2012. gada 11. aprīlis. Rīta rosme 12 km garumā pa vietējiem mežiņiem. Kas gan tur īpašs? Izrādās – ar šo skrējienu esmu pārkāpis kādam nozīmīgam slieksnim savā skrējēja karjerā. Tagad, kad intriga ir ieviesta, dodu Tev laiku nedaudz padomāt – kas gan baskāju/minimālistu skrējējam varētu būt nozīmīgs slieksnis saistībā ar skriešanu?
Vai noskrieta kāda apaļa kilometrāža basām kājām? Vai minimālos apavos? Nē, tas nebūtu nekas īpašs – kas vienam apaļš, otram pilnīgi neapaļš (zinu cilvēkus, kuriem pat skaitlis 1024 neliekas pietiekami apaļš.. kur tad nu vēl tālāk..).
Varbūt kāds zīmīgs laika posms jau nodzīvots bez tradicionālo apavu izmantošanas skrējienos? Jā, piekrītu, ka tas arī būtu ievērojami, bet šoreiz ne par to stāsts.
Domājam, domājam.. Kas vēl tāds varētu būt?
Nelasām tālāk, pirms neesam izdomājuši savu variantu!
Es teicu – nelasām!
Atlikt šmaukšanos!
Tā, nu, ja Tu lasi jau šo teikumu, tad droši vien esi ticis ar mazo uzdevumu galā un nonācis pie kaut kāda sava varianta. Mans lasītājs taču nekad nešmauktos.. Tad nu savu variantu droši vari atstāt komentāru sadaļā zemāk, man būs interesanti palasīt, kādi vēl nozīmīgi sliekšņi būtu vērā ņemami.




