Krīzes laikā apavus taisām paši!

Cik naudiņas esat gatavi izdot par jauniem skriešanas apaviem? Katram zināms, ka tie parasti maksā brangas summas. Pats savulaik esmu pircis apavus par vairākiem desmitiem latu, Asics Gel-Kayano 15. modeli pat par trīsciparu summu.. Bet krīze dara savu un spiež mūs meklēt lētākas alternatīvas. Nu labi, krīze šeit piesaukta tikai tā, skata pēc, īstenībā alternatīvu meklējumos mani drīzāk iedzina dabiskā ziņkāre. Jaunākie skriešanas apavi, kurus pat vēl neesmu nevienā skrējienā paguvis iemēģināt, man izmaksāja apmēram Ls 2.53..

Manu skriešanas apavu cenas hronoloģiskā griezumā (latos)

Manu skriešanas apavu cenas hronoloģiskā griezumā (latos)

Lai lasītu tālāk, būtu vēlams, lai jūs būtu jau iepazinušies ar manu iepriekšējo rakstu par to, kāpēc man sāp kāja (ar patieso domu – kāpēc man kāja vairs nesāp..). Protams, skriešanas apavs ir visa ļaunuma sakne, bet mans nolūks nav šāda veida sakni uzražot pašam. Tāpēc, sakot `skriešanas apavs`, es šeit nedomāju tradicionālo apavu ar visām stabilitātes un kustības kontrolēm, amortizāciju un pārējām `fīčām`, kas gandē kopā mūsu kājas un pēdas, bet gan baskāju jeb minimālo skriešanas apavu, kas paredzēts vienīgi kājas pasargāšanai no seguma asās dabas.

Ļoti labi šādam nolūkam der mani nesen iegādātie Vibram FiveFingers pēdu cimdiņi, kas manās acīs jau ir attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Taču skaidrs, ka izturība tiem nebūs ne tuvu tāda kā tradicionālajiem skriešanas apaviem, un agrāk vai vēlāk gumija sāks plīst. Pie tam arī Vibrami nemaz tik lēti nav, lai tos atkal un atkal pirktu jaunus. Pagaidām esmu ar tiem noskrējis gandrīz 80 kilometrus, un pie labās kājas īkšķa jau redzama tāda kā neliela plaisa gumijā. Pagaidām tā neizplatās, bet redzēs, kas būs tālāk. Droši vien var mēģināt arī kaut ko līmēt, ja plīst tālāk. Skriets jau arī ir pa visādiem asumiem – asfaltu, cietu ledu, asu sniegu, grants ceļiem u.tml. Sākot no pavasara, kad pamatā droši vien skriešu basām kājām, Vibramiem tiks dota neliela atslodze.

Lai vēl vairāk dotu VFF atslodzi, ienāca prātā, ka arī pats savām rokām taču var kaut ko uzmeistarot. Jau kādu laiku zināju par tādām Luna sandalēm, kuras aktīvi reklamē baskāju Teds. Ar tādām ultramaratonus skrien Tarahumara cilts indiāņi Meksikas kalnainajos apvidos, un arī to mums zināmais nosaukums radies no indiāņa vārdā Manuels Luna, kurš šo sandaļu meistarošanā apmācījis baskāju Tedu pirms kāda 50 jūdžu skrējiena pa Vara kanjoniem Sierra Madre kalnos. Cik saprotu, Luna sandales ir kaut kāds huaraches apavu paveids (nezinu, kā huaraches būtu pareizi tulkot latviski). Huaraches apavs sastāv no plānas zoles (parasti – 4 līdz 6 mm biezas) un auklām, ar kurām īpašā veidā šo zoli piesiet pie pēdas. Iznāk kaut kas līdzīgs parastajām iemaucamajām tupelēm jeb klikatām, tikai tās kārtīgām nepieciešams piesiet pie kājas, lai skrienot nekrīt nost. Pēdas materiāls var būt vai nu parasta gumija vai tā saucamais Cherry materiāls (atkal nezinu latviskojumu – ķiršu materiāls?), no kura pagatavoti Vibram apavi, vai arī brieža (droši vien der arī kādi citi dzīvnieki) āda.

Tā kā briedi mājās vēl audzēt sācis neesmu, bet degu āda varētu apavam izrādīties par mazu, tad pirmā doma man bija izmantot veco auto riepu, kas uz balkona atrodas jau vairākas sezonas un tās tradicionālajai lietošanai vairs izmantota netiks. Taču riepa likās par biezu, kā arī ar izliektu virsmu, tādēļ nolēmu tomēr nopirkt kaut kādu gumijas gabalu DEPO veikalā. Domāts – darīts! Tika iegādāta gumijas blīvju sagatave ar izmēru 30 x 40 cm (Ls 2.21) un četri metri polipropilēna auklas ar diametru 5 mm (Ls 0.08 metrā). Tie arī visi tēriņi huaraches apavu pārim, ja neskaita manis paša dārgo laiku apavu pagatavošanai..

