes var uzklikšķināt ar peli, tādējādi padarot to lielāku un salasāmāku). Veiksmīgu lasīšanu!

Read Full Post »

Astoņpadsmitais saraksta izpildes mēnesis

Pirmais rudens mēnesis šogad jau aizvadīts, līdz ar to arī pirmais maratons, jaunā mācību gada sākums un citas lietas. Kas tad vēl ievērības cienīgs noticis šajā mēnesī?

Read Full Post »

Valmieras maratons – mans pirmais maratons

Apmēram pirms diviem gadiem šajā laikā šai pat emuārā publicēju rakstu ar līdzīgu nosaukumu, kā šim rakstam, vienīgi abiem vārdiem `maratons` priekšā bija trīs papildus burti – `p`, `u` un `s`. Nu varu šīs pusītes aizvākt un pateikt pavisam īsi un konkrēti – Valmierā esmu noskrējis maratonu!

Vēl šī gada sākumā biju pie sevis iztrādājis nodomu maratonam pievērsties tikai pēc tam, kad būšu iespējis noskriet pusmaratonu pusotrā stundā. No vienas puses tas skaidrojams ar to, ka tad varētu domāt, ka patiešām esmu noskrējis pietiekami daudz, iekrājis krietnu bāzi, lai maratonā nebūtu pārlieku jāmokās. No otras puses – lai maratonā nav arī tik ilgi jāskrien! Bet galvenokārt – lai mans ceļš uz maratonu netiktu pārlieku sasteigts, lai tas notiktu lēnām un pakāpeniski, lai tikmēr būtu lielāks prieks par noskrietajām pusītēm un beigu beigās – arī lielāks prieks par pašu maratonu, uz kuru tik ilgi iets. Tomēr beigās atteicos no sava sākotnējā plānā un pieteicos Valmieras maratonam dienā, kad uzstādīju kārtējo jauno personīgo rekordu pusmaratonā, Sportlat 1. Rīgas pusmaratona ietvaros Biķernieku trasē to noskrienot ar rezultātu 1:33:45. Tas notika šā gada 8. maijā, un toreiz līdz pusotrai stundai man vēl bija pietrūcis gana daudz – teju četras minūtes. Lai tomēr mazinātu savu pārkāpumu pašam pret savu ieceri, pēc tam vēl divas reizes laboju savu personīgo rekordu pusmaratonā, kas nu ir 1:31:20. Tātad nemaz tik traki tālu no maģiskās pusotras stundas vairs neesmu. Kas zin, kas notiks pēc nepilna mēneša Siguldas pusmaratonā..

Read Full Post »

Pēdējie ceļa vārdi pašam sev pirms Valmieras maratona

Valmieras maratons jau tepat aiz stūra, teju, teju jau klāt. Starts jau pēc apaļām 45 stundām! Ap šo laiku man jau laikam vajadzētu būt pilnībā gatavam to noskriet. Vēl šīs nedēļas sākumā ne tuvu nejutos gatavs, un likās, ka tā tas arī paliks līdz pašam startam. Kā nekā – nekādi treniņi pēdējā nedēļā vairs praktiski nav paredzēti, atpūta vien un ēšana, ogļhidrātu uzkrāšana, tālab – kādēļ lai kas mainītos?

Kāpēc nejutos gatavs? Pamatā dēļ savas pieredzes garajos treniņos, kuriem it kā būtu bijis jākalpo par testu pašam maratonam – kā veicas garajos treniņos, tāpat būs arī maratonā. Un, ja man būtu jānoraksturo visi savi garie maratona treniņi ar vienu vārdu, es laikam izvēlētos vārdu `draņķīgi`..

Read Full Post »

Skrējienu maršrutu evolūcija

Vakar es izturībā beidzot pārspēju savu virtuālo partneri – Garmin Forerunner 305. Tas jau sen kā izslavēts ar to, ka baterijas mūžs tam laikam iet uz beigām. Ja agrāk varēju ar to kalnus izstaigāt, piemēram, uzkāpt Tatru kalnu Rysy virsotnē un nokāpt atpakaļ, kas kopā aizņēma vismaz deviņas stundas, tad nu jau pēdējā laikā bija sācis likties, ka savu pirmo maratonu Valmierā nu gan ar savu Garminu neizskriešu, jo gluži vienkārši tik ātri nevarēšu paskriet, lai baterija to laiku izvilktu..

