Aizaizaizvakarrīt pa ceļam uz darbu tiku pie šādas lapeles:
Nezinu, cik labi jums iet ar sveša rokraksta lasīšanu, tāpēc varu pateikt, kas rakstīts sadaļā `Pārkāpuma būtība`:
- 2009. gada 16.06. plkst. 9:40 Rīgā gājējs šķērsoja Merķeļa ielu pie sarkanā luksafora signāla.
Tas, ka šis ir mans pirmais protokols gājēja statusā, jau vien ir pietiekams iemesls svinībām. Otrs iemesls svinībām ir uzliktais sods – brīdinājums. Līdz ar to pat laikam nav vērts pieminēt, ka pārkāpuma būtības sadaļā vārdā nenosauktais Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības Policijas Pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu Policijas Bataljona 9. rotas jaunākais inspektors ir samelojies – šķērsota tika nevis Merķeļa, bet gan Marijas iela 
Taču pats interesantākais ir fakts, ka otrs inspektors, uzdodot man tikai divus jautājumus, ir secinājis, ka manu vainu pārkāpumā mīkstina Latvijas Administratīvo Pārkāpumu Kodeksa 33. panta 1. daļas 1. punkts (skatīt apvilktos skaitļus protokolā), kas skan šādi:
- Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina fakts, ka vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.
Tagad jautāsiet, kādi bija jautājumi.. Droši vien, kaut kas līdzīgs `Vai Jūs nožēlojat, ka gājāt pāri ielai pie sarkanās gaismas?` vai `Vai apsolaties tā vairs nedarīt?`, vai kaut kas uz to pusi.. Nekā! Saruna bija aptuveni šāda:
Inspektors: Vai iela būtu jāšķērso pie sarkanās gaismas?
Es: Nebūtu gan.
I: Kādēļ tad šķērsojāt?
E: Tādēļ, ka mašīnas šeit sāk braukt tikai 37. sekundē pēc gājēju sarkanās gaismas iedegšanās..
Kā no tā var izsecināt, ka savu kaitējumu nožēloju, nudien nezinu 
Laikam jau pietiek ar to, ka nenoliedzu izdarīto..
Vismaz atklāti netika jautāti. Kādiem tad vēl vajadzēja rasties?
Es arī esmu pieradis zem sarkanā staigāt. Vienreiz, skatos, stāv, kaut kāds zaļā vestītē, ne pa tēmu pie mcdonalds, saprotams, negāju pāri, pārāk aizdomīgi likās. Protams, pāris drosmīgāki par mani, vai arī vienkārši neredzēja, tika palūgti apstāties, kad braši pārsoļoja pāri zem sarkanā. Bet nu par laimi, es to spilgti zaļo krāsu, uzreiz ievēroju.
Vai bija jāmaksā soda nauda?:(
… lai vai 37. sekundē, tomēr…. pie sarkanā ! neiet un nebrauc !
Nē, soda nauda nebija, brīdinājums bija.
dažreiz protokolā ir tikai brīdinājums, bet pēc laiciņa pastā saņemi arī lūgumu apmaksāt sodu!
Šāds formulējums protokolā paŗādījās tādēļ, lai Tevi bargā likuma roka nesodītu ar likumā paredzētajiem 5 – 10 LVL. Pēc principa – ja nākamreiz uzrausies, būsi jau brīdināts un tad jau pēc pilnas programmas.
par savu stulbumu ir jāatbild, vai ne ?
Nu jā, tāpēc man vēl arī radās jautājums – kāds noilgums ir šādam brīdinājumam? Divi gadi, tāpat kā parastajiem soda punktiem, vai kāds cits laiks? Tas ir – kad es atkal varu iet pie sarkanā un neuzrādās, ka man jau par to bijis brīdinājums?
Brīdinājumam, ko saņēmu par nedarbiem, kas pastrādāti pie stūres, pēc policista teiktā, noilgums ir viens gads. Droši vien gājējiem tas pats.
Skaidrs, man jau likās, ka gadam jābūt, kaut kur kas tāds pa ausu galam bija dzirdēts.