Materiāli, no kuriem tapa jaunie apavi

Materiāli, no kuriem tapa jaunie apavi

Tad nu soli pa solim apavi arī tapa. Biju atradis tīmeklī video ar pamācību, kā sagatavot apava zoli, kā arī kā pēc tam veikt diezgan interesanto auklu sasiešanas procesu. Līdz ar to atlika vienkārši sekot padomiem un tīri ātri apavi arī tika izgatavoti. Starp citu, Tarahumara indiāņi auklu sien pēc nedaudz cita mehānisma – vairāk ap kāju (apakšstilbu), kā rezultātā katru reizi, kad apavu grib uzvilkt vai novilkt, viss ir jāpārsien. Otrs siešanas veids, kuru mēģināju es, ir tāds, ka siešana notiek tikai ap pēdu, un rezultātā kāju iespējams no apava izvilkt un iebāzt atpakaļ, neko nepārsienot. Ērtāk, taču arī lielāka iespējamība, ka skrējiena laikā zole var atdalīties no pēdas.

Pēda un pāris tās attēlojumi

Pēda un pāris tās attēlojumi

Sāku ar pēdas attēla pārnešanu uz papīra, tad uz gumijas blīves sagataves, tad blīvē vajadzīgajās vietās tika radīti caurumi auklām. Šeit pirmais caurums, ko veidoju, iznāca neveiksmīgs – tas vienā malā ieplīsa un pēc auklu iesiešanas un nedaudz pastaigāšanas atplīsa. Taču, sākot ar otro caurumu, ņēmu vērā slikto pieredzi ar pirmo, un pārējie sanāca veiksmīgāki. Pirmo caurumu nācās izveidot no jauna blakus vecajam. Pagaidām turas, bet jāatceras, ka vēl neesmu tā normāli izskrējies..

Nedaudz darba, un apavi jau gatavi

Nedaudz darba, un apavi jau gatavi

Apavus esmu pagaidām izmēģinājis tikai vienā nelielā pārgājienā uz netālu no mājas esošo veselīgās pārtikas veikalu McDonalds. Sajūtas bija labas. Ejot posmu pa irdenu sniegu gan tas, protams, bira starp kāju un apavu, pie tam bija ne tikai auksts, bet arī ass. Otra lieta – nenormāla slīdamība. Slīdēja vēl daudz vairāk nekā ar Vibramiem. Liekas, ka pirmais skrējiens būs jāatliek līdz brīdim, kad sniegs būs daudz maz nokusis un varēs paskriet pa kādu neslidenu virsmu – asfaltu vai zemi. Cik nu paskrējos šī pārgājiena laikā (pārdesmit metru), tik bija OK. Labās kājas apavam gan nedaudz noslīdēja aukla papēža daļā, laikam vajadzētu to pārsiet stingrāk.

Un tā tie guļ uz (vai zem) kājas

Un tā tie guļ uz (vai zem) kājas

Gumija manā skatījumā gan ir nedaudz par plānu – tikai kādi 2 – 3 mm ieteikto 4 – 6 mm vietā, bet citādas veikalā nebija. Gan jau pirmajai reizei būs laba gana. Savukārt, auklu nākamreiz laikam ņemšu tievāku – tāds secinājums pēc pirmajiem iespaidiem.

Tagad nu ar nepacietību gaidu pirmo normālo izmēģinājumu! Nu man jau ir divi minimālo apavu pāri, ar kuriem veikt treniņus skarbos apstākļos, kad pilnīgi basas kājas varētu nederēt! :)

About these ads

8 thoughts on “Krīzes laikā apavus taisām paši!

  1. Nu pastāsti, kad izskriesies. Pagaidām es prognozēju, ka auklas nāvīgi noberzīs, it sevišķi pirkststarpā: skrienot takš kāja pie katra soļa tiecas pastumties uz priekšu, un to nevar novērst pat tipinot.

    • Jā, par to arī uztraucos, bet nu ta jau redzēs. Faktiski tās auklas gan tīri cieši piespiežas kājai, nav tā, ka būtu tām ļauta baigi brīva kustība, bet nu nezinu, jāgaida izmēģinājums.

  2. kaut http://www.savadak.lv/dari-pats/pastaisitas-cibas-no-paklaja-un-kanepju-strika
    kur http://www.savadak.lv/dari-pats/pastaisitas-cibas
    redzēts. Malcis, ka uzmeistaroji. Man liekas, ka man rokas pa šķību, ko tādu uzmeistarot. Bet nu redzēs, redzēs.
    Pēc fotogrāfijas izskatās, ka piriekš skriešanas platforma būs mazliet pa mazu un pirksti no tās šļuks nost.
    Satikšu Tevi, noteikti (centīšos atcerēties) pajautāšu, kā skrienās ar šīm.

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s