Tā nu vakardienas 36 kilometru skrējienā – garākajā manā visu laiku skrējienā un arī garākajā plānotajā skrējienā pirms Valmieras – bija plānots notestēt, uz ko tad Garmins ir spējīgs. Negribēju gan lieki riskēt, tāpēc pats skrēju ar sievas aparātu, bet viņa paņēma manējo sev, braucot līdzi ar velo. Es šos 36 km skrēju nenormāli ilgi – 3 stundas, 42 minūtes, 38 sekundes, bet uz sievas rokas esošais Garmins izslēdzās jau apmēram pēc stundām trim.. Tā kā, lai arī skrējiens pats par sevi neizraisīja manī apmierinātību, un laikam jāsāk jau būtu rēķināties ar to, ka Valmierā maratonu izskriet zem četrām stundām būs ārkārtīgi grūti, ja ne neiespējami, tomēr manā izturības cīņā ar partneri rezultāts 1:0 varētu izklausīties patīkami (īstenībā laikam nav gudri priecāties arī par to ).

Bet šajā rakstā par nedaudz citu lietu – kopš esmu sācis gatavoties maratonam, ir nācies meklēt jaunus skriešanas maršrutus, lai garajos skrējienos nebūtu jāriņķo vairākas reizes pa vienu un to pašu apli. Rezultātā ir pavērušies jauni apvāršņi un esmu atradis vietas, kur iepriekš savu kāju nebiju spēris. Šajā rakstā gribēju padalīties ar manā skatījumā visai interesantu manu skriešanas apļu evolūciju.

Read Full Post »

Parodija par skrējēju un neskrējēju

Intensīvās doktora disertācijas rakstīšanas laikā, protams, nesanāk kaut ko uzrakstīt arī šeit tik bieži, kā gribētos, lai gan no ārpuses tas laikam nav manāms, jo arī agrāk nerakstīju tik bieži, cik gribētos, dažādu citu iemeslu dēļ.. Taču, lai nedaudz atvilktu elpu no TĀS rakstīšanas, kaut kas nedaudz pārmaiņas pēc jāuzraksta arī ŠEIT. Šoreiz ne mans autordarbs, bet gan tikai tulkojums no svešvalodas (šajā gadījumā – angļu). Ir virkne interesantu komisku videomateriālu, kurus jau pirms laba laiciņa biju uzgājis tīmeklī par skriešanu. Esmu tos skatījies atkārtoti, arvien priecājoties par to smieklīgumu.

Divi no šādiem video man atsijājušies kā paši labākie eksemplāri – viens par skriešanu vispār, bet otrs – par baskāju skriešanu. Nolēmu tos iztulkot, lai tie būtu pieejami arī latviešu lasītājam. Tie veidoti kā dialogi starp skrējēju un neskrējēju, kas satikušies savā darba vietā ofisā, vietām ļoti pārspīlētā (no šejienes arī smieklīgums) veidā demonstrējot neskrējēju tipiskākos stereotipus par skriešanu (vispārīgi vai basām kājām). Šajā rakstā pirmais dialogs – par maratonu skriešanu vispār. Vēlāk – par baskāju skriešanu!

Read Full Post »

Kāda baskāja treniņu process pirmajam maratonam

Pirms pāris dienām minēju nepieciešamību uztapināt pāris rakstus par apmēram pērnās nedēļas būtiskākajiem skriešanas notikumiem manā dzīvē. Tā nu tapa pirmais raksts, kuru nu ap šo laiku droši vien visi esat jau izlasījuši. Šis ir otrais raksts šajā rakstu sērijā, kas sastāv no diviem rakstiem – par treniņu procesu.

Read Full Post »